Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Laucis

Nikolajs Laucis

Nikolajs Laucis (1901. g. 23. augustā Valmieras apriņķī - 1958. g. 30. decembrī Rīgā)  - virspriesteris. 

Nikolajs Laucis ir dzimis Valmieras apriņķa Rūjienā, latviešu pareizticīgo ģimenē. No 1917. līdz 1919. gadam viņš kalpojis par psalmotāju baznīcā Rūjienā un pasniedzis baznīcas draudzes skolā. N. Laucis mācījās Rīgas Garīgajā skolā.  

No 1919. līdz 1923. gadam Nikolajs Laucis bija dienējis Latvijas armijā. No 1923. līdz 1928. gadam viņš bija strādājis dažādos civilajos darbos. 1926.-1928. gadā  N. Laucis  mācījies Rīgas Garīgajā seminārā.  

1929. gadā Nikolajs Laucis ticis iesvētīts par pareizticīgo priesteri. Līdz 1932. gadam viņš kalpojis Skulberģu baznīcā (Mazsalacā), pēc tam – Salacgrīvā un Ainažos. Būdams priesteris, pasniedzis Ticības Mācību. No 1937. gada  N. Laucis  kalpojis Sv. Trijādības baznīcā Rūjienā.

1941. gada augustā tēvs Nikolajs tika pārcelts kalpošanai uz Rīgu, šeit viņš kalpojis kā trešais mācītājs Rīgas Katedrālē un iecelts par Eksarha pārvaldes saimniecības vadītāju. No 1935. līdz 1940. gadam N. Laucis bija Aizsargu organizācijas biedrs.   

1944. gada 4. novembrī tēvs Nikolajs ticis arestēts, viņam inkriminēja «vācu nacistisko iebrucēju atbalstīšanu».  Brīvībā viņš tika atlaists tikai 1955. gadā.

Pēc atbrīvošanas tēvs Nikolajs bija kalpojis virknē Vidzemes dievnamu. Pēc tam viņš bijis Rīgas Debesbraukšanas baznīcas virspriesteris (?).

Nikolajs Laucis miris 1958. gada 30. decembrī, apbedīts Pokrova kapos Rīgā.


Informācijas avoti:

1)  Священник Голиков Андрей и Фомин Сергей. Кровью убеленные: Мученики и исповедники Северо-Западной России и Прибалтики (1940-1955). Москва: Паломник, 1999. 106.-108. lpp.;

2) Сидяков Ю. Николай Тенисович Лауцис, протоиерей // «Покровское кладбище. Слава и забвение». Сборник статей.  Видякина С., Ковальчук С. (sast.) Рига: Multicentrs, 2004. 60.-61. lpp.

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja