Sergejs Raševskis
Sergejs Raševskis (1866. g. 5. jūnijā Černigovas guberņā – 1904. g. 2. decembrī Portartūrā) – kara inženieris, Georgija ordeņa kavalieris.
Viņš ir cēlies no Čerņigovas guberņas muižniekiem. 1883. gadā beidzis Poltavas Pētera I kadetu korpusu, 1886. gadā – Nikolaja Inženieru skolu, bet 1891. gadā – Nikolaja Inženieru akadēmiju Sanktpēterburgā.
1891.–1904. gadā S. Raševskis dienēja Dvinskas (Daugavpils) cietoksnī. Kopš 1896. gada bija apakšpulkvedis. Garnizona kapsētā 1897. gadā uzceltās slavenās Sv. Ņevas Aleksandra baznīcas projekta autors. Dvinskā ģimenē piedzima trīs bērni: dēls Vladimirs (1892–1967), meitas Natālija (1893–1962), kura bija slavena aktrise, režisore un skatuves pedagoģe, Krievijas PFSR Tautas aktrise, un Zinaida (1898–1963), kuru iemīlēja lielkņazs Boriss Vladimirovičs, viņa ir iekļauta cariskajā ģenealoģijā, taču viņa nepiešķīra Lielkņazes titulu.
1904. gadā, sākoties Krievu un japāņu karam, S. Raševski nosūtīja uz Portarturu, tur viņš kļuva par ģenerāļa Romāna Kondratenko, kurš vadīja pilsētas inženiertehnisko aizsardzību, vienu no tuvākajiem padomniekiem. S. Raševskis aktīvi piedalījās aizsardzības ierīču ierīkošanā, vadīja mīnu karu ar japāņiem. Viņam bija nozīmīga loma Portarturas aizsardzībā, viņš neļāva pretiniekam veikt apakšzemes mīnēšanas darbus. S. Raševskis daudz fotografēja. Četrās viņa fotogrāfijās ir redzams bruņukuģa “Petropavlovsk” bojāejas brīdis.
S. Raševskis un ģenerālis R. Kondratenko gāja bojā, japāņiem apšaujot fortu ar smago artilēriju.
1904. gada 23. novembrī Sergeju Raševski apbalvoja ar Sv. Georgija 4. pakāpes ordeni “par stingru vīrišķību un drošsirdību, kas tika parādīta cīņā pret japāņiem Portarturas bombardēšanas un blokādes laikā”. 1905. gada 4. janvārī pēc nāves viņu apbalvoja ar apzeltītu ieroci, uz kura bija iegravēts uzraksts “Par drošsirdību”, un viņam piešķīra pulkveža pakāpi. Viņš ir apbalvots arī ar 3. pakāpes Sv. Staņislava ordeni, saņēmis medaļu Imperatora Aleksandra III valdīšanas piemiņai un gaišas bronzas medaļu atmiņai par karagājienu uz Ķīnu 1900.–1901. gadā.
No Krievu un japāņu kara pirmajām dienām līdz savai bojāejai Sergejs Raševskis rakstīja dienasgrāmatu, kas ir nopietns militāri politisks, operatīvi taktisks un militāri inženierisks pētījums, kam ir liela vēsturiska vērtība kā avotam par Portarturas aizsardzības norisi. Šī dienasgrāmata pirmo reizi tika publicēta 1954. gadā.
Informācijas avoti:
Инженерные войска России. Под редакцией Н.И. Сердцева. Москва, 2001.
http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/1146104
http://histpol.pl.ua/ru/?option=com_content&view=article&id=2897
http:////ru.rodovid.org/wk465257
http://viupetra2.3dn.ru/publ/rashevskij_s_a/13-1-0-1082
http://www.nasha.lv/article.php?id=557654
Tekstu sagatavoja Ludmila Žilvinska
Ilustrācijas tēmai
