Ļubova Pšeņņikova

Ļubova Pšeņņikova (1952. g. 15. janvārī Batumi, Gruzijas PSR – 1998. g. 3. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā) – publiciste, tiesībsardze.

Ļubovas Pšeņņikovas tēvs, Nikolajs bijis lidotājs izmēģinātājs, viens no pirmās padomju kosmonautu vienības kandidātiem.

Latvijā Ļ. Pšeņņikova atbrauca 1969. gadā, izturēja lielu konkursu un iestājās Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. «Man gribējās iemācīties cīnīties par taisnīgumu», tā vēlāk viņa komentējusi savu izvēli.

Pēc LVU absolvēšanas, 1974. gadā Ļubova Pšeņņikova sāka strādāt prokuratūrā, bet 1978. gadā iestājās darbā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā,  Filosofijas un Tiesību institūtā. Viņa ir devusi nozīmīgu ieguldījumu daudzu tēmu pētījumos, piemēram, par nepilngadīgo noziedzības profilaksi.

20. gadsimta 90. gados Ļ. Pšeņņikova dažus gadus bija strādājusi par deputāta palīdzi pēdējā sasaukuma LR Augstākajā Padomē.

Pšeņņikova ir viena no Latvijas Cilvēktiesību komitejas (LCK) dibinātājām.  Tieši Ļubova Pšeņņikova un Tatjana Ždanoka bija panākušas, ka Latvijas Cilvēktiesību komiteja tika pieņemta Cilvēktiesību līgu starptautiskajā federācijā (F.I.D.H.), kas nozīmīgi paplašināja LCK kā tiesībsargājošās organizācijas iespējas.

Ļubova Pšeņņikova sevi parādīja arī kā talantīga publiciste, turklāt viņa rakstīja liriskus dzejoļus.

1997. gadā ārsti bija konstatējuši, ka Ļ. Pšeņņikovai ir vēzis. 1998. gada 3. aprīlī Ļubova Pšeņņikova nomira.

2013. gadā tika izdota viņas rakstu grāmata “Pilsonis Pilsonisimuss un citi” («Пилсонис Пилсониссимус и другие»).

Аleksandrs Gurins