Rīgas vecticībnieki

Arnolds Podmazovs

Rīgas vecticībnieku dievnami

Pašlaik Rīgā darbojas divi vecticībnieku dievnami – Kristus Dzimšanas un Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnams Rīgas Grebenščikova draudzē (Mazā Krasta ielā 73) un Dieva Parādīšanās, Dievmātes Pasludināšanas un svētītāja Nikolas dievnams Rīgas Dieva Parādīšanās Pomoras vecticībnieku draudzē (Maskavas ielā 142).

Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnams ir vislielākais vecticībnieku dievnams Latvijā. Tajā vienlaikus var atrasties ap 5000 ticīgo. Grebenščikova draudzes dievnama komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Grebenščikova draudzes dievnama ansamblis ieguva mūsdienu veidolu 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, kad pabeidza nespējnieku patversmes un lūgšanu telpas pārbūvi (1883–1888, arhitekti Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891) un Reinholds Šmēlings (1840–1917)), uzbūvēja zvanu torni (1906, arhitekts Aleksandrs Šmēlings (1877–1961)). Lai arī kopumā ēkas fasāžu arhitektoniskie rotājumi ir lakoniski un pieticīgi, dievnams rada monumentalitātes un stingra majestātiskuma iespaidu. Celtnes arhitektūras formās harmoniski „sadzīvo” novitāte un tradīcija – zvanu torņa siluets ar apzeltīto kupolu „sasaucas” ar Ivana Lielā zvanu torņa formu Maskavas Kremlī, taču tas ir papildināts ar Rīgas arhitektūrai raksturīgiem jūgendstila elementiem.

Grebenščikova vecticībnieku draudzes dievnama interjers tika krietni izmainīts ēkas pārbūves laikā 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta bija ierīkota ozolkoka svētbilžu siena septiņās rindās, tā aizņem visu dievnama austrumu sienu. Svētbilžu sienas kompozīcija ir ļoti vienkārša, tajā nav lieku dekoru, uz tās izceļas ikonas greznos apkalumos. Šajā svētbilžu sienā ir reti sastopamas 16.–17. gadsimtā darinātas ikonas. Grebenščikova draudzes dievnamā ir arī vecticībnieku meistaru 18.–20. gadsimtā gleznotās ikonas, kuras savam dievnamam dāvinājuši ticīgie. Dažādās dievnama kompleksa telpās atrodas ap pusotra tūkstoša ikonu, no kurām dažas ir unikāli ikonu glezniecības pieminekļi.

Dievnamā bez galvenās lūgšanu zāles ir vēl daudzas citas telpas: „mazais dievnams”, kur notiek mirušo apstāvēšana, ir tā saucamā ēdamistaba ar svētbilžu sienu, kurā notiek vecticībnieku baznīcas pasākumu (kongresu, konferenču) dalībnieku brālīgs azaids, kā arī notiek dievkalpojumi. Šajā ēkā iekārtotas arī četras celles garīgajiem tēviem, kristāmtelpa ar dažādiem kristāmajiem traukiem gan bērnu, gan pieaugušo kristīšanai. Dievnamā ir arī speciāla telpa ar publisku bibliotēku, tās fondos ir vairāk nekā 6000 grāmatu un vecticībnieku periodiskie izdevumi. Līdzās bibliotēkai iekārtota grāmatu krātuve un I. Zavoloko muzejs. Vairākas telpas aizņem bērnu svētdienas skola, kopš 1990. gadiem tajā ik gadu nodarbojas vairāk nekā 20 bērnu 7–15 gadu vecumā. Celtnes otrajā stāvā ir dievnama kanceleja, šeit var iegādāties grāmatas, ikonas, sveces un citus baznīcas kulta priekšmetus. Kādā dievnama kompleksa ēkā ir iekārtota šūšanas darbnīca, sveču darbnīca, kurā izgatavo sveces ne tikai Grebenščikova draudzes dievnama vajadzībām, bet arī Latgales un Kurzemes vecticībnieku draudzēm.

Grebenščikova draudze veic aktīvu izdevniecības darbību. Draudzē darbojas izdevniecības nodaļa, ir iekārtota Baltijas valstīs un Polijā vienīgā vecticībnieku tipogrāfija; tiek izdoti garīgi izglītojoši krājumi „Ļestvica” [„Лествица”] („Pakāpieni”), baznīcas kanoniskajiem jautājumiem veltīts žurnāls „Nastavņik” [„Наставник”] („Garīgais tēvs”), kalendāri, lūgšanu grāmatas, svēto dzīves apraksti, mācību un metodiskā literatūra, kā arī grāmatas par vecticības vēstures jautājumiem.

Grebenščikova draudzes dievnamā kalpo trīs garīgie tēvi – Trifons Kustikovs, Mihails Aleksandrovs, Feodors Behčanovs – un vairāk nekā 15 augsti kvalificētu ķesteru. Katru dienu notiek kopīgi rīta un vakara dievkalpojumi, tiek lasīta Psalmu grāmata.

Īpašu uzmanību draudze pievērš baznīcas kalpotāju un ticības mācības skolotāju sagatavošanai. Kopš 2006. gada darbojas Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Grebenščikova Garīgā skola (rektors – inženierzinātņu doktors Nikolajs Ivanovs). 2009. gada augustā pirmie divdesmit skolas klausītāji saņēma diplomus, iegūstot „baznīcas kalpotāja” un „ticības mācības skolotāja” kvalifikāciju.

Pēdējā desmitgadē Grebenščikova draudze sniedz garīgu un materiālu palīdzību nelielām vecticībnieku draudzēm Latvijā, turpinot vecticībai raksturīgo garīgās aizgādnības pieredzi. Grebenščikova draudzes garīgie tēvi un ķesteri apkalpo arī tās vecticībnieku draudzes, kurās nav pastāvīgu garīgo tēvu, tādas ir Liepājas, Kalnciema, Ventspils, Jūrmalas un citas draudzes.

Rīgas Dieva Parādīšanās Pomoras vecticībnieku draudze pastāv kopš 1995. gada, kad domstarpību dēļ Grebenščikova draudzē daļa draudzes locekļu atstāja Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnamu. Jauna draudze izveidojās pakāpeniski. Sākumā ticīgie pulcējās uz lūgšanām nelielā privātmājā. Taču 1999. gadā, pateicoties baznīcas kalpotāju un draudzes locekļu ziedojumiem, tika iegādāts neliels koka dzīvojamais nams, ko kopējiem spēkiem restaurēja, piemērojot dievkalpojumu norisei. Lūgšanu namu iesvētīja Dieva Parādīšanās, Dievmātes Pasludināšanas un svētītāja Nikolas vārdā. Dievnamā ik dienas notiek rīta un vakara dievkalpojumi. Dažādos laikos ikdienas un svētku dievkalpojumus vadījuši garīgie tēvi Aleksijs Karatajevs, Feodors Behčanovs un Tihons Osipovs. 2009. gadā dievnama telpās notika kapitālais remonts un tika labiekārtota dievnama apkārtne.

Dažādos laikos Dieva Parādīšanās draudzē darbojās svētdienas skola bērniem. Draudzē strādā pazīstamais ikonu gleznotājs Simeons Bikadorovs.

Visus Rīgas vecticībnieku draudžu dzīvē nozīmīgos jautājumus izlemj katras draudzes locekļu sapulcē. Izpildorgāns katrā draudzē ir draudzes padome, ko ievēl uz trijiem gadiem. Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Lotko, Rīgas Dieva Parādīšanās Pomoras draudzes padomes priekšsēdētājs ir Aleksijs Karatajevs.