Mihails Gusevs

Mihails Gusevs (1873. gada 21. jūlijā/ 2. augustā Rīgā, Krievijas impērijā - 1937. gada 12. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – iedzimtais godpilsonis, inženieris tehnologs, fabrikants, sabiedriskais dabinieks, Rīgas pilsētas domnieks.

Mihails Gusevs ir dzimis iedzimto godpilsoņu ģimenē. Viņa tēvs bija 1. ģildes tirgotājs, fabrikants, sabiedriskais un Pareizticīgās Baznīcas darbinieks Ivans Gusevs (1827–1900); māte – Natālija Guseva (dzim. Šiškina; 1836–1898).

Mihails bija jaunākais no dēliem šajā ģimenē. Ivana un Natālijas Gusevu vecākie dēli: Ivans (ap 1858–1917), Grigorijs (1861–1936), Andrejs (1869–1931), Pāvels (1872–1930). Pazīstama ir viena no meitām: Marija (1867–1939), pēc apprecēšanās – Rudakova.

Mihails Gusevs ieguva lielisku izglītību. Viņš bija absolvējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, pēc tam studēja Maskavas Komercinstitūtā, kuru absolvēja ar zelta medaļu. Tad viņš turpinājis studijas Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte), kur no 1896. gada studēja ķīmiju. 1906. gada 25. februārī M. Gusevs ar izcilību absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu, iegūdams inženiera tehnologa kvalifikāciju.

1907. gadā Mihails Gusevs tika ievēlēts Krievu nespējnieku patversmes valdes sastāvā (šī patversme tika dibināta 1877. gadā par vairāku krievu tirgotāju līdzekļiem; iespējams, tā atradusies tagadējās Rīgas 1. slimnīcas teritorijā, 1920. gadā pēc Rīgas domes lēmuma tā tika likvidēta. – redakt. piezīme). Viņš bija Nabagu aprūpes 2. nodaļas komisijas loceklis un Krievu nespējnieku patversmes valdes priekšsēdētājs. Šajā amatā viņš tika atkārtoti ievēlēts 1912. gadā.

Kopš 1909. gada M. Gusevs bija Nikolaja Krievu tirgotāju savstarpējās palīdzības biedrības biedrs. Viņš bija šīs biedrības komitejas loceklis un pildīja sekretāra pienākumus.

Mihails Gusevs bija arī Rīgas 3. savstarpējās kredītbiedrības rīkotājdirektors. Šīs biedrības locekļi bija arī viņa brāļi: Grigorijs, Andrejs un Pāvels Gusevs.

1913. gadā Mihails Gusevs, tāpat kā viņa brālis Andrejs, tika ievēlēts Rīgas pilsētas domē.

1917. gadā Mihails un Andrejs Gusevi bija Rīgas krievu pilsoņu Nacionāli demokrātiskās savienības Rīgas pilsētas domnieku kandidātu sarakstā.

Neatkarīgajā Latvijas Republikā Mihails Gusevs turpināja aktīvu sabiedrisko darbību, piedalījās Nikolaja Krievu tirgotāju biedrības darbībā, bija Krievu Teātra biedrības valdes loceklis u.c. Viņš bija 1934. gadā izveidotās Aleksandra ģimnāzijas bijušo audzēkņu biedrības biedrs un bija šīs biedrības revīzijas komisijas loceklis.

Zināms, ka 1930. gados M. Gusevs dzīvojis Aspazijas bulvāra namā Nr. 3.

Mihails Gusevs bija precējies ar Jadvigu Gusevu (dzim. Krauze; 1882. gada 24. martā – 1940. gada 9. septembrī).

Mihails Gusevs ir miris 1937. gada 12. decembrī un tika apbedīts Rīgas Pokrova kapsētā.

Gusevu ģimenes locekļi bija devuši lielu ieguldījumu Rīgas pilsētas ekonomikā un attīstībā, piedaloties ekonomiskajā, sabiedriskajā un Baznīcas dzīvē. Šīs ģimenes locekļu vārdi ir sastopami arī starp tām personām, kas ziedojušas naudu Brīvības pieminekļa izveidei Rīgā.

Pazīstami Mihaila Guseva radinieki

Vecāki:

Tēvs – Ivans Gusevs (1827. gadā Kašinas apriņķī, Tveras guberņā – 1900. gada 28. martā Rīgā, Krievijas impērijā) – 1. ģildes tirgotājs, iedzimtais godpilsonis, tabakas rūpnīcas "I.V. Gusev" dibinātājs un īpašnieks, nodarbojās arī ar koloniālpreču tirdzniecību u.c. Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas draudzes vecākais. Viens no Aleksandra skolas aizgādņiem, 1882. gadā viņš bija jaunās skolas ēkas būvniecības uzraudzības komisijas loceklis. Saskaņā ar Krievijas impērijas pirmās Vispārējās tautas skaitīšanas datiem (1897. g.) I. Gusevs bija ieguvis tikai mājas izglītību.

Māte – Natālija Guseva (dzim. Šiškina; 1836. gadā Kašinas apriņķī, Tveras guberņā – 1898. g. Rīgā, Krievijas impērijā) – iedzimtā godpilsone. Saskaņā ar Krievijas impērijas pirmās Vispārējās tautas skaitīšanas datiem (1897. g.) N. Guseva nebija ieguvusi izglītību.

Brāļi:

Ivans Gusevs (ap 1858–1917) – iedzimtais godpilsonis. Viņš absolvējis apriņķa skolu. Krievijas impērijas pirmās Vispārējās tautas skaitīšanas laikā (1897. g.) viņš bija 39 gadus vecs, dzīvoja tēva mājā un nebija precējies.

Grigorijs Gusevs (1861–1936) – namīpašnieks, sabiedriskais darbinieks, viens no Rīgas 3. savstarpējās kredītbiedrības direktoriem un valdes priekšsēdētājs; Krievu komerciālo un rūpniecības ierēdņu un īpašnieku savstarpējās palīdzības biedrības ilggadējs loceklis, Nikolaja Krievu tirgotāju savstarpējās palīdzības biedrības ilggadējs loceklis (tai skaitā arī komitejas loceklis); Krievu kluba biedrs u.c. Viņš bija precējies ar Alevtīnu Gusevu (dzim. Samsone; 1874-1932).

Andrejs Gusevs (1869–1931) – 1. ģildes tirgotājs, namīpašnieks, komerckonsultants, fabrikants, Baznīcas un sabiedriskais darbinieks, filantrops, Rīgas pilsētas domnieks, Rīgas pareizticīgo katedrāles vecākais un ziedotājs; Nikolaja Krievu tirgotāju savstarpējās palīdzības biedrības ilggadējs loceklis. Pirmā pasaules kara laikā, palikdams Rīgā, viņš bija Imperatora Filantropiskās biedrības zemāko militārā dienesta pakāpju atraitņu un bāreņu aprūpei Rīgas aizgādnības loceklis un bija šīs aizgādnības vadītājs. 1916. gadā A. Gusevs bija kritušo karavīru Rīgas Brāļu kapu labiekārtošanas un baznīcas būvniecības viņu piemiņas saglabāšanai komitejas mantzinis. Viņam tika piešķirti valsts apbalvojumi. A. Gusevs bija daudzu citu kredītiestāžu un krievu sabiedrisko organizāciju biedrs, kā arī studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” filistrs. A. Gusevs bija precējies ar Olgu Gusevu (1882–1937). Šajā laulībā piedzimuši dēli Andrejs un Arkādijs. Olga Guseva bija Krievu labdarības biedrības ilggadēja priekšsēdētāja.

Pāvels Gusevs (1872–1930) – zvērināts advokāts, notārs. Pēc juridiskās izglītības iegūšanas Maskavas Universitātē vairākus gadus viņš strādāja Maskavā, pēc tam atgriezās Rīgā. Viņš bija Pirmā pasaules kara dalībnieks. Pēc kara beigām viņš atsāka advokata darbību Rīgā. Viņš ir miris sirds slimības dēļ.

Vasilijs Gusevs (?–1888) – iespējams, viens no Ivana Guseva dēliem. Viņš miris no smagas slimības, tika apbedīts Rīgas Pokrova kapsētā.

Māsa:

Marija Rudakova (dzim. Guseva; 1867–1939) - absolvējusi Lomonosova ģimnāziju Rīgā. Viņa bija Pētera un Pāvila pareizticīgās brālības locekle un bija šīs brālības aktīvā darbiniece. Viņai bija bērni.

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2025. gada aprīlī

Informācijas avoti:

1. LVVA, 7175. f., 1. apr., 1905. l.
2. Отчёт церковно-приходского попечительства при рижской Александро-Невской церкви за 1879 и 1880 г., читанный в собрании попечительства в Александро-Невской церкви 8 февраля. Рижский вестник №32, 10.02.1881, стр.2.
3. Закладка здания для Александровской школы, Рижский вестник №109, 19.05.1882.
4. Объявление о смерти В.И. Гусева, Рижский вестник №171, 05.08.1888.
5. Pilsētas domnieku sapulce, Rīgas Avīze. Nr.202, 11.09.1907., lpp.3.
6. Пятидесятилетие рижского Николаевского русского купеческого вспомогательного общества, Рижский вестник №284, 13.12.1911, стр.1.
7. Pilsētas domnieku vēlēšanu lieta, Latvija, Nr.283, 1912., lpp.2.
8. Michail Iwanowitsch Gussew, Rigasche Rundschau, Nr.6, 01.06.1913.
9. Рижский нотариус П.И. Гусев призван, Рижский вестник №223, 29.09.1914.
10. Информация о И.И. Гусеве. Погребение. Рижское утро, №54, 23.02.1917.
11. Деятельность организаций, Рижское обозрение №178, 08.08.1917.
12. А.П. «Погребение А.И. Гусева, Сегодня №243, 03.09.1931.
13. Сегодня похороны А.А. Гусевой, Сегодня №3, 03.01.1932. 14.
14. Основалось общество бывших воспитанников Александровской гимназии, Сегодня №70, 11.03.1934, стр.6.
15. Сегодня №35, 04.02.1936.
16. Панихида по М.И. Гусеву, Сегодня №19_2, 19.01.1938.
17. Valdības Vēstnesis, Nr.29, 05.02.1938.
18. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija ziņotājs, №59, 09.11.1940. и др.