Akciju sabiedrība „Fenikss” Rīgā

1895. gadā Krievijā lielākā vagonbūves uzņēmuma īpašnieks Oskars Freivits nodibināja akciju sabiedrību „Fenikss”. Tai pašā gadā Rīgā sāka būvēt rūpnīcu dzelzceļa vagonu un tramvaju ražošanai. Pirmo produkciju rūpnīca izlaida XIX gs. beigās. Līdz 1915. gadam rūpnīcā uzbūvēja vairāk nekā 25 tūkstošus dzelzceļa vagonu. Tramvajus eksportēja uz Itāliju. – Brīvības (Aleksandra) ielā 201.

Rūpnīca «Fēnikss» (vēlāk «Vairogs», Rīgas Vagonu rūpnīca) apmēram simts gadu laikā bija viens no slavenākajiem Rīgas uzņēmumiem. Šī uzņēmuma vēsture sākās 19. gadsimtā. 

1895. gada 31. martā (pēc citiem datiem 8. augustā) uzņēmējs Oskars Frejvirts, kuram jau bija darba pieredze uzņēmumā «Russobalt», saņēma atļauju dibināt Rīgā „Vagonbūves un mehānisko rūpnīcu akciju sabiedrību „Fēnikss”” («Акционерное общество вагоностроительных и механических заводов «Фениксъ»). Uzņēmuma korpusu būvniecībai tika iegādāts zemesgabals <> blakus Pleskavas-Rīgas dzelzceļa līnijai. Kompleksa projektu izstrādāja slavenais Rīgas arhitekts K. Felsko (1844-1918). Kopš tiem laikiem Brīvības ielā ir saglabājusies bijusī rūpnīcas pārvaldes ēka.

1897. gadā uzņemumā strādāja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, bet pēc trim gadiem šis skaits jau pārsniedza trīs ar pus tūkstošus. <>

Neskatoties uz to, ka Krievijas Impērijas guberņas galvaspilsētā jau eksistēja viena liela vagonu rūpnīca (Krievu-Baltijas), «Fēnikss» strauji attīstījās. Uzņēmums ražoja preču un pasažieru vagonus, «ledus» vagonus, preču platformas, sējmašīnas un citu lauksaimniecības tehniku. 1904. gadā šeit parādījās metālliešanas un kalšanas iecirknis. 1909.-1913. gadu rūpnieciskās augšupejas laikos ražošanas apjoms palielinājās pusotras reizes. Rūpnīcas produkcijai bija pastāvīgs pieprasījums Krievijā un ārpus tās robežām. 1913. gadā uzņēmums saņēma pasūtījumu izgatavot pirmās klases vagonus Itālijai, tanī pat gadā šeit izgatavoja speciālu vagonu, kas Krievijas imperatoram kļuva par virspavēlnieka galveno mītni. Starp citu, nepiemirsa arī par sevi: vagonus ar «Fēniksa» marku ekspluatēja tramvaja līnijā Kemmernā (Ķemeros). 1913. gadā šeit izlaida 4000 preču un 200 pasažieru vagonus. Vispār pirmo 20 darbības gadu laikā tika saražoti 28 tūkstoši dzelzceļa vagonu. 

1915. gadā sakarā ar karadarbību (Pirmā Pasaules kara laikā) uzņēmums tika evakuēts uz Krievijas Impērijas iekšguberņām. 1923. gadā, jau netkarīgajā Latvijas Republikā «Fēnikss» atsāka savu darbību. Pēc pieciem gadiem rūpnīca izpildīja pasūtījumu, piegādājot PSRS vajadzībām vairāk kā tūkstoti vagonu. Rīgas pilsētas pašvaldība pilsētas vajadzībām pasūtīja 40 tramvajus. 

1934. gadā vagonu rūpnīca skaitījās par vienu no vislielākajiem valsts uzņēmumiem, kas strādāja mašīnbūves un metālapstrādes jomā. Tomēr pēc diviem gadiem, ciešot zaudējumus, rūpnīca pārgāja firmas «Vairogs» īpašumā. Ražošana tika pārprofilēta, un pēc gada, noslēdzot līgumu ar firmu «Ford», šeit sāka montēt tā paša nosaukuma automobiļus. 1937.-1940. gados «Vairogs» izlaida 332 vieglās automašīnas, vairāk kā 1200 kravas automašīnas un 200 autobusus. Uzņēmums kļuva par lielāko automobiļu ražotāju Baltijā.

Otrā Pasaules kara laikā rūpnīcas korpusi tika daļēji sagrauti. 1944.-1947. gados uzņēmumu atjaunoja kā «Rīgas Vagonu rūpnīcu», tas sāka specializēties piepilsētas elektrovilcienu un tramvaju ražošanā. 1947.-1993. gados RVR izgatavoja vairāk nekā 20 tūkstošus vagonu, elektro un dīzeļvilcienu, vairāk nekā 7 tūkstošus tramvaju. Kādu laiku šeit ražoja arī plaša patēriņa preces, to skaitā ledusskapjus. Vagoni ar Latvijas marku tika eksportēti uz Bulgariju un Dienvidslāviju. 1974. gadā šeit tika radīts pirmais PSRS un viens no pirmajiem pasaulē ātrgaitas vilcieniem „ER-200”(«ЭР-200»), kas bija spējīgs attīstīt ātrumu līdz 200 kilometriem stundā. 

1998. gada martā uzņēmums RVR tika atzīts par bankrotu. Rūpnīcā palika divi tūkstoši strādnieku, kuri vēl ilgi ieraduma pēc nāca uz tukšiem cehiem. 2000. gadā lielāko daļu uzņēmuma nopirka Latvijas firmas «Vairogs-M» un «Severstaļlat», lai izmantotu tā korpusus kā metālkonstrukciju noliktavu.

См.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). – Рига, 2010.

Aleksandrs Gurins

Informācijas avoti:

1. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Dokumentācijas centrs. Inventāra numurs 65386.

2. A. Gurins. Bez lieka trokšņa (Без лишнего шума). – Rakurs № 16. 18.04.2009.

3. Latviešu konversācijas vārdnīca, sējums 11. – Rīga, 1934.

4. J. Ņetesins. Latvijas rūpnieciskais kapitāls (1861.-1917.g.g.) (Промышленный капитал Латвии: 1861-1917) – Rīga: 1980.

5. Rīgas Vagonu rūpnīca. – Rīga: Valsts akciju sabiedrība RVR. 1995.