Bīskaps Joanns (Ļegkijs)

Joanns (laicīgas vārds – Ivans Ļegkijs; 1907. g. 29. aprīlī Dvinskā/ Daugavpilī, Krievijas impērijā – 1995. g. 10. martā Ņūdžersijas štatā, ASV) – Krievu Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs (KPBĀ) Roklendas bīskaps.

Nākamais bīskaps Joanns (Ļegkijs) ir dzimis pareizticīgā priestera t. Savvas Ļegkija ģimenē. Jaunībā Ivans Ļegkijs bija piekalpotājs un priekšlasītājs Daugvpils Svētā Ņevas Aleksandra katedrālē. 1926. gadā I. Ļegkijs absolvējis Daugavpils krievu ģimnāziju. No 1927. līdz 1930. gadam viņš strādājis par tautskolotāju lauku skolā. 1930. gadā viņš eksternā absolvējis Rīgas Garīgo semināru.

1931. gada 14. septembrī Rīgas un Latvijas arhibīskaps svētmoceklis Jānis (Pommers) iesvētījis Joannu Ļegkiju par diakonu un 1931. gada 21. septembrī – par priesteri. Jauniesvētītais priesteris tika norīkots kalpot sava tēva Savvas Ļegkija vietā – par Ilūkstes apriņķa Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas pārzini.

1934. gadā t. Joanns Ļegkijs tika iecelts par Daugavpils Svētā Ņevas Aleksandra katedrāles otro priesteri. Vienlaicīgi viņš kalpoja Daugavpils Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīcā (Vecajā forštatē). Kopš 1936. gada t. Joanns bija Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priesteris un Ticības mācības pasniedzējs vietējās skolās.

No 1937. līdz 1940. gadam t. Joanns studēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Pareizticīgajā nodaļā. No 1936. līdz 1941. gadam viņš bija Rīgas eparhiālās padomes loceklis; no 1936. līdz 1944. gadam – Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Sinodes loceklis.

No 1941. gada 17. augusta līdz 1943. gada jūlijam t. Joanns Ļegkijs kalpoja kā misionārs, būdams Pleskavas Pareizticīgās misijas loceklis. Vienlaicīgi viņš kā priesteris bieži vien kalpoja aptuveni 40 draudzēs. 1941. gadā – no augusta līdz novembrim – t. Joanns pastāvīgi apbraukāja draudzes, kurās nebija pareizticīgo priesteru. Bieži vien viņš noturējis dievkalpojumus no plkst. 6.00 rītā līdz pat plkst. 20.00 vakarā, katru dienu pasniegdams Svēto Vakarēdienu 500-600 cilvēkiem. Šajā laikposmā viņš kopumā bija nokristījis 3,5 tūkstošus cilvēku.

Priesteris t. Joanns kalpoja Talabu salās, Gdovas pilsētas Svētā Afanasija baznīcā (no 1942. gada 27. janvāra), kā arī Gdovas rajona dievnamos un Pleskavas Svētās Trijādības katedrālē (no 1942. gada septembra). No 1942. gada 8. jūlija līdz 1943. gada aprīlim viņš bija Gdovas prāvestības (kurā ietilpuši pieci Ļeņingradas apgabala rajoni) prāvests (jeb blagočinnijs). No 1942. gada septembra un līdz 1943. gada aprīlim – Pleskavas Pareizticīgās misijas vecākais revidents un priekšnieka palīgs (vietnieks).

1942. gada 17. augustā Baltijas eksarhs metropolīts Sergijs (Voskresenskis) apbalvojis t. Joannu Ļegkiju ar Pleskavas misijas 1. šķiras ordeni “par pašaizliedzīgu Apustulisku kalpošanu un darbību, atdzīvinot bezdievības plosīto krievu tautas dvēseli.”

1942. gada vasarā eksarha Sergija (Voskresenska) uzdevumā t. Joanns sastādījis nodarbību programmu Ticības mācības pasniedzējiem, kuri strādājuši Ļeņingradas apgabala nacistu okupētajā daļā. 1942. gada rudenī t. Joanns izveidojis jauniešu pulciņu Pleskavas Svētās Trijādības katedrālē, bet Gdovā – brīvprātīgo labdarības biedrību “Tautas palīdzība”/ «Народная помощь». Priesteris-misionārs regulāri rakstījis apcerējumus un pamācības Pleskavas Pareizticīgās misijas preses izdevumam – žurnālam «Православный христианин»/ “Pareizticīgais kristietis”.

1943. gada jūlijā t. Joanns Ļegkijs tika iecelts par Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atslēgu glabātāju un iesvētīts par virspriesteri. Viņš kalpoja par Rīgas baznīcas apriņķa prāvestu, bija eparhiālās padomes loceklis.

1944. gada oktobrī virspriesteris Joanns Ļegkijs tika evakuēts no Rīgas uz Vāciju, kurp viņš pavadījis Rīgas bīskapu Jāni (Garklāvu).

1945. gada februārī Karlsbādē/ Karlovi Varos pēc pārrunām ar metropolītu Anastasiju (Gribanovski) virspriesteris Joanns Ļegkijs pārgājis Krievu Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs (KPBĀ) jurisdikcijā. Viņš kļuva par 15. kazaku kavalērijas korpusa priestera kandidātu (šo korpusu vācu virspavēlniecība bija organizējusi Dienvidslāvijā).

No 1946. gada virspriesteris Joanns Ļegkijs bija pareizticīgo dievnamu Lībekā un Šlēzvigā pārzinis, Šlēzvigas-Holšteinas KPBĀ baznīcu prāvests. 1946.–1949. gadā viņš - sinodālais misionārs un Ticības mācības pasniegšanas krievu bēgļu skolās Vācijā novērotājs.

1949. gada augustā virspriesteris Joanns Ļegkijs emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm. No 1949. līdz 1959. gadam viņš bija otrais priesteris Kristus Debesbraukšanas katedrālē Bronksā (Ņujorkā). No 1959. gada līdz 1987. gada 1. janvārim t. Joanns bija Patersonas Svētā Arhistratēģa Erceņģeļa Mihaila katedrāles (Ņūdžersijas štatā) pārzinis, eparhiālās padomes loceklis (1949–1987), Austrumamerikas un Ņujorkas eparhijas prāvests (1961–1987), līdz 1987. gadam – laikraksta «Епархиальный листок Восточно-Американской епархии» / “Austrumamerikas eparhijas Eparhiālā lapa” pastāvīgais līdzstrādnieks.

Virspriesteris Joanns Ļegkijs bija lielisks sludinātājs, viņš pieprasījis no pareizticīgo priesteriem precīzu dievkalpošanas statūta izpildi.

1972. gadā virspriesteris Joanns Ļegkijs tika iecelts protopresbitera kārtā.

1987. gadā protopresbiters Joanns aizgājis pelnītā atpūtā. 1989. gada 14. janvārī, pēc dzīvesbiedres Jekaterīnas (dzim. Perminova) nāves, viņš tika iesvētīts mūka kārtā, pieņemot garīgo vārdu Joanns.

1990. gada 28. augustā Joanns (Ļegkijs) tika iesvētīts par Buenosairesas un Argentīnas-Paragvajas bīskapu. Viņš kalpoja Argentīnā, Paragvajā, Čīlē un Brazīlijā.

1994. gada 2. oktobrī  Joanns (Ļegkijs) tika iecelts par Roklendas bīskapu, Austrumamerikas un Ņujorkas eparhijas vikāru. Virsgans kalpoja Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamā Naijakā (Ņujorkas štatā).

Bīskaps Joanns (Ļegkijs) tika apbedīts Novodivejevas pareizticīgo sieviešu klostera kapos (Ņujorkas štata Pavasara ielejā – Springwally).

A. Gavriļins, M. Škarovskis

P. S. Joanna un Jekaterīnas (dzim. Perminova) Ļegkiju ģimenē bija dzimušas divas meitas – Iraīda Ļegkaja (1932–2020) – radiožunāliste, kura 24 gadus strādājusi raidstācijā “Amerikas Balss”, un Gaļina.

Ираида Лёгкая. Летающий архиерей.

Ираида Легкая. Летающий архиерей. (Iraīda Ļegkaja. Lidojošais arhijerejs.) – Москва: Посев, 2014.