Aleksejs Ščerbakovs

Aleksejs Ščerbakovs (1858-1944) – pazīstamais ārsts, profesors, Rīgas Mācību apgabala kurators 1913-1917 gadā. 

Aleksejs Ščerbakovs ir dzimis 1858. gadā Maskavā. Vidējo izglītību viņš ieguvis Maskavas Otrajā ģimnāzijā; 1879. gadā absolvējis Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti un ticis pieņemts darbā par laborantu šajā pašā universitātē.

1883. gadā Aleksejs Ščerbakovs absolvējis Maskavas Universitātes Medicīnas fakultāti. No 1884. līdz 1887. gadam A. Ščerbakovs bijis Propedeitikas klīnikas ordinators. 1895. gadā A. Ščerbakovs iecelts par Varšavas Universitātes Hospitālās terapijas klīnikas profesoru. No 1908. līdz 1915. gadam Odesā viņš bijis Novorosijskas Universitātes profesors balneoloģijas jomā. 1908.-1913. gadā A. Ščerbakovs – Odesas Mācību apgabala kurators.

Pēc tam četru gadu laikā - no 1913. līdz 1917. gadam – Aleksejs Ščerbakovs dzīvojis un darbojies Rīgā, būdams iecelts par Rīgas Mācību apgabala kuratoru. Viņš bijis pirmspēdējais Rīgas Mācību apgabala kurators, jo pēc Oktobra lielinieku revolūcijas Krievijā un Krievijas Impērijas sabrukuma, 1918. gada 9. janvārī šis Mācību apgablas tika likvidēts.

1920. gadā ārsts Ščerbakovs emigrējis no Padomju Krievijas. Līdz pat savai nāvei 1944. gadā viņš dzīvojis Belgradā, Dienvidslāvijā. Šeit viņš pasniedzis Belgradas Universitātes Medicīnas fakultātē.

1929. gadā A. Ščerbakovs kopā ar zinātnieku grupu bija atradis un zinātniski izpētījis jaunu dabīga minerālūdens avotu. Patlaban Serbijā šo minerālūdeni izmanto ārstnieciskajos un komerciālos nolūkos.

Aleksejs Ščerbakovs ir autors virknei zinātnisko darbu medicīnas jomā. Profesors Ščerbakovs bijis dažu krievu emigrantu organizāciju biedrs, tādu kā “Krievu zinātnieku sadraudzība”/ «Содружество русских ученых», “Krievu saskaņa”/ «Русское согласие» u.c.   

                                                                  Tekstu sagatavojis Sergejs Coja