Olga Penerdži

Olga Penerdži (dzimusi Gabaija, pirmajā laulībā uzvārds Vasiļjeva; 1895. g. 3. februārī Maskavā, Krievijas impērijā – 1982. g. 24. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – skulptore un portretiste.

Cēlusies no pazīstamās karaīmu tabakas fabrikantu dzimtas.

Pirms Pirmā pasaules kara apprecējās un dzemdēja meitu Irīnu (1914–2013).

Skulptora meistarības pirmās prasmes apguva Maskavā Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās pie tādiem plaši pazīstamiem meistariem  kā Aleksejs Babičevs, Anna Golubkina un Josifs Čaikovs.

1928. gada beigās Olga Vasiļjeva saņēma uz gadu vīzu izbraukšanai no Padomju Krievijas (atstāja tur savu meitu) un apmētās uz dzīvi Latvijā, kur viņai bija radinieki, turklāt viņa saglabāja Padomju Savienības pilsonību. Četras reizes viņa pagarināja vīzu, neilgi pirms tās derīguma termiņa beigām 1933. gada 8. februārī viņa salaulājās ar  Zamuelu Penerdži (iespējams – radinieku) – ar akciju sabiedrības “Maikapars” valdes locekli, kura Rīgā ražoja tabakas izstrādājumus. Šīs laulības deva viņai iespēju dzīvot Latvijā un jau 1933. gadā iegūt Latvijas pilsonību.

No 1932. līdz 1938. gadam  Olga Penerdži mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā Skulptūras nodaļā pie profesoriem Konstantīna Rončevska un Kārļa Zāles.

Kā sīkplastikas speciāliste O. Penerdži sadarbojās ar Kuzņecovu porcelāna un fajansa izstrādājumu fabriku.   O. Penerdži  jaunrade sasniedza īstu uzplaukumu 1940. – 1950. gados.

1953. gadā O. Penerdži sāka dzīvot kopā ar savas meitas Irīnas ģimeni, kura līdz tam laikam bija dzīvojusi Maskavā, protams, kopā arī ar mazdēlu Igoru Vasiļjevu (1940–1997), kurš vēlāk kļuva (ne jau bez viņas ietekmes) par Latvijā plaši pazīstamu skulptoru.

Olga Penerdži bija Latvijas PSR  Mākslinieku savienības locekle.

Olga Penerdži nomira 1982. gada 24. oktobrī, apglabāta Meža kapos.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

•    ЛГА, ф. 485, оп.1, д. 971; 
•   Илона Яхимович, Илья Дименштейн. Скульптор Игорь Васильев. Сердце большого калибра / Ilona Jahomoviča, Ilja Dimenšteins. Tēlnieks Igors Vasiļjevs/ Lielā kalibra sirds. – Rīga, 2014;
•    Первый съезд советских художников Латвии. – Советская молодежь, № 43, 02-03-1951;
•    Mākslas akadēmijas audzēkņu darbu 13. izstāde. – Rīts, Nr. 100, 09-04-1936;
•    Skulptūras Mākslas akadēmijas audzēkņu darbu izstāde. – Atpūta, Nr. 648, 02-04-1937;
•    Mūsu skulptūra un grafikas sasniegumi. – Rēzeknes Ziņas, Nr. 25, 28-03- 1942;
•   Latvijas mākslinieku darbi vissavienības izstādē Maskavā. – Literatūra un Māksla, Nr. 51, 23-12-1951.
•   Ceļā uz jauniem sasniegumiem (Leo Svempa saīsināts pārskata ziņojums Latvijas padomju mākslinieku savienības I kongresā. – Karogs, Nr. 3, 01-08-1951;
•    A. Eglītis. Mākslinieciskais  tēls un tā iedzīvinājums. – Cīņa, Nr. 277, 23-11-1952;
•    Artūrs Eglītis. Tēlotājas mākslas pārskata izstāde. – Karogs, Nr. 1, 01-01-1953;
•    Tēlniece sportam. – Sports, Nr. 74, 17-09-1957.
•    Sveicam! –  Literatūra un Māksla, Nr. 5, 01-02-1980;
•    Olga Penerdži (nekrologs). – Literatūra un Māksla, Nr. 43, 29-10-1982.