Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Platovs

Nikolajs Platovs

Nikolajs Platovs (1851. g. – 1915. g. 8. aprīlī, Rīgā, Krievijas impērijā) – 2. ģildes tirgotājs, ilggadējs Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcas draudzes vecākais, Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcas draudzes Aizgādnības padomes priekšsēdētājs.

Nikolajs Platovs ir dzimis 1851. gadā Vologdas guberņas Grjazovecas apriņķī. Tēvs – Mihails Platovs. Nav zināms, kad Platovu ģimene apmetusies uz dzīvi Rīgā, tomēr jau 1874. gadā vietējos laikrakstos N. Platovs ir minēts kā sīks preču tirgotājs. Vēlāk, 1880. gadu vidū, parādījās informācija, ka viņš jau ir namīpašnieks un izīrē telpas tirdzniecības vietām. Saistībā ar viņa vārdu tiek minētas adreses Akmeņu ielā un Lielā Nometņu ielā.

Nikolajs Platovs, tāpat kā tajos laikos daudzi tirgotāji, nodarbojies ar labdarību, pārskaitījis naudas līdzekļus baznīcu celtniecībai un restaurācijai. Tostarp viņš veica ziedojumu pareizticīgo kapelas būvniecībai Rīgas dzelzceļa stacijas laukumā (pēc pilsētas varas iestāžu lēmuma kapela nojaukta 1925. gadā).

Viņa sabiedriskās darbības nozīmīgā daļa bija saistīta ar Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīcu, šīs baznīcas draudzes dzīvē viņš bija aktīvi piedalījies. N. Platovs bija ilggadējs baznīcas draudzes vecākais, kā arī draudzes Aizgādnības padomes priekšsēdētājs.

Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Pārdaugavā tika uzcelta 1781. gadā. Tas bija neliels koka dievnams. XIX gadsimta beigās tika pieņemts lēmums būvēt Pārdaugavā jaunu lielu mūra baznīcu, kam 1890. gadā tika iegādāts zemes gabals un organizēta celtniecības komiteja, kuras sastāvā bija arī tirgotājs Platovs. Saskaņā ar esošajiem datiem, viņš bija viens no tiem, kas baznīcas būvniecībai uzreiz ziedojis 1000 rubļus, bet pēc tam veicis arī papildu ziedojumus. Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcas jaunā ēka tika uzcelta un iesvētīta 1895. gada 5./17. novembrī.

Pēc tuvinieku atmiņām, brīvajā laikā Nikolajs Platovs aizrāvies ar makšķerēšanu.

1914. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, tirgotājs Platovs bija starp tiem, kas ziedoja naudu Rīgas pilsētas Krievu pilsoņu komitejai, lai palīdzētu ievainotajiem karavīriem un viņu ģimenēm.

Nikolajs Platovs ir miris 1915. gada 8. aprīlī Rīgā, gandrīz četrus gadus pēc savas dzīvesbiedres Marijas nāves.

Nikolajam Platovam un viņa sievai Marijai bija liela daudzbērnu ģimene. Visi bērni ir ieguvuši labu izglītību un daudzi no viņiem ir sasnieguši ievērojamus rezultātus savā darbībā. Daudzi Platovu ģimenes locekļi aizrāvās ar šahu, arī profesionālā līmenī.

***

NIKOLAJA PLATOVA RADINIEKI

Vecāki:

Mihails Platovs (?-?) un Jevdokija Platova (? - 10./22.02.1888., Rīgā). Abi vecāki ir apbedīti Sv. Trijādības Pārdaugavas kapos (Vienības gatve 76; tagad šie kapi ir pazīstami, kā Torņakalna pareizticīgo kapsēta). Platovu kapavietas atrast neizdevās.

 

Dzīvesbiedre:

Marija Platova (dzim. Meščaninova; 1854. g. – 21.05./03.06.1911. g. Rīgā). Apbedīta Sv. Trijādības Pārdaugavas kapos (tagad šie kapi ir pazīstami, kā Torņakalna pareizticīgo kapsēta).

Nikolaja Platova bērni

Nikolajs Platovs (11./23.10.1877. g., Rīgā – 30.04.1942. g., Rīgā) — satiksmes ceļu inženieris. Viņš ieguvis izglītību Satiksmes ceļu inženieru institūtā (Sanktpēterburgā). Pēc tam kalpojis Rīgas-Orlas dzelzceļa Pārvaldē, kādu laiku dzīvojis Orlā un vēlāk atgriezies Rīgā. Piedalījies dzelzceļa atzara Liepāja-Glūda (1925-1929) būvniecībā. 1936. gada pavēlē viņš ir minēts to dzelzceļnieku sarakstā, kuri saņem pensiju. Minēts kā bijušais strādnieku grupas vadītājs.Viņš dzīvoja namā Lielā Nometņu ielā Nr. 58, šo namu mantojis no tēva. N. Platovs ir miris 1942. gada 30. aprīlī Rīgā.

Dzīvesbiedre: Ženija Jeļizaveta Platova, meitas uzvārds – Gramsa.

Ivans (Ioanns) Platovs (23.06./05.07.1879, Rīgā – 1901. g. augustā, Rīgā) – pēkšņā nāvē miris 1901. gada augustā. Apglabāts 12./25.08.1901. gadā Sv. Trijādības Pārdaugavas kapos (tagad šie kapi ir pazīstami, kā Torņakalna pareizticīgo kapsēta).

 

Vasilijs Platovs (24.03./14.04.1881. g., Rīgā – 17.07.1952. g., Maskavā) – Krievijas PFSR Nopelniem bagātais ārsts, medicīnas zinātņu kandidāts (1935.g.), šaha kompozīcijas meistars; kopā ar brāli Mihailu viņš ir viens no krievu etīdes šaha skolas pamatlicējiem. 1901. gadā viņš absolvējis Rīgas Nikolaja ģimnāziju ar sudraba medaļu, 1906. gadā absolvējis Maskavas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultāti, pēc gada iestājās Medicīnas fakultātes 3. kursā, ko ar izcilību absolvējis 1910. gadā. Medicīnas jomā viņš virzījies pa karjeras kāpnēm, sākot no vienkārša ārsta un beidzot ar Maskavas Klīniskās Infektoloģijas slimnīcas zinātnisko vadītāju. Viņam bija valdības apbalvojumi. Tomēr pasaules slavu viņš kopā ar brāli Mihailu ieguvis šaha jomā.

Vasilija Platova dzīvesbiedre: Jekaterina Apraksina.

Bērni: Jekaterina Platova. Viņas dēls – Nikolaja Platova mazmazdēls – Aleksandrs.

Mihails Platovs (24.05.1883.g., Rīgā — 1938. g., Krievijas PFSR) — inženieris tehnologs, šaha kompozīcijas meistars, kopā ar brāli Vasiliju — viens no krievu etīdes šaha skolas pamatlicējiem. 1903. gadā viņš absolvējis Rīgas Nikolaja ģimnāziju; 1911. gadā – Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļu, iegūstot inženiera tehnologa specialitāti. Pēc Pirmā pasaules kara un 1917. gada lielinieku apvērsuma viņš dzīvojis Maskavā, pēc tam Piemaskavā – Serpuhovā. 1930. gados strādājis kādā Serpuhovas rūpnīcā par inženieri. Bija aviācijas žiroskopu izstrādes speciālists. 1937. gadā M. Platovu skāris staļinisko represiju vilnis un viņam tika piespriests 10 gadu ieslodzījums. Viņš ir miris kādā no Gulaga nometnēm.

Anna Platova (21.08./03.09.1887. g., Rīgā – 14.09.1977. g., Rīgā) – krievu valodas pasniedzēja, mācījusi krievu valodu Rīgas skolās. 1904. gadā viņa absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju ar zelta medaļu, kā arī šīs pašas ģimnāzijas papildu pedagoģisko klasi. Viņa dzīvojusi mājā, kas tika mantota no tēva - Lielā Nometņu ielā Nr. 58. Pēc nama nacionalizācijas turpināja dzīvot turpat.

Pāvels Platovs (18./30.06.1891.g., Rīgā – 1962. gadā) – inženieris tehnologs. 1910. gadā viņš absolvējis Rīgas Nikolaja ģimnāziju ar sudraba medaļu. Pēc tam iestājies un sekmīgi absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera tehnologa diplomu. Arī Pāvels Platovs bija liels šaha mīļotājs un palīdzēja brāļiem Vasilijam un Mihailam šaha kompozīciju sastādīšanā. Pirmā pasaules kara laikā emigrējis uz Krievijas iekšzemes guberņām, dzīvojis Maskavā.

Aleksejs Platovs (27.01./08.02.1893. g., Rīgā – 1969. g., Grjazovecā) – fizikas un matemātikas pasniedzējs. Viņš absolvējis Maskavas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultāti. Pēc universitātes absolvēšanas 1919. gadā (pēc citiem datiem — 1917. gadā) viņš pārcēlies uz dzīvi Grjazovecā – senču dzimtenē. Pasniedzis fiziku un matemātiku skolās.

Alekseja Platova bērni: meita Tatjana Platova – pedagoģe, un dēls Igors Platovs.

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g. jūlijā

 

Šā teksta par Platovu ģimeni pamatā ir ziņas, kuras mūsu mājas lapai ir sniegusi Natālija Platova, kā arī Ševčuku ģimenes (Ukraina) rīcībā esošais vizuālais materiāls. No sirds pateicamies viņiem par neatsveramo palīdzību.

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

  1.  Сообщение о смерти Платовой Евдокии Ивановны, Рижский Вестник № 33, 11.02.1888.
  2.  Объявления в Düna Zeitung № 6, 09.01.1890.
  3.  Городской дневник. К закладке новой каменной церкви на Задвинье.  Рижский вестник №  115, 27.05.1892.
  4.  Православная церковь во имя Святой Троицы на рижском Задвинье.  № 74, 07.04.1893.
  5.  Notizen. Rigasche Stadtblätter № 31, 02.08.1901.
  6.  Сообщение о смерти Платова Ивана Николаевича, Рижский Вестник № 179, 11.08.1901, стр. 1.
  7.  Notizen. Rigasche Stadtblätter № 30, 31.07.1903
  8.  Городской дневник. Годичный акт в Ломоносовской женской гимназии. Рижский вестник № 227, 14.10.1903.
  9.  Внутренние дела. Всемилостивейше пожалованы. Рижский вестник № 146, 09.07.1905.
  10.  Свидетельство Анны Платовой № 8205. 6.10.1905, Рига.
  11.  Zu den Duma – Wahlen in Riga. Rigasche Zeitung № 37, 14.02.1907.
  12.  Lokales. Aus dem Gerichtsaal. Rigasche Neueste Nachrichten : Organ für liberales Deutschtum № 257, 06.11.1909.
  13.  Городской дневник. Праздник гимназии Императора Николая І-го. Рижский вестник № 278, 05.12.1910.
  14.  Сообщение о смерти Платовой Марии Яковлевны, Рижский Вестник № 114, 23.05.1911.
  15.  Vietējās ziņas. Inženieru-tehnologu mehānikas nodaļa. Dzimtenes Vēstnesis № 122, 01.06.1911.
  16.  Schachliteratur. Sammlung der Endspielstudien von W. und M. Platoff. Rigasche Zeitung № 117, 24.05.1914.
  17.  Городской дневник. Комитет русских граждан. Рижский вестник № 184, 13.08.1914.
  18.  Сообщение о смерти Платова Николая Михайловича, Рижский Вестник № 79, 08.04.1915, стр. 1.
  19.  Большое церковное торжество на Задвинье. Сегодня № 316, 15.11.1930.
  20.  Rīkojums № 72. Dzelzceļu Vēstnesis.Oficiālā daļa № 8, 22.02.1936.21. 
  21.  J. Leimanis. Ķeizara Aleksandra I satiksmes ceļu inženieru institūts. Tehnikas Apskats № 27, 01.07.1960. Lpp.17.
  22. Любимый этюд Ильича. Советская молодежь № 222, 12.11.1967.
  23. Игорь Половодин «О судьбе Платовых», 64 - Шахматное обозрение № 13, 1990, стр.12-14.

Ilustrācijas tēmai