Krievu biedrības pirmskara Latvijā

Krievu biedrības pirmskara Latvijā

Pirmais pasaules karš un revolūcija deva nopietnu triecienu laicīgās sabiedrības institūcijām. Pirmajos neatkarīgās Latvijas gados krievu minoritātei nācās pielikt ne mazums pūļu, lai atjaunotu agrākās un radītu jaunas, tā laika politiskajiem apstākļiem atbilstošas sabiedriskās organizācijas. Jau 20. gadu sākumā Latvijā darbojās desmitiem nevalstisku krievu organizāciju, un to skaits turpināja augt. Krievu sabiedriskās dzīves centrs bija Rīga. Gandrīz visur, kur krievi dzīvoja kompakti, tika veidotas savas biedrības. To vidū bija kultūras un izglītības, labdarības, profesionālās, emigrantu, reliģiskās un jauniešu organizācijas. Sabiedriskās dzīves attīstībai pats labvēlīgākais bija parlamentārās republikas laiks.

Pēc Kārļa Ulmaņa diktatūras nodibināšanas 1934. gadā situācija mainījās. Biedrības, kas bija izvirzījušas politiskus uzdevumus, tika likvidētas. Pārējās organizācijas nonāca stingrā valsts kontrolē. Lai koncertos izpildītu krievu dziesmas, drukātu programmas krievu valodā utt. (tāpat kā citu mazākumtautu valodā), bija vajadzīga speciāla atļauja. 1938. gadā pieņēma jaunu “Likumu par biedrībām”, saskaņā ar kuru biedrības vajadzēja pārreģistrēt. Līdz ar to sabiedriskā dzīve vēl vairāk pierima, krievu biedrību skaits saruka. Tomēr krievu sabiedriskā dzīve turpinājās līdz Latvijas aneksijas PSRS sastāvā. No 1940. gada jūlija līdz 1941. gada februārim jaunā vara likvidēja  58 krievu biedrības. Tikai pēc 50 gadiem, XX gadsimta 80. gadu beigās, Latvijas krievi varēja sākt atjaunot savu sabiedrisko dzīvi.

Юрий Абызов. Латвийская ветвь российской эмиграции

Генрих Гроссен. Жизнь в Риге

Татьяна Фейгмане. Русские в довоенной Латвии

Татьяна Фейгмане. Русские общества в Латвии (1920-1940 гг.) (справочно-информационный материал)

Список старообрядческих организаций Латвии

Ilustrācijas tēmai