Viktors Abakšins. Tā laika hronika. >>

Pirmie pētījumi par Latvijas krievu iedzīvotāju vēsturi tika veikti jau cariskajā Krievijā. Neatkarīgās Latvijas laikā (1918–1940) darbs šajā jomā turpinājās. Padomju Latvijas laikā valdīja šķiriska, pārnacionāla pieeja vēstures jautājumiem un „krievu tematika” faktiski pārstāja būt pētījumu priekšmets. >>

Pēc Otrā pasaules kara padomju varas apstākļos notika būtiskas pārmaiņas Latvijas krievu kultūras dzīvē.

  >>

Krievu kultūras darbiniekiem Latvijā vienmēr nācies strādāt sarežģītos apstākļos, pārvarot objektīvus un mākslīgi radītus ierobežojumus, bet ar savu darbu un talantu viņiem izdevies ne tikai kļūt par valsts kultūras elites daļu, bet arī veicināt Latvijas atpazīstamību ārzemēs >>

2011.gadā (pēc 71 gada pārtraukuma)  tika atjaunota tradīcija organizēt Krievu kultūras dienas. >>

Izglītība visiem un zinātnieki-emigranti: krievu un brazīliešu psiholoģes Jeļenas Antipovas (1892–1974) mantojums zinātnē, izglītībā un cilvēktiesībās Latīņamerikā, Eiropā un Krievijā. – Maskava, 2014. Starptautiska zinātniska kolokvija materiāli. Maskava 2012. gada 18.–20. jūnijā.

  >>

2006. gada vasarā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (LAB) bija sarīkota Rīgas vecākajai pareizticīgo kapsētai Pokrova kapiem veltīta izstāde. >>

Text is not translated >>

Latvijas neatkarības atjaunošana deva jaunu impulsu saglabāt un attīstīt tradicionālo krievu kultūru.  >>

Šobrīd Latvijā krievu valodā iznāk četri dienas laikraksti, 11 nedēļas izdevumi un vairāk nekā 30 visdažādākā virziena žurnālu – žurnāli sievietēm un vīriešiem, žurnāli tiem, kas interesējas par smalko aprindu dzīvi, žurnāli makšķerniekiem, autobraucējiem, ekonomistiem, grāmatvežiem >>