Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Buzajevs

Vladimirs Buzajevs

Vladimirs Buzajevs (1951. g. 8. oktobrī Brjanskas apg. Žukovkas pilsētā) – tehnisko zinātņu kandidāts, politiskais un sabiedriskais aktīvists, cilvēktiesību aizstāvis, LR 8. un 9. Saeimas deputāts.  

Vladimirs Buzajevs dzīvo Rīgā kopš 1951. gada novembra. Viņa vecāki dzīvojuši Latvijā jau kopš 1946. gada, strādājot dažādos inženieru amatos, galvenokārt Rīgas Vagonu rūpnīcā (RVR). Tēvs – Viktors Buzajevs no 1970. līdz 1980. gadam bijis Rīgas Vagonu rūpnīcas direktors.

1968. gadā Vladimirs Buzajevs absolvējis Rīgas 1. vidusskolu, 1973. gadā – Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot specialitāti „nepārtrauktās vides elektrodinamika un mehānika”.

1982. gadā Maskavā, Vissavienības Hidroģeoloģijas ZPI Vladimirs Buzajevs ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu hidroģeoloģijā.

No 1972. gada viņš profesionāli nodarbojās ar apakšzemes ūdeņu straumju modelēšanu. V. Buzajevs ir vairāku desmitu zinātnisko rakstu autors, viņš ir  izstrādājis ūdensapgādes projektus gandrīz visām lielākajām Latvijas pilsētām. Zinātnisko darbību viņš pārtrauca pēc ievēlēšanas Latvijas Republikas 8. Saeimā 2002. gadā.

Sabiedriskās aktivitātes V. Buzajevs uzsāka 1988. gadā, formulējot priekšlikumu par oficiālas divvalodības ieviešanu Latvijā un publicējot to, kā arī organizējot pirmo divsimt parakstu vākšanu zem attiecīgās petīcijas un tās iesniegšanu Latvijas Augstākajā Padomē. Viņš ticis iesaistīts Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes orgkomitejas un Interfrontes laikraksta „Jedinstvo”/”Vienotība” redakcijas darbā.

1989. gada decembrī  ar politiskās organizācijas „Demokrātiskās iniciatīvas centrs” atbalstu (kas aizstāvēja pozīciju par Latvijas palikšanu PSRS sastāvā) V. Buzajevs ievēlēts par Rīgas pilsētas padomes deputātu (no 13 alternatīviem kandidātiem).

No 1988. gada Vladimirs Buzajevs - politiskais publicists, vairāku simtu publicistisku rakstu autors Latvijas un ārzemju periodiskajos izdevumos.

No 2004. gada viņš regulāri publicē monogrāfijas par pētījumiem Latvijas nacionālo minoritāšu tiesību un faktiskā stāvokļa jautājumos.

No 1993. gada V. Buzajevs īstenojis ideju par Latvijas nacionālo minoritāšu partijas „Kustība par līdztiesību un sociālo taisnīgumu Latvijā” dibināšanu. Turpmāk – partija „Līdztiesība”/«Ravnopravije», politiskā apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), tad - partija PTCVL, partija „Latvijas Krievu savienība”.

Līdz 2001. gadam politiķis vadījis šīs partijas masu protesta akciju organizēšanas sektoru. No 2001. gada viņš bija partijas priekšsēdētājs, 2005. gadā kļuva par partijas Valdes līdzpriekšsēdētāju, no 2007. gada bija Domes priekšsēdētājs, no 2009. gada – Valdes loceklis.

No 1998. gada V. Buzajevs strādājis par Saeimas deputāta palīgu. 1999. gada februārī naturalizācijas ceļā viņš atjaunojis savu pilsoņa statusu. 2001. gada martā V. Buzajevs tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. Kopš 2001. gada jūlija viņš vadījis Rīgas domes frakciju „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Vladimirs Buzajevs – LR 8. Saeimas (2002-2006) un 9. Saeimas (2006-2010) frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāts.

No 1993. gada cilvēktiesību aizstāvis ir Latvijas Cilvēktiesību komitejas (LCK) loceklis, no 1994. līdz 2001. gadam un no 2011. gada – šīs organizācijas līdzpriekšsēdētājs. Kopš 1998. gada augusta – LCK pārstāvis Latvijas Sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomē.

LCK darbības ietvaros Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā V. Buzajevs sekmīgi pārstāvēja nepilsoņu pensiju lietu (lēmums par labu iesniedzējai 2009. gada februārī), kā arī piedalījās ziņojuma attiecībā par sapulču brīvību sagatavošanā Latvijas Satversmes tiesai (pozitīvs lēmums 2006. gada novembrī). Satversmes tiesā viņš uzturēja prasības par zaudējumu atlīdzību arodslimību gadījumos (2010. g.), nepilsoņu pensijām (2011. g.) un valsts valodas prasmes prasībām pašvaldību deputātiem (2012-2013).  

1995. gada pavasarī, pamatojoties uz 50000 cilvēku alternatīvo ielu balsojumu (par kura organizēšanu viņš arī atbildēja), V. Buzajevs tika ievēlēts par nepilsoņu pilnvaroto pārstāvi Latvijas Apatrīdu līgā.

1995. gada jūlijā V. Buzajevs bija Latvijas delegācijas loceklis Krievijas Federācijas Valsts domes organizētajā Krievijas Tautiešu padomē.

No 2003. līdz 2005. gadam V. Buzajevs – Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvists. Viņš ir šīs organizācijas mājas lapas (www.shtab.lv) uzturētājs un krievu pretošanās pirms un „skolu revolūcijas” laikposmā hronikas autors.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts

Mazākumtautību tiesiskais un faktiskais stāvoklis Latvijā. Pēc viņu aizstāvju datiem. Rakstu krājums Vladimira Buzajeva redakcijā. - Rīga: Latvijas Cilvēktiesību komiteja, 2015.

Ilustrācijas tēmai