Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Tihomirovs

Aleksandrs Tihomirovs

Aleksandrs Tihomirovs (1927.g. 23.maijā Rēzeknes apriņķī -2014.g. 8.aprīlī Sanktpēterburgā, KF)  -  ilgus gadus strādājis Rīgas Refrižeratoru flotes bāzē, gājis jūrā.

Tihomirovu vecticībnieku ģimene dzīvo mūsdienu Latvijas teritorijā kopš 17. gadsimta beigām, par to liecina apbedījumu paliekas un radinieku atmiņas. Radinieki saglabāja piemiņu par vecvectēvu -  zemnieku Jefīmiju Tihomirovu (1796. – 1882.), kuram bija visai kupla ģimene.

Viņa dēls Fjodors Tihomirovs (1837. – 1928.) arī bija sīkzemnieks, kuram kopā ar dzīvesbiedri Irinu (1830. – 1938.) ienākumu no zemes knapi pietika tam, lai pabarotu savu kuplo ģimeni. Ģimenē bija 13 bērnu.

Pats jaunākais no dēliem - Fjodors  (1890. – 1979.) arī nodarbojās ar smago zemnieka darbu, viņš bija Pirmā Pasaules kara dalībnieks. Par viņa dzīvesbiedri kļuva vecticībniece Kseņja (1894. – 1989.), (dz. Zaharova), kura bija piedzimusi Apartu sādžā Rēzeknes apvidū. Ģimenē bija trīs bērni: Мarija (1915. – 2003.), pēc apprecēšanās Аndrejeva, ilgus gadus strādāja kolhozā «Мirnij»; Ivans  (1920. – 1999.), strādāja par būvdarbu vadītāju LPSR ZA Remontu un celtniecības kantorī Rīgā.

Trešais bērns Fjodora un Kseņjas ģimenē bija Aleksandrs Tihomirovs, kas piedzima 1927. gada maijā Vorkaļu sādžā pie Rēzeknes. No 1937. līdz 1944. gadam mācījās Strautmales skolā. Kara laikā visa Tihomirovu ģimene bija saistīta ar partizānu kustību. 1944. gadā Aleksandrs arī sāka izpildīt V.Šarakova vadītās  partizānu grupas uzdevumus. No 1945. līdz 1951. gadam А. Тihomirovs dienēja Padomju armijā.

Pēc demobilizācijas viņš uzsāka aktīvas darba gaitas: strādāja par brigadieri Autoelektroaparātu rūpnīcā , par ĻKJS CK instruktoru, kur aktīvi veidoja celtnieku vienības darbam Kujbiševas HES būvniecībā, rīkoja komjauniešu un jauniešu mobilizāciju, lai nosūtītu tos uz neskartām zemēm Kazahstānā.  1955. – 1958. gados mācījās Republikāniskā Padomju un partijas skolā, pēc kuras absolvēšanas strādāja rūpniecības un transporta nodaļā kādā no Rīgas LKP rajona komitejām. Vēlāk absolvēja arī PSKP CK neklātienes Augstāko Partijas skolu.   1960. gada novembrī Ekspedīciju zvejas pārvaldes partijas konferencē viņš tika ievēlēts par partijas organizācijas sekretāru. Tas bija laikposms, kad intensīvi tika apgūtas jaunas zivju zvejas vietas un izlaisti jauni produkcijas veidi, kas daudzu desmitgažu laikā veidoja Latvijas zivju rūpniecības slavu.

Daudz pūļu Aleksandrs veltīja tam, lai 1961.gadā tiktu dibināts preses izdevums «Рыбак Латвии» („Latvijas Zvejnieks”), šī nolūka īstenošanai viņam nācās doties uz Maskavu uz pieņemšanu pie PSKP CK sekretāra A.Šeļepina. Kopš 1967. gada A.Tihomirovs kļuva par PSRS Zivsaimniecības ministrijas Latvijas zivju rūpniecības ražošanas pārvaldes «Zapriba» ekspedīcijas priekšnieka vietnieku, pēc dažiem gadiem – par Rīgas Refrižeratoru flotes bāzes peldbāzes «Аleksejs Pozdņakovs» pirmo kapteiņa palīgu.  1971. gadā tika ievēlēts par Refrižeratoru flotes arodbiedrības komitejas priekšsēdētāju, republikāniskās arodbiedrību komitejas locekli un bāzes partijas komitejas locekli. Vēlāk viņš strādāja par    PSRS ZM LZR RP «Zapriba» Rīgas Refrižeratoru flotes bāzes personāla daļas vadītāju, no 1981. gada tika pārcelts bāzes priekšnieka vietnieka vispārējos jautājumos amatā. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpināja strādāt līdz 1997. gadam.

Laulībā ar dzīvesbiedri Gaļinu Tihomirovu viņiem ir divi bērni – Nataļja un Leonīds, kuri pašreiz dzīvo ārpus Latvijas robežām. 

                                                                                                               Svetlana  Kovaļčuka

 

Fotogrāfijas ub dokumenti no Gaļinas un Aleksandra Tihomirovu ģimenes arhīva