Sākumlapa > Tēmas > Personas
Matvejs Kadeks

Matvejs Kadeks

Matvejs Kadeks  (1897. g. 16. februārī  Kurzemes guberņas Dunalkas pagastā – 1950. g. 11. novembrī Rīgā) – ģeogrāfijas zinātņu doktors (Dr. geogr.), akadēmiķis un pirmais Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents  (1946–1950), Latvijas Universitātes rektors (1944–1949), Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks. Dzimis Latvijā, tomēr lielu savas dzīves daļu pavadījis ārpus Latvijas, ieguvis izglītību un strādājis Krievijas Federācijā.

Matvejs Kadeks ir dzimis Kurzemes guberņas Dunalkas pagastā (tagad –  Durbes novads) strādnieku ģimenē.  1913. gadā  M. Kadeks iestājās  Skolotāju seminārā Kuldīgā  (tolaik – Goldingena), taču Pirmā pasaules kara sākumā seminārs tika pārcelts uz  Kazaņas guberņu, Čistopoles pilsētu;  šeit viņš 1917. gadā beidza mācību kursu. Darba gaitas viņš sāka Kostromā, pēc tam aizbrauca uz Jaroslavļu un iestājās tur Skolotāju institūtā.  1919. gada oktobrī viņu iesauca dienēt Sarkanajā armijā, viņu nosūtīja uz fronti par karavīru un politisko darbinieku.  1921. gadā pēc Pilsoņu kara beigām viņš atgriezās Jaroslavļā un  iestājās Jaroslavļas Universitātes Pedagoģijas fakultātes bioloģijas un ģeogrāfijas nodaļā. Universitāti viņš beidza 1924. gadā, iegūdams specialitāti “ģeogrāfs”.  Strādāja viņš  Jaroslavļas Pedagoģijas institūtā par asistentu, docentu un profesoru (1924–1929), docēja ekonomisko ģeogrāfiju.  Pēc tam viņš bija  Tveras Pedagoģijas institūta profesors un prorektors (1929–1931),  bija Maskavas Valsts universitātes Augsnes un ģeogrāfijas fakultātes  profesors, vienlaikus  būdams arī universitātes prorektors mācību un zinātnes darbā (1931–1941). Lielā Tēvijas kara laikā viņš kopā ar Maskavas Valsts universitāti devās evakuācijā uz Taškentu, tur viņš strādāja Vidusāzijas Valsts universitātē par Ekonomiskās ģeogrāfijas katedras vadītāju un universitātes prorektoru (1941–1944). Latvijā, kuru M. Kadeks bija spiests atstāt 1915. gadā septiņpadsmit gadu vecumā, viņš kopā ar sievu un divām meitām atgriezās 1944. gada 5. novembrī. Viņu iecēla par Latvijas Universitātes rektoru (1944–1949). M. Kadeks bija viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātājiem, 1946. gadā viņš kļuva par akadēmiķi un viņu ievēlēja par pirmo akadēmijas viceprezidentu. Būdams Latvijas Universitātes rektors, viņš 1946.–1950. gadā pildīja arī Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta direktora pienākumus.  Kā rektors viņš centās aktivizēt universitātē zinātnisko darbību, 1945. gada jūlijā notika pirmā universitātes zinātniskā sesija, ko atklāja rektors un kuras darba rezultāti bija atspoguļoti masu plašsaziņas līdzekļos; 1946. gada vidū Latvijas Universitātei tika dotas tiesības  pieņemt aizstāvēšanai zinātņu kandidāta un doktora disertācijas, piešķirt zinātniskos grādus un nosaukumus.   Viņš līdz pat savas dzīves beigām bija Ģeogrāfijas fakultātes profesors, lasīja lekcijas PSRS ekonomiskajā ģeogrāfijā, personiski vadīja ģeogrāfiskās ekspedīcijas Volgas augštecē. 

M. Kadeka zinātnisko interešu lauks bija ekonomiskā ģeogrāfija, ģeogrāfijas vēsture. Viņa doktora disertācijas tēma bija “Universitātes ģeogrāfija Krievijā:  kopš Pētera I laikiem līdz  buržuāziskajām reformām 1860. gados”, viņš ir ap 70 zinātnisku rakstu autors, piemēram:  “N.  Prževaļska ģeogrāfiskie pētījumi Centrālāzijā” (1939), “No Kaļiņinas apgabala dabas izpētes vēstures pirms un pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas”  (1939), “Materiāli Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskajā ģeogrāfijā” (1939),  “Ģeogrāfija Maskavas Universitātē līdz  Lielā

Oktobra sociālistiskajai revolūcijai” (1940) u.c.   Viņš ir Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1946), apbalvots ar  Darba  Sarkanā karoga ordeni. 

Matvejs Kadeks aizgāja no dzīves spēka gados – 1950. gada 11. novembrī,  apglabāts Raiņa kapos, Rīgā.

 

Informācijas avoti:

Profesors Matvejs Kadeks   https://www.biblioteka.lu.lv/izstades/virtualas-izstades/gzzf/matvejs-kadeks/ 

Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sēj.  Rīga: Zinātne, 1968;

Летопись Московского университета http://letopis.msu.ru/peoples/2733;

Latvijas Zinātņu akadēmijas arhīvs

 

Ērika Tjuņina