Sākumlapa > Tēmas > Personas
Svetlana Vidjakina

Svetlana Vidjakina

Svetlana Vidjakina (1950.g. 5.augustā Dņepropetrovskā) — aktrise, radiožurnāliste, Latvijas Puškina biedrības līdzpriekšsēdētāja.

Svetlana Vidjakina ir dzimusi frontinieka, apakšpulkveža Aleksandra Vidjakina un ārstes Marijas Vidjakinas ģimenē (tēvs ir dzimis Kirovas apgabala Ļangasovas rajona Jamnojes sādžā; māte pēc tautības – poliete, meitas uzvārds – Radanoviča, ir dzimusi Žitomiras apg. Marjanovkas sādžā).

Kopš 1957. gada Svetlana Vidjakina dzīvojusi un mācījusies Kirovā (līdz 1934. gadam – Vjatka). Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa strādāja Kirovas ХХ partijas kongresa v. n. rūpnīcā par skaitļošanas mašīnu 2. kategorijas operatori. 1968. gadā viņa iestājās N. Krupskas Ļeņingradas Valsts institūta Teātra nodaļā.  

No 1972. līdz 1980. gadam S. Vidjakina bija N. Ostrovska Kirovas apgabala Jaunatnes teātra aktrise. No 1980. līdz 1981. gadam -  Rostovas teātra aktrise. No 1981. līdz 1988. gadam —  Vladimiras apgabala Drāmas teātra aktrise.

1988. gadā Svetlana Vidjakina kopā ar vīru Leonīdu Lencu (M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris) un dēlu Andreju Lencu (dz. 1975. g. Kirovā) pārcēlās uz Rīgu, kur dzīvojuši vīra vecāki.

No 1988. līdz 1991. gadam S. Vidjakina bija Rīgas Akadēmiskā Krievu drāmas teātra režisora palīdze.  

Kopš 1991. gada S. Vidjakina bija Latvijas radio diktore. Pēc tam viņa sadarbojās ar Latvijas Radio 4 pārraidi Doma laukums un vadījusi virkni raidījumu, to skaitā garīgos. 

1996. gadā Svetlana Vidjakina kļuva par vienu no Latvijas Puškina biedrības  dibinātājām (šīs biedrības priekšsēdētājs ir viņas dzīvesbiedrs Leonīds Lencs). Kopš 1999. gada viņa ir Latvijas Puškina biedrības līdzpriekšsēdētāja.  Latvijas Puškina biedrības mērķis ir pētīt pasaulslavenā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina un viņa līdzgaitnieku sakarus ar Latviju, apgūt un pētīt krievu kultūras tradīcijas un vēsturi. 

Svetlana Vidjakina aktīvi piedalījusies Aleksandra Puškina 200. jubilejas  atzīmēšanas Latvijā Jubilejas sagatavošanas komisijas darbībā (koncerti, tikšanās, semināri). Kopīgi ar Natāliju Vrubeļu viņa sagatavojusi jubilejas izdevumu “Notiek dīvainas satuvināšanās” («Бывают странные сближения»). - Rīga,  MultiCentrs, 1999.  Tas ir krājums, kurā ir ievietoti interesanti fakti, kas liecina par krievu dzejnieka A. Puškina sakariem ar Baltiju.

Kopš 1999. gada viņa ir žurnāla “Lukomorje” sabiedriskās padomes locekle (šis žurnāls tiek izdots kopīgi ar A. Puškina Valsts muzeju-rezervātu “Mihailovskoje”). 

Jubilejas gadā, pēc Latvijas Puškina biedrības iniciatīvas, tika atlieta jubilejas bronzas medaļa “A. Puškinam – 200” (tēlniece – Māra Kalna) un pie koncertzāles “Ave Sol” uzstādīts piemiņas akmens par godu A. Puškinam (tēlniece – M. Kalna).

Par nozīmīgu notikumu ir kļuvusi pieminekļa A. Puškinam uzstādīšana Rīgas centrā. Šis piemineklis tika uzstādīts pēc S. Vidjakinas un L. Lenca iniciatīvas, ar Maskavas Nama atbalstu, par godu 210. gadskārtai kopš dzejnieka dzimšanas dienas (tēlnieks – Aleksandrs Taratinovs). 

2012. gadā, pēc S. Vidjakinas iniciatīvas, ko bija atbalstījusi Ludzas novadpētniecības muzeja direktore I. Prikule, finansiāli atbalstījusi Krievijas vēstniecība Latvijā, kā arī Ludzas pilsētas dome, Ludzā tika uzstādīts piemineklis 1812. gada Tēvijas kara varonim Jakovam Kuļņevam (tēlnieks  - A. Taratinovs).

Svetlana Vidjakina ir Latvijas Pareizticīgās eparhijas visu garīgo koncertu vadītāja, kā arī Puškinam veltīto vakaru un daudzu citu kultūras pasākumu vadītāja.

No 2001. gada Svetlana Vidjakina kopīgi ar Latvijas Puškina biedrības  biedriem nodarbojas ar Rīgas Pokrova kapu vēstures pētīšanu. Par veikto pētījumu rezultātu ir kļuvusi grāmata “Pokrova kapi. Slava un aizmirstība” («Покровское кладбище. Слава и забвение»). Sastādītājas – S. Vidjakina un S. Kovaļčuka - Rīga, Multi Centrs, 2004.

Darbs bibliotēkās, valsts un privātajos arhīvos, apbedījuma vietu apraksts un fiksācija norisinājušies vienlaicīgi ar kapa pieminekļu atjaunošanu. Pēc S. Vidjakinas iniciatīvas tika atjaunoti 150 kapa pieminekļi un krusti.

Par ļoti populārām ir kļuvušas Svetlanas Vidjakinas vadītās ekskursijas pa Pokrova kapiem.  

 

Latvijas Puškina biedrības zinātniskā, kultūras un izglītošanas darbība ir atspoguļota ne tikai publikācijās, bet arī izstāžu ekspozīcijā:

“Puškina lirikas adresāti” (1999. g.);

“Puškins latviešu mākslinieku daiļradē” (2000. g.); 

Izstāde “Puškina pasakas”, kas veltīta 250. dzejnieka aukles Arinas Rodionovnas jubilejai;  

Izstāde “Rīgas mākslinieki – A.S. Puškinam” (2009. g.);

Izstāde “Izglābtie Puškina dārgumi” («Спасенные Пушкинские святыни») (2010. g.);

Bērnu izstāde “Lukomorje” (2012. g.);

Izstāde “Ceļš pie Puškina” («Дорога к Пушкину»), kas rīkota kopīgi ar Puškina muzeju-rezervātu “Mihailovskoje” (2013., 2014. g.);

S. Kovaļčukas un S. Vidjakinas izstāde “Pokrova kapu vēsture” (2006. g.);

Izstāde par godu Romanova Nama 300. gadskārtai “Majestātiskā māksliniece” («Августейшая художница»), Romanovas - A. Kuļikovskas akvareļi.  

 

Svetlanas Vidjakinas apbalvojumi:

- “Izglītošanas veicinātājam par godu 200. gadskārtai kopš A. Puškina dzimšanas”,   Maskava, 1999. g.;

- Krievu Pareizticīgās Baznīcas Svētā Radoņežas Sergija medaļa (0079)(Maskavas Patriarhāts, Lieldienas, 2000. g.);

- Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sv. Svētmocekļa Jāņa Pommera, Rīgas arhibīskapa, medaļa - (Rīga, 2009. g.);

- Krievijas Federācijas A. Puškina medaļa (Nr. 632931). KF Prezidenta D. Medvedeva 2011. gada 27. decembra dekrēts.

- Par pieminekļa 1812. gada kara varonim J. Kuļņevam uzstādīšanu Ludzā apbalvota ar Kulmas krustu no Starptautiskā Imperatoru mantojuma Fonda (2012. g.).

 

                                               Biogrāfiskie dati uz 2015. gada 1. februāri

 

 

В Риге прошел Пушкинский вечер. Награждения    

Наталья Лебедева. Сверяя жизнь по Пушкину

Светлана Видякина. Нинель Ивановна Подгорная

Памятный вечер, посвященный 125-пятилетию со дня рождения Оскара Строка

Ilustrācijas tēmai