Ludmila Kļešņina

Ludmila Kļešņina - Latvijas arhitekte. Dzimusi 1947. gadā Rīgā, absolvēja Rīgas 13. vidusskolu, Rīgas Politehnisko institūtu (1972.g.), kopš 1975. gada ir Latvijas Arhitektu savienības biedre. Pēc RPI absolvēšanas vairāk kā 20 gadus nostrādāja projektēšanas institūtā «Pilsētprojekts», ir dzīvojamo namu un sabiedrisko ēku individuālo projektu un realizāciju autore, LPSR Ministru Padomes 1986. gada prēmijas laureāte celtniecībā. Projektēja medicīnas iestāžu un zinātniski pētniecisko institūtu ēkas, augstskolu ēkas, ugunsdzēsēju depo, klubu, bērnudārzu un citas ēkas.

Kopš 1995. gada pievērsās arī baznīcas mākslas un pareizticīgo dievnamu būvniecības tēmai, pēc viņas projektiem uzcelti un tiek atjaunoti pareizticīgo dievnami Daugavpilī, Ogrē, Balvos, Lielvārdē, Grāveros, Pleskavas apg. Zahnovas sādžā, kā arī izstrādats jauna dievnama projekts Pļaviņās. Piedalījās Jelgavas pareizticīgo katedrāles atjaunošanā, vecticībnieku kopienas Grebenščikova dievnama kompleksa labiekārtošanas atjaunošanā Rīgā.

Kopš vidusskolas laikiem L.Kļešņina interesējās par novadpētniecības, Latvijas kultūras mantojuma tēmām, viņai ir virknes publikāciju žurnālā «Latvijas arhitektūra» autore, kā arī publikāciju rakstu krājumā „Pareizticība Latvijā”(«Православие в Латвии») (1999-2008) autore. Latvijas Universitātes 2008. gada zinātniski pētnieciskā projekta ietvaros piedalījās vecticībnieku kultūras mantojuma izpētē Daugavpils rajonā. Kā Eiropas Pētījumu institūta programmas dalībniece sarakstīja virkni rakstu 2010. gada rakstu krājumam „Krievu materiālās kultūras pieminekļi Baltijas valstīs 1710-20100”(«Памятники русской материальной культуры в странах Балтии 1710–2010»).