Sākumlapa > Tēmas > Personas
Ivans Aleksandrovskis

Ivans Aleksandrovskis

Ivans Aleksandrovskis(1817 – 1894) -  ir Krievijas Impērijā pirmās zemūdenes ar mehānisko dzinēju un pasaulē pirmās torpēdas izgudrotājs. 

Ivans Aleksandrovskis dzimis Mītavā (Jelgavā) muitas ierēdņa ģimenē. Vēl jaunībā viņu interesēja tehnika, tehniskā jaunrade un glezniecība. Viņš absolvēja arodskolu Mītavā, pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur apmeklēja mācību nodarbības Pēterburgas Mākslas Akadēmijā. 1837. gadā 20 gadus vecais mākslinieks demonstrēja četras uzgleznotās ainavas, rezultātā Pēterburgas Mākslas Akadēmija piešķīra viņam nosaukumu, kas deva tiesības pasniegt zīmēšanu un rasēšanu skolā. Ivans Aleksandrovskis strādāja par skolotāju Mītavā un Sanktpēterburgā.  

19. gadsimta 50.-tajos gados mākslinieks un pasniedzējs nomainīja profesiju. Tolaik visā Eiropā kļuva populāra nodarbošanās ar fotografēšanu. Šajā jomā arī izpaudās Ivana Aleksandrovska sena interese par tehniku. Viņš patentēja paša konstruēto fotoaparātu, piedāvāja virkni fotopapīra apstādes recepšu. Atzīmēsim, ka pirms tam topošais fotomeistars bija nopietni pievērsies ķīmijas, optikas un mehānikas studijām. Tā Ivans Aleksandrovskis kļuva arī par vienu no fotografēšanas pionieriem Krievijā. Krievijas Impērijas galvaspilsētas Ņevas prospektā Aleksandrovskis pat atklāja fotosalonu, kas padarīja viņu par turīgu cilvēku.

Neilgi pirms Krimas kara sākuma Ivans Aleksandrovskis bija uzturējies Londonā un redzēja , kā britu jūras flote gatavojas karam. Viņš sāka sapņot par tādu ieroci, kas spētu negaidīti nogremdēt pretinieka kara kuģus. Vēlāk izgudrotājs rakstīja : « Man likās, ka vislabākais līdzeklis tam būtu izgudrot zemūdens laivu, kura spētu nodarīt kaitējumu un pat iznīcināt pretiniekus tur, kur viņi to vismazāk gaidīja».

Pie zemūdens laivas konstruēšanas izgudrotājs strādāja daudzus gadus. 19. gadsimta 60.-to gadu sākumā šis projekts tika pabeigts. Valsts ierēdņi piesaistīja ekspertus, lai rīkotu šā projekta apspriešanu. Par piemēru, lūk, ko konstatēja Kuģu inženieru korpusa ģenerālmajors S. Buračeks: «... man radās pārliecība ka tam (projektam – autora piez.) piemīt reāls praktiskums».  1866. gadā Baltijas Kuģubūves rūpnīca ūdenī nolaida zemūdeni, kuru bija uzkonstruējis Aleksandrovskis. Bet pirms gada Ivans Аleksandrovskis vērsās kara resorā ar pasaulē  pirmās torpēdas projektu. Tomēr, šis projekts tika atzīts par nesavlaicīgu : jo it kā vēl neeksistē tāda zemūdene, kura varētu šo ieroci pielietot, tad arī nav vērts steigties.  Toties 1866. gadā par torpēdas uzbūvēšanu paziņoja brits Vaitheds...

 1866. gadā Ivana Aleksandrovska uzkonstruētā zemūdene sekmīgi izturēja izmēģinājumus. Tā iegrima jūrā dažu metru dziļumā, peldot zem ūdens, veica manevrus un uzpeldēja ūdens virsmā. Zemūdenes korpusa garums sastādīja 33 metrus, platums – 4 metrus, augstums – 3,5 metrus. Zemūdenes apkalpe sastāvēja no virsnieka, diviem apakšvirsniekiem, 10 mašīnistiem un 10 matrožiem.  

Tajos laikos Ivans Aleksandrovskis jau bija pārtraucis nodarboties ar fotografēšanas arodu, jo viņš tika iesaukts valsts dienestā par brīvmehāniķi. Par saviem sasniegumiem izgudrošanas jomā viņš tika apbalvots ar Imperatora Svētā Vladimira IV pakāpes ordeni.  

Izgudrotājs strādāja pie zemūdenes tehniskās pilnveidošanas un vienlaicīgi izstrādāja arī citus projektus. 1867. gadā Ivans Aleksandrovskis izgudroja ūdenslīdēju aparātu – ūdenslīdēja tērpa prototipu. Viņš uzkonstruēja arī «zemūdens ratiņus», uz kuriem ūdenslīdēji pa jūras dibenu varētu vest rezervuāru ar saspiestu gaisu, kas nodrošinatu nepieciešamo gaisu dažām darba stundām. Pa šo laiku ūdenslīdēji varētu paspēt pietuvoties pretinieka kuģim un zem ūdens piestiprināt pie tā korpusa mīnu, bet pēc tam mierīgi attālināties no tā. Mīnu varētu uzspirdzināt no krasta, izmantojot elektrisko strāvu. Turklāt izgudrotājs izstrādāja arī mīksto pontonu projektu - šādus pontonus daudzkārt izmantoja, lai paceltu nogrimušos kuģus.

 Zemūdenes konstrukcijas pilnveidošanai Ivanam Aleksandrovskim tika piešķirti 70 tūkstoši rubļi – tolaik tā bija visai prāva naudas summa. Zemūdenes konstrukcijas modernizācijas darbi turpinājās divus gadus. 1868. gada vasarā tika rīkoti jauni izmēģinājumi. Tie noritēja sekmīgi: zemūdene iegrima ūdenī uz 16 stundām un pārvietojās ar pietiekami labu ātrumu. Pats Ivans Aleksandrovskis uzsvēra šādu faktu: «...gaiss zemūdenē nepavisam nebija samaitāts, visas lampas un sveces dega gaiši un skaidri, un neviens neizjuta ne mazāko neērtību zem ūdens: visi ēda, dzēra, gulēja gluži tāpat, kā parastās istabās... Tomēr zemūdene atradās 30 pēdu dziļumā...»

Ivans Aleksandrovskis nomira 1894. gadā, tajos laikos visai cienījamā vecumā – viņam apritēja 76 gadi. Bet jau 1906. gadā izgudrotāja dzimtenē – Kurzemē tika uzbūvēta Krievijas Impērijā pirmā zemūdeņu bāze (Libavā, patlaban - Liepāja).

Aleksandrs Gurins