Sākumlapa > Tēmas > Personas
Olga Kačalova

Olga Kačalova

Olga Kačalova (1916.g. 30.novembrī Lozannā, Šveicē – 1988.g. 8.decembrī Rīgā) – izcila Latvijas zinātniece, bioloģijas zinātņu doktore, pedagoģe, Latvijas ZA Bioloģijas institūta Zooloģijas un hidrobioloģijas sektora vecākā zinātniskā līdzstrādniece. 

Olga Kačalova ir dzimusi  Lozannā (Šveicē), kur viņas māte Vera Kačalova (1887, Sanktpēterburgā – 1979, Rīgā; pirms apprecēšanās Kiršbauma) bija uzturējusies tēva - dzimtmuižnieka Ļeva Kačalova (1887, Sanktpēterburgā – 1975, Rīgā) ārstēšanās dēļ.

Lieta tāda, ka 1914. gadā ārsti rekomendēja Ļevam Kačalovam doties ārstēties uz Šveices sanatoriju, kurp viņš devās kopā ar ģimeni, cerēdams pēc dažiem mēnešiem atgriezties mājās. Bet Pirmais pasaules karš un pēc tam arī lielinieku apvērsums (jeb Oktobra revolūcija) padarīja par neiespējamu ģimenes atgriešanos Krievijā.

Lozannā Kačalovi nodzīvoja 8 gadus, tomēr dzīvot tālumā no Dzimtenes nebija viegli. Tādēļ 1922. gadā Olgas vecāki nolēma pamest Šveici un apmesties uz dzīvi  Krievijas kaimiņvalstī – Latvijā.

Tā, 1922. gadā Olga Kačalova kopā ar vecākiem bija nonākusi Rīgā.

Sākumā viņa mācījās vācu pamatskolā, pēc tam O. Ļišinas privātajā ģimnāzijā, bet pēdējā mācību gadā (no 1936. gada, pēc ģimnāzijas aizvēršanas) turpināja mācības Latviešu Jaunatnes ģimnāzijā.

Līdztekus tam Olga Kačalova apmeklēja izcilo Latvijas mākslinieku – K. Visotska un profesora R. Tilberga – kursus. Visotska studijā Olga iepazinās ar Tatjanu Rozenšildi-Paulīn (laulībā Kačalova), kura vēlāk kļuva par  viņas brāļa Nikolaja dzīvesbiedri.

Interesants fakts: profesors R. Tilbergs, lai pasniegtu gleznošanas mākslu, brauca pie savas audzēknes Ērikas Romānes (nākotnē pazīstamās mākslinieces), kura dzīvojusi Mežaparkā un bija Olgas Kačalovas draudzene.

Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Olga Kačalova iestājās bērnu dārznieču kursos un pēc tam, gandrīz 10 gadus, strādājusi ar bērniem – Rīgas bērnudārzos, kā arī 6. un 12. (klostera) krievu pamatskolās, kur pasniedza fiziku, ķīmiju, zooloģiju, botāniku un ģeogrāfiju. Līdztekus tam viņa studēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.

1949. gadā Olga Kačalova absolvējusi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Bioloģijas fakultāti. Vēl būdama Bioloģijas fakultātes studente, Olga Kačalova  interesējās par Latvijas iekšējo ūdeņu faunu. Viņas diplomdarba tēma bija: „Maksteņu fauna Rīgas apkārtnes ūdeņos”. Šis darbs tika atzinīgi novērtēts un pilnībā publicēts LPSR ZA Vēstīs (1953. g. Nr.7).

Pēc LVU absolvēšanas Olga Kačalova uzsākusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, bet 4. kursā pārtraukusi šīs studijas darba dēļ, jo bija nolēmusi pilnībā veltīt sevi zinātniskajam darbam bioloģijas jomā.

Kopš 1951. gada 1. marta Olga Kačalova strādāja Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūtā, pievēršoties darbam Zooloģijas un hidrobioloģijas sektorā. Tolaik viņas tiešais darbs bija zivju barības pētīšana Gaujas-Daugavas upju sistēmas ezeros. Vēlāk, mācoties aspirantūrā, O. Kačalova profesores S. Ļepņevas vadībā padziļināja savas zināšanas bentosa faunas (jeb zoobentosa) izpētē (ar vārdu „zoobentoss” saprot dzīvniekus, kuri uzturas ūdenskrātuves gultnē vai virs tās un savu dzīvi vada uz ūdenskrātuves gultnes).

1958. gadā Olga Kačalova aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Latvijas iekšējo ūdeņu maksteņu faunu un to nozīmi zivju barībā.

Kopš 1959. gada viņa bija LPSR ZA Bioloģijas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece. Jāuzsver, ka strādājot zinātnes jomā, O. Kačalova bija demonstrējusi savas spējas maksimāli koncentrēt uzmanību un enerģiju uz izvēlēto tēmu un viegli nodalīt galveno no mazāk svarīgā, kā arī rūpīgi veikt darba tehnisko noformējumu. Bez tam viņa labi prata ne tikai krievu un latviešu valodu, bet arī pārvaldīja vācu, daļēji franču un angļu valodas, tādēļ varēja plaši izmantot ārzemju literatūru.

Olgai Kačalovai piemita izcils pedagoģes talants. Gandrīz visi Latvijas bentosa faunas speciālisti – to vidū E. Parele, G. Lagzdiņš, A. Apollo un citi – ir viņas skolnieki, kuru apmācībai viņa nesavtīgi ir veltījusi ne mazums laika. Viņa prata organizēt nelielas ekspedīcijas, iesaistot tajās jaunos hidrobioloģijas speciālistus. Viņa palīdzēja izaugt zoobentosa speciālistiem ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā bijušajā Padomju Savienība – Karēlijā, Irkutskā, Kaukāzā.

No 1959. līdz 1964. gadam, pētot Latvijas lielāko upju zoobentosu, Olgai Kačalovai izdevās atklāt 19 jaunas sugas mūsu republikas faunā – 11 oligohetu sugas, 5 maksteņu, 1 viendienīšu, 1 sānpelžu un 1 sūkļu sugu. Daļa no tām bija jaunas visai Baltijai.    

No 1964. līdz 1976. gadam O. Kačalova piedalījās PSRS Eiropas daļas saldūdeņu bezmugurkaulnieku noteicēja sastādīšanā, veidojot nodaļu par maksteņu (lat. Trichoptera) noteikšanu pēc kāpuriem. Viņa pati varēja mākslinieciski attēlot izpētītās sugas un zinātniski precīzi noformēt to attēlus.

Kopš 1965. gada zinātniece pētīja arī Rīgas līča piekrastes zoobentosu. Iegūtajiem rezultātiem bija arī praktiska nozīme, tie ļāva novērtēt upju sanitāro stāvokli, risināt jautājumus par piesārņoto daļu atveseļošanu, kā arī par ūdens apgādi.

1972. gadā klajā nāca Olgas Kačalovas monogrāfija “Ручейники рек Латвии” („Latvijas upju maksteņi”), kur tika apkopoti autores 20 gadu darba rezultāti, pētot Latvijas maksteņus. 1973. gadā par šo monogrāfiju viņa saņēma Latvijas PSR ZA Prezidija 1. pakāpes prēmiju.

1976. gadā zinātnieci apbalvoja ar LPSR ZA Prezidija Goda rakstu - par sekmīgu un ilggadīgu darbu hidrobioloģijā.

Olga Kačalova aktīvi darbojās Vissavienības Entomoloģijas biedrības Latvijas nodaļā, kopš 1955. gada būdama šīs biedrības zinātniskā sekretāre.  

1977. gadā Olga Kačalova ieguva bioloģijas zinātņu doktora grādu.

20. gadsimta 70. gados O. Kačalova iekļāvās starptautiskajā programmā, veicot Daugavas un Lielupes grīvu rajonu un Rīgas līča zoobentosa pētījumus; 70. gadu otrajā pusē viņa iesāka strādāt pie PSRS lidojošo maksteņu noteicēja. Visi aprakstīto sugu zīmējumi  ir Olgas Kačalovas oriģināldarbi.

Kopš 1981. gada Olga Kačalova strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci-konsultanti. Viņas pētījumi ir pamatā Latvijas iekšējo ūdeņu tipoloģijas izstrādei, rekomendācijām par upju un ezeru zivju krājumu atjaunošanu un saudzīgu izmantošanu, upju piesārņojuma monitoringu.

Bioloģijas zinātņu doktore Olga Kačalova ir 110 zinātnisko un zinātniski populāro darbu autore.

1988. gada 15. februārī Olga Kačalova aizgāja pensijā, atstājot darbu Bioloģijas institūtā.

Olga Kačalova  pēc smagas slimības ir mirusi 1988. gada 8. decembrī  Rīgā. Viņa ir apbedīta Sarkandaugavas kapos Rīgā.

Olgai Kačalovai bija brālis: Nikolajs (1911-1997) un māsas: Marija (1927) un Varvara (1930).

 

Informācijas avoti:

Tava labākā grāmata par Latviju. Rīga. 4. grāmata. -  Z. Seisuma. Kāda izcila Latvijas zinātniece ir dzimusi Šveicē? 260.-262. lpp.  Izdevn. „Aplis”, Rīga, 2001.

Irena Ase

 

Ilustrācijas tēmai