Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pāvels Tabuļskis

Pāvels Tabuļskis

Pāvels Tabuļskis (1893. g. 23. jūnijā Kurskā, Krievijas impērijā – 1959. g. 27. novembrī Rīgā, Krievijas impērijā) – virsnieks, Baltās kustības dalībnieks, vēlāk inženieris.

Pāvels Tabuļskis piederēja paaudzei, kurai pašai bija jāveido sava dzīve radikāli mainīgajos politiskos un ekonomiskos apstākļos, kad vēsturiski īsā laikā (apmēram 40 gados) Krievijā notika divas revolūcijas un pilsoņu karš un miljoniem cilvēku tika ierauti divos pasaules karos. Kā daudziem viņa laikabiedriem, arī Tabuļskim ne reizi vien nācās atbildēt uz jauniem vēstures izaicinājumiem, pieņemt atbildīgus un svarīgus lēmumus savā dzīvē.

Jau bērnībā Pāvelam tika izvēlēta karavīra karjera. 18 gadu vecumā viņš beidza Sumu kadetu korpusu. Tālāk mācījās Sanktpēterburgā – Konstantinovas artilērijas skolā, ko pabeidza Pirmā pasaules kara sākumā. Izglītošanās ceļš ar to neaprāvās, bet gan aizveda uz Gatčinas kara aviācijas skolu, kur kursantam Pāvelam Tabuļskim nācās apgūt kara aviāciju pavisam agrīnos tās attīstības sākumos

Revolūcijas laikā palika uzticīgs virsnieka zvērestam, kļuva par Baltās kustības dalībnieku, bija spiests pārdzīvot tās sagrāves traģismu un evakuēties no Krimas uz Konstantinopoli. Līdz ar to viņa militārā karjera beidzās, taču Turcijā Tabuļskim nācās pavadīt vēl divus bezgalīgi garus gadus.
Glābiņš nāca, pateicoties viņa līgavas – Veras Safonovas neatlaidīgiem pūliņiem, kura vēl pirms revolūcijas laikiem dzīvoja Rīgā. 1922. gada beigās vai arī 1923. gada sākumā beidzot notika ilgi gaidītā abu tikšanās Latvijā. 1923. gada 4. martā Bolderājas Pareizticīgo baznīcā Vera Safonova un Pāvels Tabuļskis salaulājās Viņam toreiz palika 30 gadi.

Turpmāko dzīvi vajadzēja sākt pilnīgi no jauna. Lai atgūtu pazaudēto, nācās vienlaicīgi izveidot ģimenes dzīvi, gādāt iztikas līdzekļus, iegūt civilo izglītību un stabilu profesiju. Titānisks darbs, taču ne veltīgs. Sākumā viņš strādāja par tramvaja vagonu vadītāju Rīgā. Rožainos sapņu mākoņus nomainīja monotono tramvaja sliežu proza. Un tomēr, spītējot smagajam darba režīmam, Pāvelam izdevās sekmīgi pabeigt Parīzes Augstāko mācību iestādi un iegūt inženiera – elektriķa diplomu.
Tas deva iespēju tramvaju resorā iegūt inženiera amatu.

Pēc Otrā pasaules kara Pāvels Tabuļskis kļuva par pasniedzēju Rīgas elektrotehniskajā tehnikumā. Te viņš nostrādāja līdz 1953. gadam, kad palika 60 gadi un varēja iet pensijā. Bet jau šā paša gada 27. novembris kļuva par pēdējo viņa mūža dienu. Nāve iestājās pēc nežēlīgas slimības (mugurkaula vēzis). Beidzās 36 gadus ilgais Rīgas periods, no kuriem 25 bija nodzīvoti Semjonovu mājā, Merķeļa ielā 17, 30. dzīvoklī.

Tabuļsku ģimenē izauga divas meitas: Мarija un Natālija.

Pāvels Tabuļskis apglabāts Pokrova kapos, Rīgā.
                                                                                                                         

Igors Zakke

Ilustrācijas tēmai