Ķeizariene Anna Joanovna
Anna Joanovna (1693. g. 28. janvārī/ 7. februārī Maskavā, Krievijas caristē — 1740. g. 17./ 28. oktobrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā) – cara Ivana V (Pētera I brāļa un līdzvaldnieka) meita, Kurzemes hercogiene-atraitne (no 1711. gada) un Krievijas impērijas ķeizariene (1730–1740).
Annas Joanovnas tēvs, cars Ivans V Aleksejevičs (1666–1696), kurš 1682.–1696. gadā bija Pētera I līdzvaldnieks, nomiris, kad viņai bija nepilni trīs gadi. Bērnībā Anna dzīvoja kopā ar māti cara atraitni Praskovju Izmailovas rezidencē. No agras bērnības nākamā ķeizariene tika vispusīgi apmācīta, viņa apguva gramatiku, matemātiku, ģeogrāfiju, franču un vācu valodu un dejotprasmi.
1709. gadā Anna Joanovna kopā ar māti pārcēlusies dzīvot uz Sanktpēterburgu. 1710. gadā pēc ķeizara Pētera I vēlmes viņa apprecējās ar Kurzemes hercogu Frīdrihu Vilhelmu Ketleru (1692–1711). Kāzas notika 1710. gada 31. oktobrī (11. novembrī – pēc jaunā stila) Sanktpēterburgā, pēc tam sākās ilgstošas svinības. Taču 1711. gada 10./ 21. janvārī hercogs Frīdrihs Vilhelms nomiris no plaušu karsoņa pa ceļam uz Kurzemi.
1712. gadā Anna Joanovna devās uz Kurzemi, kur apmetās kā hercogiene-atraitne. Kopā ar viņu uz Mītavu/ Jelgavu (Kurzemes hercogistes galvaspilsētu) tika nosūtīts pieredzējušais krievu diplomāts Pjotrs Bestuževs-Rjumins (1664–1743), kurš kļuva par viņas hofmeisteru. Daudzus gadus viņš bija arī Annas favorīts.
Kurzemē Anna Joanovna nodzīvojusi gandrīz 18 gadus. Vēsturiskajā literatūrā ir sastopami apgalvojumi, ka vietējie iedzīvotāji cienīja viņu par vienkāršu un pieticīgu dzīves veidu.
1726. gadā Annas Joanovnas roku lūdza izcilais pulkvedis Saksijas Morics (1696–1750; Polijas karaļa Аugusta II Stiprā ārlaulības dēls), taču politisku apsvērumu dēļ šīs kāzas nenotika. Drīzumā par viņas favorītu kļuva vietējais muižnieks Ernsts Johans Bīrens (1690–1772), kurš pasludinājis sevi par franču aristokrātu Bīronu pēcnācēju.
1730. gadā no bakām bija miris Krievijas imperatora Pētera I mazdēls ķeizars Pēteris II (1715–1730; valdījis 1728. –1730. gadā). Pēc viņa nāves Krievijas impērijas Augstākās Slepenās padomes locekļi atzinuši Pētera I brāļameitu Annu Joanovnu par ķeizarieni. 1730. gada 15./ 26. februārī Anna Joanovna svinīgi ieradās Maskavā. Sākumā aristokrāti vēlējās ierobežot viņas varu, taču Anna Joanovna, paļaujoties uz gvardes atbalstu, sāka īstenot politiku, lai nostiprinātu autokrātiju.
Ķeizariene atlaidusi Augstāko Slepeno padomi. Viņas valdīšanas laikos, 1735.–1739. gadā notika karš ar Turciju, kas beidzās ar Azovas cietokšņa ieņemšanu. Ernsts Johans Bīrons joprojām bija Annas Joanovnas favorīts, un ar ķeizarienes atbalstu viņš kļuva par Kurzemes hercogu. Ķeizarienes labvēlība ļāva viņam ievērojami uzlabot savu finansiālo stāvokli. Kurzemē pēc slavenā itāļu izcelsmes arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli (1700–1771) projekta tika uzceltas greznas pilis Rundālē un Mītavā/ Jelgavā.
Ķeizariene Anna Joanovna ir mirusi 1740. gada 17./28. oktobrī Sanktpēterburgā un tika apglabāta Svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrālē.
2024. gads
