Sākumlapa > Tēmas > Personas
Tatjana Kačalova

Tatjana Kačalova

Tatjana Kačalova (dzimusi Rozenšilde-Paulina, 1915. g. 11. martā Petrogradā, Krievijas impērijā – 2010. g. 24. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā) – habilitētā mākslas zinātņu doktore (Dr. habil. art.), Latvijas Mākslas akadēmijas profesore.

Tatjana piedzima barona Vitebskas guberņas Lucinas apriņķa (tagad: Latvijas Republikas Ludzas novada) muižas līdzīpašnieka Aleksandra Rozenšilda-Paulina (1864–1933) un Veras (dzimusi Lemiševska, 1883–1949) ģimenē.

Pēc boļševiku nākšanas pie varas Krievijā Rozenšildu-Paulinu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā – jaunās Latvijas valsts galvaspilsētā. Šeit tā dzīvoja visai spiedīgos apstākļos – tēvs strādāja par grāmatvedi, bet māte izgatavoja mākslīgos ziedus.

Tatjana Rozenšilde-Paulina beidza L. Tailovas krievu privāto ģimnāziju. Jau bērnībā meitenei atklājās izteikta tieksme zīmēt. Būdama vēl ģimnāziste, viņa apmeklēja pazīstamā mākslinieka-animālista Konstantīna Visocka (Visotska, 1864–1938) studiju. Viņas iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā nebija negaidīta. Taču, lai samaksātu par studijām akadēmijā, viņai nācās strādāt.

No 1934. līdz 1940. gadam Tatjana strādāja par zīmēšanas skolotāju Rīgas 12. krievu pamatskolā. 1936.–1937. gadā bija dekoratora palīdze Rīgas Krievu teātrī.

1937. gadā Tatjana Rozenšilde-Paulina apprecējās ar ērģelnieku Latvijas Konservatorijas beidzēju Nikolaju Kačalovu (1911–1997). Kačalovu ģimenē piedzima bērni: Marija (1938), Irīna (1941), Zoja (1942–2024) un Ija (1944-2006), viņām visām bija muzikālā izglītība.

Būdama vairāku mazgadīgu bērnu māte, Tatjanai Kačalovai turpināt mācības nācās ar pārtraukumiem. Iespējams, ka tieši tajos gados viņa saprata, ka viņas aicinājums ir mākslas vēsture. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē tika izveidota Mākslas vēstures nodaļa, un Kačalova nolēma tur turpināt savas studijas. 1948. gadā viņa sekmīgi aizstāvēja diplomdarbu par tēmu “Impresionisms”.

1948.–1949. gadā Tatjana Kačalova bija Latvijas PSR Valsts Latviešu un krievu mākslas muzeja fondu glabātāja.

Tie bija grūti gadi. 1948. gadā apsūdzībā “pretpadomju aģitācijā” un par piedalīšanos Rēriha biedrībā tika arestēts Tatjanas Kačalovas vīrs, kuram tika piespriesti desmit gadi apcietinājumā nometnēs. Vēlāk – 1949. gada 25. martā tika deportēta arī Tatjana Kačalova, viņas mazgadīgie bērni un māte krietni gados. Pirmā viņu nometināšanas vieta bija Krievijas Federācijas, Tomskas apgabala Kļukvinkas ciems. Tur pēc dažiem mēnešiem nomira Tatjanas Kačalovas māte Vera. Negaidīti pie izsūtītajiem ieradās Tatjanas vīramāsa Olga Kačalova, kura bija panākusi, ka izsūtītos Kačalovus pārved uz Kolpaševas pilsētu. Tur Tatjana Kačalova strādāja par mākslinieci vietējā kultūras namā, izpildīja dažādus līgumdarbus. Vēlāk, kad pēc Staļina nāves bērniem līdz 14 gadu vecumam atļāva atgriezties dzimtenē, viņa ar vecāko meitu Mariju apmetās uz dzīvi Tomskā, kur vietējā Pionieru pilī Tatjana vadīja zīmēšanas pulciņu, kā arī strādāja Tomskas Novadpētniecības muzejā.

1955. gadā ģimenei bija atļauts atgriezties mājās. Tajā pašā gadā no Noriļskas nometnes atgriezās Nikolajs Kačalovs. Taču drīz vien laulāto dzīves ceļi šķīrās.

Pēc atgriešanās Rīgā Tatjana Kačalova atkal sāka strādāt Latvijas PSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā (tagad – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). 1958. gadā viņa kļuva par docētāju Latvijas Mākslas akadēmijā. Četrdesmit gadu garumā viņa lasīja lekcijas aizrobežu mākslas vēsturē: viņas lekciju kurss aptvēra periodu no senajām kultūrām līdz vēlīnajai renesansei. Paralēli darbam akadēmijā viņa lasīja lekcijas arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

1966. gadā Tatjana Kačalova Ļeņingradas glezniecības, skulptūras un arhitektūras Repina vārdā nosauktajā institūtā aizstāvēja disertāciju un ieguva mākslas zinātņu kandidāta grādu. 1990. gadā par monogrāfiju “Latviešu padomju ainavas attīstība” T. Kačalovai tika piešķirts mākslas doktora zinātniskais grāds, bet 1992. gadā viņas doktora disertācija tika nostrificēta un viņai tika piešķirts mākslas zinātņu habilitētā doktora (Dr. habil. art.) zinātniskais grāds.

Tatjana Kačalova aizgāja no dzīves 2010. gada 24. aprīlī, apstāvēšana notika Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē, apglabāta Juglas kapsētā.

Tatjana Kačalovas galvenie zinātniskie darbi:

– Apcerējumi par aizrobežu mākslu (1962);

– Monogrāfija “Vilhelms Purvītis” (1971);

– Mākslas vēstures pamati (I 1976, 1995; II kopā ar R. Pētersonu 1993, 1997; I un II 2005);

– Ainava. Dabas attēlojums latviešu padomju glezniecībā (1985);

– Renesanse (1995);

– Latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā (1890–1915) (2004).

Apbalvojumi:

– 2004. gadā apbalvota ar prēmiju par mūža ieguldījumu latviešu mākslas vēstures izpētē.

– T. Kačalova bija Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte.

Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

Tatjanas Kačalovas meitas Irīnas sniegtās ziņas.

Natālija Morozova. Aizgājusi no dzīves profesore Tatjana Kačalova. – Телеграф, 2010. gada 28. aprīlī.

Tatjana Kačalova. 1915.11.03.–2010.24.04. – Diena, 2010. gada 28. aprīlī.

https://timenote.info/lv/Tatjana-Kacalova

Ilustrācijas tēmai