Ķeizariene Anna Joanovna

Ķeizariene Anna Joanovna

Anna Joanovna (1693-1740)– Krievijas ķeizariene (1730–1740). Pētera I pusbrāļa meita 1710. gadā apprecējās ar Kurzemes hercogu Frīdrihu Vilhelmu. Ātri kļuvusi atraitne, saglabāja Kurzemes hercogienes titulu. 1711. gada sākumā pa ceļam uz mājām hercogs nomira no plaušu karsoņa. Kļūdama atraitne, hercogiene apmetās uz dzīvi Mītavā un nodzīvoja šeit gandrīz 20 gadus. Vēsturiskajā literatūrā sastopami apgalvojumi, ka vietējie iedzīvotāji cienīja viņu par vienkāršu un pieticīgu dzīves veidu.

 1726. gadā Annas roku lūdza izcilais pulkvedis Saksijas Morics (Polijas karaļa  Аugusta II ārlaulības dēls), taču politisku apsvērumu dēļ kāzas nenotika. Drīzumā par viņas favorītu kļuva vietējais muižnieks Ernsts Johans Bīrens (Bīrons).

 1730. gadā pēc imperatora Pētera II nāves Аnna Joanovna kļuva par Krievijas Impērijas ķeizarieni. Viņa nomainīja Augstāko Slepeno padomi pret Ministru kabinetu. Viņas valdīšanas laikos 1735.-1739. gados notika karš ar Turciju, kas beidzās ar Azovas pilsētas atgriešanu Krievijai.  

Ernsts Jonans Bīrens (kas pasludināja sevi franču aristokrātu Bīronu pēcteci) visu šo laiku tā arī palika par ķeizarienes Annas favorītu, un ar viņas atbalstu kļuva par Kurzemes hercogu. Ķeizarienes labvēlība ļāva viņam uzlabot savu finansiālo stāvokli. Pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700-1771) projekta un pateicoties amatnieku un celtnieku no Krievijas pūlēm tika uzbūvētas greznās pilis Rujientālē (Rundālē) un Mītavā (Jelgavā).