Cēsu Kristus Apskaidrošanās baznīca

Cēsu Kristus Apskaidrošanās baznīca

Kristus Apskaidrošanās baznīca – Cēsis, Palasta ielā 22.

Cēsu pilsēta (sākotnēji – Vendena; vācu: Wenden) pirmo reizi minēta 1206. gadā. Vācu vietvārds cēlies no vendu cilts nosaukuma, kas tolaik dzīvojusi šajā teritorijā. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai (1721. gadā) Vendena (Cēsis) kļuva par Vidzemes guberņas apriņķa pilsētu.

1839. gadā ar Pleskavas, Vidzemes un Kurzemes arhibīskapa Nafanaila (Pavlovska; ?– 1849) svētību Vendenā tika izveidota celtniecības komiteja, kas uzņēmās rūpes par baznīcas celšanu. Līdzekļus celtniecībai ziedojis imperators Nikolajs I, viņa dēls – nākamais imperators Aleksandrs II, kā arī Vendenas pils īpašnieks grāfs Kārlis Gustavs fon Zīverss (vācu: Carl Gustav Graf von Sievers; 1772-1856), Baltijas ģenerālgubernators barons Kārlis Magnuss fon der Pālens (1779-1863) un citas augsti stāvošas personas. Kopumā līdz 1840. gadam dievnama celtniecībai bija savākti 75 000 rubļu – tolaik visai prāva summa.

1843. gadā Vendenā (Cēsīs) tika izveidota pareizticīgo latviešu draudze, kas galvenokārt sastāvējusi no grāfu fon Zīversu muižas zemniekiem un kalpiem. Pats Kārlis fon Zīverss, 1812. gada kara ar Napoleonu varonis, bija luterānis, taču viņš izjutis simpātijas pret Pareizticību, un arī viņa dzīvesbiedre Jeļena (dzim. Duņina) bija pareizticīgā.

Pareizticīgo dievnams tika būvēts vairāku gadu laikā. Sakrālā celtne bija uzcelta Vendenas (Cēsu) nomalē, parkā pie fon Zīversu muižas. 1845. gada 6. augustā baznīca tika iesvētīta par godu Kristus Apskaidrošanai. Dievnama iesvētīšanu veicis Rīgas bīskaps Filarets (Gumiļevskis; 1805-1866).

Kristus Apskaidrošanās baznīca ir viena no vecākajām pareizticīgo baznīcām Vidzemē. Dievnams projektēts eklektikas stilā, apvienojot bizantiešu un senkrievu arhitektūras stilu elementus. Kulta ēkas sienas celtas no dolomīta. Dievnams ir četrstūrveida celtne ar piepaceltu un uz priekšu izvirzītu altārdaļu, virs kuras slejas liela izmēra sīpolveida kupols, kas balstās uz dekoratīvās pamatnes. Arī zvanu tornis, kas uzcelts virs priekštelpas, ir vainagots ar sīpolveida kupolu. Dievnama un zvanu torņa fasādes rotātas ar daudzām freskām, kurās mākslinieciski atveidoti Pestītāja, Vissvētās Dievadzemdētājas un svēto tēli. Dienas gaisma baznīcā ieplūst caur divpadsmit pusapaļiem arkveida logiem, kuri lieliski harmonē ar izbūvētām gar ēkas augšdaļas perimetru analoģiskas formas zakomarām (zakomara ir senkrievu arhitektūrai raksturīga ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto tās liekto līniju – tulk. piezīme).

Apkārt baznīcai tika uzbūvēts nožogojums ar kaltiem dzelzs vārtiem, žoga iekšpusē atradās mūra mājiņa sargam. Netālu no dievnama tika uzceltas divas mūra mājas baznīcas klēram.

1909. gada “Valmieras, Vendenas un Kārzdabas baznīcas apriņķa klēra ziņās” Kristus Apskaidrošanās baznīca aprakstīta šādi: „Ēka ir mūra ar tādu pašu zvanu torni, izturīga, ar krāsnīm, to apjož koka žogs ar dzelzs vārtiem un ar stabiem, kas izcirsti no viengabalu akmeņiem. Altārgalds tajā ir viens – Tā Kunga Apskaidrošanās vārdā. Nepieciešamiem piederumiem nodrošināta. Šai baznīcai, pēc 1845. gadā augstākās varas apstiprinātā štata pienākas: viens priesteris, diakons un divi psalmotāji. [..]

Ir draudzes skola, kas atvērta 1846. gadā un izvietota Vendenas Pestītāja Apskaidrošanās brālības namā ar maksu 275 rub. par telpu. Skolā mācās pēc programmas, kas noteikta pareizticīgo pamatskolām. Tiek apmācīti 20  pareizticīgo zēni un 21 meitene, no tiem 5 luterticīgo zēni, 2 vecticībnieku meitenes un 2 katoļu meitenes.”

Cēsu pareizticīgo dievnama interjeru apgleznojis igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs, ievērojams mākslinieks Johans Kēlers (1826-1899). Par šo darbu viņam tika piešķirts zelta diploms. Pie rietumu sienas atradās altārglezna “Kristus augšāmcelšanās”. Virs altāra vārtiem – ornamentāls ģipša rotājums, kas pārklāts ar plānu zeltījuma kārtu. Ikonas vienrindas ikonostasam dāvināja imperatora ģimene un Krievijas impērijā pazīstamu dzimtu – Kutuzovu, Barklaju de Tolli, Šeremetjevu – pārstāvji. Pirmā pasaules kara laikā, evakuācijas gaitā, ikonas tika pārvestas uz Pleskavu.

Līdz 1917. gadam dievnama klērs sastāvējis no priestera, diakona un diviem psalmotājiem. Dievkalpojumi tika noturēti latviešu un baznīcslāvu valodā. Draudzes locekļu skaits bija aptuveni tūkstotis ticīgo. Vendenā (Cēsīs) pastāvēja Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo brālība, kas būtiski palīdzēja draudzei. Draudzes kapsēta atradās nomaļus no baznīcas un bija apjozta ar žogu.

Blakus dievnamam, aiz altārdaļas, tika apbedīti fon Zīversu dzimtas pārstāvji – grāfs Kārlis Zīverss un viņa dzīvesbiedre Jeļena Zīversa, viņu dēls – grāfs Emanuels Zīverss un viņa dzīvesbiedre Elizabete Zīversa. Virs viņu kapavietām ir saglabājušies marmora kapakmeņi.

Padomju ateistiskā režīma grūtajos laikos dievkalpojumi Cēsu Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcā turpinājās un netika pārtraukti.

Cēsu dievnams ir saglabājis savu vēsturisko interjeru, tajā skaitā arī oriģinālo mākslinieciski veidoto ikonostasu. Baznīcas draudzes locekļi īpaši godina Vissvētās Dievmātes Tihvinas ikonu, Svētītāja Nikolaja Brīnudarītāja, Likijas Miru arhibīskapa ikonu un svētā Svētmocekļa Jāņa, Rīgas arhibīskapa (Pommera) jaungleznoto ikonu. Dievnamā darbojas svētdienas skola, nodarbības kurā notiek bijušajā sarga mājā.

Dažādos laikposmos dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1845.-1847. gadā un 1867.-1883. gadā – t. Nikolajs Tufanovs (1825-1883).

No 1869. līdz 1880. gadam – t. Joanns (Jānis) Grundulis (1843-1932).

No 1883. līdz 1887. gadam – t. Joanns Pjatņickis (1839–1911).

No 1887. līdz 1917. gadam – t. Ādams Stepanovičs (1847-?).

No 1898. līdz 1905. gadam kā psalmotājs, no 1929. līdz 1936. gadam kā priesteris t. Andrejs Vieglais (1872–1954).

No 1910. līdz 1914. gadam – t. Nikolajs Protopopovs (1869-1937).

No 1914. līdz 1924. gadam – t. Jevgeņijs Svincovs (1878-1931).

No 1936. līdz 1940. gadam –  t. Joanns (Jānis) Briedis (1904-1949).

1944. gadā – t. Georgijs Beniksons (1915-1993).

В 1945. līdz 1958. gadam  –  t. Pēteris Bērziņš (1898-1958).

No 1964. līdz 1965. gadam - t. Nikolajs Šenroks (1888–1965).

В 1961. līdz 1978. gadam – t. Stefans Zaļivskis (1897-1978).

2023. gads

 

Informācijas avoti:

Преображенская церковь в городе Цесис. Skat.: http://www.pareizticiba.lv/index.php?newid=8485&id=107;

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 443.-445. lpp.

https://sobory.ru/article/?object=07718

https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/cesu-kristus-apskaidrosanas-pareizticigo-baznica

http://www.eleison.lv/dievnami/Vidzeme/cesis.htm

Ilustrācijas tēmai