Pjotrs Ļeščenko
Pjotrs Ļeščenko (1898. g. 14. jūnijā, Isajevā sādžā, Krievijas impērijas Hersonas guberņā – 1954. g. Tirgu-Oknā, Rumānijā ) – krievu estrādes dziedātājs (baritons), populārās mūzikas izpildītājs.
Pjotrs ir dzimis Isajevas sādžā netālu no Odesas. Agrīnās bērnības gados kopā ar māti viņš pārcēlās uz Kišiņevu, kas tolaik atradās Krievijas Impērijā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Besarābija kļuva par Rumānijas daļu, un Pēteris saņēma Rumānijas pavalstniecību.
Būdams bez kādas noteiktas profesijas, jauneklis izmēģināja dažādus nodarbes veidus, un galu galā nolēma pievērsties dejošanai. Tādēļ viņš devās uz Parīzi pilnveidot savu dejotājmākslu.
1925. gadā Parīzē Pēteris Ļeščenko iepazinās ar dejotāju Zinaīdu Zaķi – rīdzinieci. Viņi sāka uzstāties kopā, izpildot raksturdejas. Dejotāji apbraukāja visu Eiropu un Tuvos Austrumus.
1930. gadā dzīvesbiedri Ļeščenko atbrauca uz Rīgu, nolemdami apmesties uz dzīvi šajā pilsētā. Viņu debija notika 1930. gada februārī - gan publika, gan kritiķi uzņēma skatuves māksliniekus atzinīgi. Dejotāju duets uzstājās pirms kino seansiem kinoteātrī «Palladiums», pēc tam restorānā «А.Т.». Dejotāji fascinēja publiku ar dažādu raksturdeju temperamentīgo izpildījumu. Dažbrīd Pēteris izpildīja arī romances un dziesmas, lai dotu Zinaīdai vajadzīgo laiku pārģērbties kārtējam deju numuram. Pētera Ļečšenko vokālās dotības un muzikalitāte ļoti patika restorāna publikai.
Rīgā P. Ļeščenko iepazinās un sadraudzējās ar komponistu Oskaru Stroku, kas palīdzēja sagatavot pirmo patstāvīgo Pētera vokālo koncertu. P. Ļeščenko radošās iniciatīvas atbalstīja arī lieliskais vijolnieks, restorāna «А.Т.» orķestra vadītājs Herberts Šmits, kas kopā ar estrādes dziedātāju sarīkoja dažus nopietnus mēģinājumus. Pirmais, bet aiz tā arī turpmākie Pētera Ļeščenko koncerti guva lielu publikas atzinību. Tā, 1930. gada pavasarī Latvijas galvaspilsēta sākās izcilā estrādes dziedātāja, krievu emigranta Pētera Ļeščenko karjera.
Rīgā viņš apguva daļu no sava slavenā repertuāra: no Oskara Stroka skaņdarbiem («Ak, šīs melnās acis», «Mans pēdējais tango»), no Marka Marjanovska dziesmām («Тatjana», «Mīlas vīns»), No Sašas Vladi - («Garlaicīgi»). Šeit estrādes dziedātājam izdevās atrast arī mecenātus, kuri palīdzēja viņam apmaksāt izdevumus pirmo aizrobežas viesizrāžu organizēšanai, kā arī ierakstīt pirmās skaņuplates.
Ļeščenko estrādes dziedātāja karjera strauji attīstījās. 1930. gados bija grūti nosaukt kāda cita romanču un dziesmu izpildītāja vārdu, kas būtu tikpat plaši pazīstams kā Pēteris Ļeščenko. Firmu “Parlofon”, “Syrena Electro”, “HMV”, “Columbia” skaņuplates ar viņa neatkārtojamā baritona ierakstiem tika izpirktas daudzās pasaules valstīs, estrādes dziedātāja viesizrādes notika daudzās Eiropas pilsētās.
Tomēr dažu gadu laikā viņš pastāvīgi atgriezās Rīgā, jo šeit dzīvoja viņa sieva Zinaīda un 1931. gadā piedzimušais dēls Igors. Ikreizi P. Ļeščenko uzstājās Rīgas publikas priekšā. Viņš pat paspēja ierakstīt veselu virkni skaņuplašu Rīgas studijā «Bellaccord» kopā ar Sergeja Aldjanova orķestri, kas prata veidot lieliskus muzikālo skaņdarbu aranžējumus.
Pjotrs Ļeščenko pēdējais koncerts Latvijā notika Ķemeros 1938. gadā, vairāk estrādes dziedātājs uz Latviju nebija braucis. Kopā ar ģimeni viņš pārcēlās uz Bukaresti, kur atvēra savu restorānu, kurā pats dziedāja. Šeit uzstājās arī viņa dzīvesbiedre dejotāja Zinaīda un abas Pētera māsas.
Bukarestē Zinaīda un Pjotrs savas laulības šķīra. Viņi dzīvoja atsevišķi, kaut gan viņš turpināja materiāli atbalstīt bijušo sievu un dēlu Igoru.
Otrā pasaules kara gados Ļeščenko nonāca vāciešu okupētajā Odesā, kur viņš deva triumfālu koncertu sēriju. Bukarestē viņš atgriezās kopā ar jauno sievu, pianisti un akordeonisti 19 gadus veco skaistuli Veru Belousovu. Pēc kara beigām kopā ar viņu estrādes dziedātājs uzstajās Rumānijas galvaspilsētā vēl piecu gadu laikā, bet 1951. gadā viņš pēkšņi tika arestēts kādā sava koncerta starpbrīdī. P. Ļeščenko arestēja Rumānijas Valsts drošības orgānu darbinieki. Vairāk neviens no viņa ģimenes locekļiem nekad nebija ar viņu sastapies.
...Par Pējotra Ļeščenko bojāejas cēloni oficiāli tiek uzskatīta kuņģa čūla un tās izraisītā asiņošana. Dziedātājs mira pēc operācijas Tirgu-Okna (Rumānija) cietuma slimnīcā.
Pjotra Ļeščenko balss tembrs bija neparasti daiļš, viņa dziedāšanas maniere – ārkārtīgi izteiksmīga. Viņš prata ar pārsteidzošu siltumu izpildīt vokālos skaņdarbus. P. Leščenko izpildīšanas maniere allaž saviļņoja klausītājus, atraisīja viņu visapslēptākās emocijas, radīja uzticības pilnu kontaktu starp dziedātāju un publiku. Visas šīs īpašības arī patlaban liek sevi manīt viņa dziesmu ierakstos vecās skaņuplatēs.
«Ļeščenko bieži bija viesojies pie mums mājās, kad viņš uzturējās Latvijā. Tēvs uzkatīja viņu par savu muzikālo skaņdarbu labāko izpildītāju.» (No sarunas ar komponista Oskara Stroka meitu – Veru Šiškinu-Stroku.)
P. Ļeščenko izpildītās dziesmas:
No Oskara Stroka vokālajiem skaņdarbiem:
„Gaišzilās acis”, „Mans pēdējais tango”, “Dusi, mana nabaga sirds”, “Ak, šīs melnās acis”, “Pasakiet, kāpēc”, “Museņka”, “Mēness rapsodija”, “Jaša komivojažieris”, “Petja”(?), “Katja-Katja”.
No Marka Marjanovska dziesmām:
“Тatjana”,
„Kas tu esi”, “Mīlas vīns”, „Miranda”, „Barselona”, „Kaukāzs”, “Nastja-odziņa”,
“Pankūkas”, „Marfuša”, “Glāze degvīna”, „Vaņka”.
Marina Mihaileca
Ilustrācijas tēmai
