Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Katiševs

Nikolajs Katiševs

Nikolajs Katiševs (1900. g. 5. novembrī Daugavpilī, Krievijas impērijā – 1978. g. 16. martā Dārbi, Lielbritānijā) – Latvijas armijas pulkvežleitnants.

Nikolajs Katiševs dzimis Daugavpilī (pēc citām ziņām – Ilūkstē). 1920. gadā beidzis Daugavpils reālskolu.

1920. gada 15. novembrī iesaukts Latvijas armijā (kā kareivis); dienējis Daugav­pils komandantūrā, vēlāk – apriņķa apsardzības priekšnieka pārvaldē. 1921. gadā iestājies  Latvijas Karaskolas Artilērijas nodaļā, kuru beidza 1923. gadā leitnanta pakāpē; dienējis Zemgales artilērijas pulkā. 1926. gadā beidza sakarnieku kursus un pārcelts uz Latvijas Karaskolu vada komandiera amatā. Viņš bija  virsleitnants (1926), kapteinis (1935), pulkvežleitnants (1939). 1934. gadā viņš beidza Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti un Militāros politehniskos kursus; bija virsnieks pārtikas galvenās noliktavas intendantūrā. 1935. gadā tika iecelts par Armijas štāba Kara saimniecības daļas 2. nodaļas jaunāko inženieri. 1937.–1938. gadā viņu piekomandēja Zemgales divīzijas pārvaldei. No 1938. gada septembra bija Apgādes pārvaldes sevišķu uzdevumu virsnieks.

1940. gada novembrī N. Katiševu pārcēla uz 24. teritoriālo strēlnieku korpusu par pārtikas apgādes dienesta priekšnieku 2. ranga kara inženiera pakāpē. 1941. gada jūnijā viņu atbrīvoja no armijas.

Nacistu oku­pācijas laikā 1943. gadā N. Katiševu mobilizēja latviešu leģionā: viņš bija 15. artilērijas pulka diviziona komandieris, vē­lāk –  pulka komandiera vietnieks. Pirms Kurzemes cietokšņa ka­pitulācijas viņš emigrēja uz Vāciju. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā, dzīvoja  Dārbi pilsētā, bija tekstilrūpniecības laboratorijas vadītājs.

Nikolajs Katiševs miris 1978. gada 16. martā Dārbi, Lielbritānijā

Apbalvojumi: Latvijas – V šķiras Viestura ordenis un Vācijas – I un II šķiras Dzelzs krusts.

1930. gadā viņš apprecējās ar Veru Kalniņu (1908). Viņu ģimenē  piedzima meitas – Tatjana (1931) un Karina (1933).

Informācijas avoti:

LVVA, 5601. f., 1. apr., 2867. l.;

LE– 2. sējums.

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē.  Jēkabsons, V. Ščerbinskis.  Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 243.–244. lpp.