Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas (Sv. Nikolaja) baznīca 18. g. s.beigās
Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnams ar sānu altāri Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā tika iesvētīts 1715. gadā un savā sākotnējā veidolā nostāvēja aptuveni 60 gadu. 1778. gadā Maskavas priekšpilsētā vecā dievnama vietā uzbūvēja jaunu, kas galvenokārt kalpoja krievu tirgotāju vajadzībām. J. K. Broces zīmējums.
Pirmo Vissvētās Dievmātes Pasuldināšanas pareizticīgo dievnamu uzbūvēja 1715. gadā ārpus Rīgas pilsētas nocietinājumiem. Saistībā ar to, ka apkārt Rīgai sāka būvēt jaunus nocietinājumus, 1744. gadā baznīcas ēka tika nojaukta.
Pēc 30 gadiem, 1774. gadā tajā pašā vietā atkal tika likts pamatakmens jaunam pareizticīgo dievnamam. 1778. gadā baznīcu uzbūvēja un iesvētīja. Taču 1812. gada kara laikā, sagaidot Napoleona karaspēka tuvošanos Rīgai, Maskavas forštate, kā arī citas Rīgas priekšpilsētas, tika nodedzināta. Arī koka dievnama ēka nodegusi kopā ar visu Maskavas forštati.
1814. gadā nodegušās Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcas vietā atkal tika likts pamatakmens jaunajai dievnama ēkai. 1818. gadā sakrālās celtnes būvniecība bija pabeigta, un tā paša gada 14. maijā Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes arhibīskaps Jevgeņijs (Bolhovitinovs, 1767–1837) iesvētīja dievnamu par godu Vissvētās Dievmātes Pasludināšanai. Šis Rīgas pareizticīgo dievnams joprojām kalpo kulta vajadzībām.
Koka dievnams būvēts pēc vācu izcelsmes arhitekta Teodora Gotfrīda Šulca projekta. Sakrālā celtne ir būvēta klasicisma stilā. Arhitektoniski tika īstenots “kuģa” princips – šī ir taisnstūrveida garenbūve, kas simbolizē Noasa šķirstu, peldošu pāri “bangojošai kaislību” jūrai uz kluso ostu (Debesu valstību). Baznīcas pamatapjoma centrālais poligonālais kupols balstās uz astoņskaldņa formas kupola pamatnes, kurā ir izbūvēti četri arkveida logi. No ārpuses kupola pamatni rotā astoņi pilastri (pseidokolonnas), virs centrālā kupola slejas neliels sīpolveida jumols, kas vainagots ar krustu. Sakrālās celtnes rietumu pusē virs priekštelpas ir piebūvēts trīsstāvu zvanu tornis, kas balstās uz akmens pamatiem un vainagots ar poligonālu kupolu. Zvanu tornis ir celts tiešā saistībā ar baznīcas ēku, tāpēc tā pirmais stāvs veido baznīcas lieveni. Dievnama ēka tika apjozta ar metāla nožogojumu.
Baznīcā ierīkoti trīs altāri: galvenais jeb centrālais, kurš kā arī viss dievnams, ir iesvētīts par godu Vissvētās Dievmātes Pasludināšanai, un divi sānu altāri baznīcas rietumu daļas telpās – pa labi atrodas altāris, kas iesvētīts Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā, bet pa kreisi – iesvētīts Svētā sirdsskaidrā Radoņežas Sergija vārdā.
1859. gadā galvenā altāra priekšā tika uzstādīts trīsrindu koka ikonostass. Dekoratīvie elementi tajā – grebumi, kolonnas un ikonu rāmji – ir apzeltīti ar sarkanā zelta pārklājumu uz polimenta (pulētas virsmas), bet gludās daļas – uz mardāna (matētais fons). Ķēniņa vārti ir rotāti ar grebumiem un arī apzeltīti uz polimenta. Ikonostasa apakšējās rindas ikonas rotātas sudrabotiem, ugunī apzeltītiem apkalumiem, bet otrās un trešās rindas ikonas gleznotas uz zeltīta pamata fona, tādējādi ikonostasam ir spožs un augstvērtīgs veidols. Sānu altāru ikonostasi ir darināti no koka, krāsoti koši sarkanā krāsā ar zelta toni un virs Ķēniņa vārtiem rotāti ar arkām.
Pirms Rīgas jaunās pareizticīgo katedrāles uzcelšanas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas dievnamā bieži notikuši Baznīcas virsganu dievkalpojumi. No dievnama tika rīkoti krusta gājieni uz Daugavu – ūdens iesvētīšanai.
1833.–1834. gadā veikti pirmie sakrālās celtnes remontdarbi, pārsegts jumts, bet vecie, laika zoba sargauztie krusti nomainīti pret jauniem. 1851. gadā iekštelpās pārklātas grīdas. 1873.–1874. gadā restaurētas dažas ikonas, uz kurām krāsas un attēlotie tēli laika gaitā bija zaudējušu pienācīgu izskatu. 1880.–1881. un 1889. gadā tika atjaunots dievnama interjers, veicot nelielu nepiečiešamo pārbūvi.
Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca samērā laimīgi pārdzīvoja divus pasaules karus un turpina darboties arī mūsdienās. Baznīca ir bagātīgi nodrošināta ar kulta piederumiem. Lielākā daļa ikonu rotātas ar sudraba apkalumiem, daudzas ikonas ir ziedojuši draudzes locekļi. Dievnamā atradusi sev pajumti Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja ikona, kas rotājusi Rīgas stacijas laukumā kādreiz bijušo Svētā Ņevas Aleksandra kapelu, kas nojaukta 1925. gadā. Tāpat dievnamā atrodas arī Vissvētās Dievmātes Tihvinas ikona, kas rotājusi 1959. gadā nojaukto Tihvinas/ Svētā Nikolaja kapelu. Šī kapela kādreiz atradās Maskavas ielā, blakus tā dēvētajiem “Sarkanajiem spīķeriem”.
Mazais baznīcas nams, kas atrodas pagalmā, uzcelts 1993. gadā. 2002. gadā tika iegādāti un iesvētīti 9 jauni zvani zvanu tornim. Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā katru gadu notiek Rīgas baznīcas apriņķa vispārējā garīdznieku grēksūdze.
