Latvijas krievu prese

Neatkarīgajā Latvijā 1918.–1940. gadā populārākais krievu izdevums bija laikraksts „Segodņa”. Tas bija pazīstams arī tālu ārpus Latvijas un pildīja visas Eiropas krievu laikraksta funkciju.

Padomju laikā līdzīgu likteni piedzīvoja laikraksts „Sovetskaja molodjož”, ko sāka izdot 1945. gadā. Neraugoties uz daudzo vissavienības izdevumu un reģionālās preses konkurenci, kā arī obligāto prasību publicēt formālus komunistiskās partijas materiālus, „Sovetskaja molodjož” kļuva par īstu tautas avīzi. To pasūtīja visā PSRS. 1989. gadā avīzes metiens bija ap miljonu. Un būtu lielāks, ja vien varas iestādes mākslīgi neierobežotu abonēšanas iespējas.

„Sovetskaja molodjož” izcēlās ar dzīvu stilu, arī vārda brīvības pakāpe Baltijas republikās bija augstāka nekā pārējā PSRS teritorijā. Tieši „Sovetskaja molodjož” vienīgā no visiem padomju preses izdevumiem publicēja interviju ar opozīcijas politiķi Borisu Jeļcinu un operatīvas reportāžas par asiņainajiem notikumiem Baku un Tbilisi. Būtībā visa mūsdienu Latvijas krievu prese seko laikraksta „Sovetskaja molodjož” redakcijas iedibinātajām tradīcijām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas „Sovetskaja molodjož” tradīcijas turpināja tādi Latvijas krievu izdevumi kā „Vestji Segodņa”, „Čas”, „Biznes&Baltija”, „Telegraf” un citi. Vārda brīvība Latvijā nav ierobežota, laikraksti publicē asi kritiskus materiālus par valsts politiku, ataino Latvijas, tostarp krievu kopienas, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi.

Šobrīd Latvijā krievu valodā iznāk četri dienas laikraksti, 11 nedēļas izdevumi un vairāk nekā 30 visdažādākā virziena žurnālu – žurnāli sievietēm un vīriešiem, žurnāli tiem, kas interesējas par smalko aprindu dzīvi, žurnāli makšķerniekiem, autobraucējiem, ekonomistiem, grāmatvežiem.

Дмитрий Март. Мамыкин под цензурой

Людмила Нукневич. Былое и ... Разговор с историком культуры Борисом Равдиным

Елена Слюсарева. «Останется одна газета»

Натлья Севидова. Люди и деньги