Sākumlapa > Tēmas > 1901-14
Аlberta iela – Rīgas jūgendstila centrs

Аlberta iela – Rīgas jūgendstila centrs

 

Sk.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). - Рига, 2010.

 

Arhitekta M. Eizenšteina projektētie nami. Arhīva foto 

Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta vārdā nosauktā iela ir sava veida jūgendstila (jeb modernā stila) muzejs zem atklātas debess. Jūgendstila kā arhitektūras virziena īpatnība ir utilitāro elementu izteiksmīgs traktējums, tieksme pārveidot lietderīgo par daiļo. Jūgendstils tiecas pēc absolūtas daiļrades brīvības, ekspresīvas fantāzijas izpausmes, cenšas pasniegt ēkas utilitāros elementus kā mākslas darbus. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajos četrpadsmit gados šajā stilā Rīgā ir uzbūvēts daudz namu, pēc jūgendstila namu skaita Latvijas galvaspilsēta ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā. 

Alberta ielā gandrīz vai visas mājas tika uzceltas „art nuvo” (jeb jūgendstila) trādīcijās. Izceļas tā ielas puse, kurā gandrīz visus namus bija projektējis viens arhitekts – Mihails Eizenšteins. Viņš ir vismaz piecpadsmit Rīgas namu, kas uzcelti 20. gadsimta sākumā, uzbūves plāna sastādītājs (zinātniskājā literatūrā figurē pat daudz lielāks skaitlis) . 

Mihails Eizenšteins dzimis 1867. gadā Sanktpēterburgā tirgotāju ģimenē. Tika kristīts pareizticībā. Absolvējis civilinženieru institūtu. Uz Rīgu viņš pārcēlās 19. gadsimta 90. gados. Daiļrade arhitektūras jomā, kas padarīja viņu slavenu, nebūt nebija M. Eizenšteina pamatnodarbe. Viņš bija valsts ierēdnis, kas sekmīgi virzoties pa karjeras kāpnēm, ieņēma Vidzemes guberņas Valdes ceļu satiksmes nodaļas priekšnieka amatu un civildienestā uzkalpojās par īsteno valsts padomnieku. Arhitektūrai viņš pievērsās no pamatdarba brīvajā laikā. Pārsvarā viņš projektēja tā saucamos ienākuma namus galvaspilsētas centrā. M. Eizenšteina klienti pārsvarā bija turīgi uzņēmēji. Rīgas arhitekta projektētos namus patlaban var aplūkot Strēlnieku, Elizabetes un Brīvības ielās. 

Alberta iela, kaut arī tā atrodas Rīgas centrā, sāka veidoties visai vēlu – 1900. gadā. 1903.-1906. gados pēc M. Eizenšteina projektiem vienā Alberta ielas pusē tapa namu kvartāls ar pāra numuriem - 2, 2а, 4, 6, 8; vēlāk vēl viens nams – numur 13. Šo namu fasādes ir bagātīgi dekorētas. Katram no šiem namiem ir dažāda izmēra ieapaļas formas logi ar neparastām ailu formām un balkoni, kurus grezno griezumiem rotātas margas, kalti lukturi un čuguna žogi. Jumtus virs karnīzēm rotā brīnumainu dzīvnieku figūras; stūrus ietver cilvēku (pārsvarā sieviešu) seju un galvu apveidi. Visus namus vainago oriģinālas kompozīcijas, spices, pulksteņi. Pie namu parādes durvīm uzstādīti lauvu, himēru, satīru un sfinksu tēli. Tajos laikos daudzi Rīgas arhitekti projektēja ēkas ar šāda veida greznojumiem, tomēr, pēc mūsdienu ekspertu vērtējuma, neviens no viņiem nevar pārspēt Mihailu Eizenšteinu, kura veidotās fasādes pārsteidz ar savu krāšņo dekorativitāti un fantāzijas dīvainību. Viņa projektēto namu dekoratīvie elementi parasti izceļas ar to, ka virs dzegu līnījām ir izvietotas lauvu vai sfinksu figūras, stilizēti augu ornamenti, maskas, glazētu ķieģeļu vai keramikas plākšņu ielaidumi. Salīdzinājumā ar M. Eizenšteina projektētajām ēkām, citu Rīgas arhitektu jūgendstila nami izskatās daudz pieticīgāk. Patlaban tieši Alberta iela ir sava veida Rīgas jūgendstila vizītkarte, spilgti demonstrējot šā stila īpatnības, kas pateicoties arhitekta fantāzijas spēlei, ir iemūžinātas akmenī. Šo Rīgas daļu labprāt apmeklē tūristi no dažādām pasaules valstīm. Visi nami Alberta ielā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pateicoties jūgendstila apbūvei, Latvijas galvaspilsēta tika iekļauta JUNESKO vispasaules arhitektūras mantojuma sarakstā.

Lielākā daļa namu Alberta ielā patlaban ir rekonstuēta, vai atrodas rekonstrukcijas stadijā. Parasti, rekonstrukcijas darbu gaitā nemainīgā veidā tiek saglabāta tikai jūgendstila fasāde, kurai piemīt arhitektūras vērtība, bet nama iekšējā daļa iegūst mūsdienīgus veidolus un aprīkojumu: no starpsienām līdz apakšzemes autostāvvietai – no santehnikas līdz liftiem. 

1917. gada februārī Mihails Eizenšteins saņēma muižnieka titulu. Būdams īstenais valsts padomnieks, viņš negatīvi uztvēra Oktobra revolūciju, un bija spiests emigrēt no valsts. Viņš mira Vācijā 1921. gadā, apbedīts pareizticīgo Sv. Konstantīna un Helēnas dievnama krievu kapos Berlinē.

Vispasaules slavu ieguva arī pazīstamā arhitekta dēls Sergejs Eizenšteins. Viņš dzimis Rīgā, šeit pagāja viņa bērnības gadi, 1915. gadā viņš absolvēja Rīgas Reālskolu. Krievijā, kur pēc kāda laika pārcēlās Sergejs Eizenšteins, viņš kļuva par kinorežisoru, mākslas teorētiķi un pasniedzēju. Pasaules slavu iemantoja viņa uzņemtās filmas: „Streiks”(«Стачка»), „Bruņukuģis Potjomkins” («Броненосец Потемкин»), „Oktobris” («Октябрь»), „Ņevas Aleksandrs” («Александр Невский»), „Ivans Bargais” («Иван Грозный»). Par savu radošo darbību S. Eizenšteins saņēma Krievijas Federācijas nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu, kļuva par divu Staļina pirmās pakāpes prēmiju laureātu.

Patlaban Sergeja Eizenšteina vārdā nosaukta kāda no Rīgas ielām. Bet uz nama Alberta ielā 4 uzstādīta memoriālā plāksne par godu viņa tēvam – izcilajam arhitektam Mihailam Eizenšteinam. 2009. gada aprīlī pēc Rīgas Domes lēmuma Alberta ielā 12 tika atvērts jūgendstila muzejs.

 

Aleksandrs Gurins

Informācijas avoti:

 

1. VKPAI Dokumentācijas centrs. Inventara numurs 24966.

2. Ļ. Aņisimova. Pati skaistākā iela. (Самая красивая улица.) // „Sovetskaja Latvija”. 19.05.1985.

3. J. Krastiņš. Modernais stils Rīgas arhitektūrā. (Стиль модерн в архитектуре Риги.) М.1988.

4. Rīga-moderns: paraugi un detaļas – tradīcija Rīgas arhitektūrā. (Рига-модерн: образцы и детали – традиция в архитектуре Риги.) R. 2007.

5. Enciklopēdija «Rīga». R. 1989.