Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Tukumā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Tukumā

Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Tukuma novads, Tukums, Pils ielā 13 b.

Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada administratīvais centrs. 11.–12. gadsimtā tagadējās pilsētas vietā atradusies lībiešu apmetne. 1299. gadā Livonijas ordenis uzcēlis šeit nocietinātu pili. Pirmās ziņas par Tukuma miestu blakus pilij ir datētas ar 1445. gadu. Pilsēta atrodas 65 kilometru attālumā uz rietumiem no Rīgas.

Pareizticīgie iedzīvotāji šajā apvidū apmetušies 18. gadsimtā. Taču viņu garīgo vajadzību aprūpes problēma tika atrisināta tikai 19. gadsimtā.

Pareizticīgo draudze Tukumā tika atvērta 1850. gadā. Kopš 1852. gada šajā draudzē notikuši pastāvīgie dievkalpojumi, taču ilgāku laiku dievkalpojumus noturēja privātās telpās, kas īrētas par Valsts kases līdzekļiem.

Jau 1852.–1853. gadā pareizticīgo dievnama un baznīcas klēra celtņu būvniecībai tika piešķirts zemesgabals. Tukuma pareizticīgo dievnama celtniecība bija pabeigta 1871. gadā, un tā paša gada 6. decembrī Rīgas un Mītavas bīskaps Venjamins (Kareļins; 1822–1874) iesvētījis jaunuzcelto baznīcu Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā.

Mūra dievnams būvēts eklektikas stilā, harmoniski apvienojot sevī bizantiešu un senkrievu sakrālās arhitektūras formas. Kulta celtne tika celta, ievērojot tradicionālo “kuģa” principu, droši vien pēc tipveida paraugprojekta. Baznīcas četrstūraino pamatapjomu sedz četrslīpju jumts, centrā virs pamatapjoma slejas neliels sīpolveida kupols, kas balstīts uz dekoratīvās pamatnes. Austrumpusē pamatapjomam piebūvēta zema skaldņveida altārdaļas apsīda, rietumpusē – nartekss (jeb dievnama priekštelpa), virs kura uzcelts teltsveida zvanu tornis, ko vainago ažūrs zeltīts krusts. Zvanu torņa fasādes akcentētas ar dekoratīvajiem “kokošņikiem” (kokošņiks ir ķīļveida vai noapaļots dekoratīvais ārsienu elements pareizticīgo sakrālajā arhitektūrā – tulkot. piez.). Dievnams atrodas pilsētas reljefa augstajā vietā, tuvu tai vietai, kur kādreiz atradusies pils.

Vairāk nekā 100 gadus baznīcas iekštelpu sienas un velves palikušas neapgleznotas. Tikai mūsu dienās veikts interjera detaļu ornamentāls apgleznojums. Altārgalds dievnamā ir viens – iesvētīts par godu Svētītājam Nikolajam Brīnumdarītājam. Interjerā uzstādīts divrindu gaiši krāsots ikonostass, kas dekorēts ar zeltītiem vītiem un grebtiem elementiem, Ķēniņa vārti arī ir zeltīti. 

1874. gadā tika uzceltas baznīcas klēra akmens mājas. Baznīcas draudzei piedrējusi aramzeme – apmēram 58 hektāri un pļaujamā zeme – 41 hektārs. Šie zemesgabali tika iznomāti.

No 1866. gada Tukuma draudzē darbojās pamatskola, kas atradusies vietējās Svētā Nikolaja pareizticīgās brālības namā. 1889. gadā skolā mācījās aptuveni 100 bērni, no tiem 50 – luterāņi; 1910. gadā šeit mācījās 80 zēni un 52 meitenes.

Tukuma Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnamam tika pierakstīta Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila baznīcas draudze Ķemeros. Dievkalpojumus tajā noturēja Tukuma baznīcas klērs un kāds no Rīgas priesteriem, kam nebija savas draudzes.

Pareizticīgo draudze un baznīca Tukumā nekad netika slēgta un darbojās pat Kristīgajai Baznīcai grūtajos padomju ateistiskā režīma laikos. Mūsu dienās draudze un dievnams turpina darboties.

Vietējie draudzes locekļi īpaši godina Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnama ikonu, kas gleznota 19. gadsimtā – baznīcas dibināšanas laikos.

2024. gads

 

Draudzē un baznīcā kalpojuši šādi garīdznieki:

1852. –1859. gadā – t. Grigorijs Krasnogorskis (1825–1889).

1859. – 1881. gadā  – t. Vasīlijs Aļakritskis (1829–1906).

1881. –1890. gadā – t. Pēteris Mednis (1844–1916).

1890. – 1899. gadā – t. Mihails Smirnovs (1854–1906).

1899. –1911. gadā – t. Jānis Ārents (1870–1911).

1911. –1914. gadā – t. Jānis Jansons (1878–1954);

1920. –1929. gadā – t. Aleksandrs Lismanis (1874–1953).

1929. –1943. gadā – t. Jānis Lietavietis (1866–1943).

1943. –1945. gadā – t. Nikolajs Haritonovs (1915–1983).

1945. gadā – t. Vasīlijs (Vilis) Gerhards (1887–1949).

1945. – 1950. gadā – t. Vladimirs Sokolovs (1894–1962).

1945. – 1965. gadā  – t. Konstantīns Sokolovs (1913–1978).

1978. – 1980. gadā – priestermūks Viktors (Pjankovs; 1944–?).

1980.–1982. gadā – priesteris, pēc tam – priestermūks Viktors (Mamontovs; 1938–2016).

                                             

Informācijas avoti:

1)   http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=3644

2)   Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Щеников Е. (сост.), Гаврилин А.В. (конс.). Рига, 2017. С. 440–441.

 3) https://sobory.ru/article/?object=08236

Ilustrācijas tēmai