Goļicinu muiža Zosnas ciematā

Goļicinu muiža Zosnas ciematā. – Veczosna, Lūznavas pagasts, Rēzeknes novads.

Kņazu Goļicinu muiža Zosnas ciematā. A. Bedenko foto

Senās kņazu Goļicinu dzimtas bijušās muižas ēku komplekss atrodas Latvijas austrumu daļā – Latgalē, pie Rāznas ezera. Šo muižu kņazu ģimene iegādājusies 19. gadsimta otrajā pusē. 1870. gadā pēc muižas saimnieka pasūtījuma šeit tika uzcelta muižkungu māja, kuru bija paredzēts izmantot kā vasarnīcu.

Šī celtne tika uzbūvēta eklektisma stilā un pieder pie šajā reģionā ļoti reti sastopamā celtņu tipa, kurā izmantotas koka pildrežģu konstrukcijas. Galvenā šādu ēku īpatnība ir tā, ka nesošo funkciju tajās pilda stingrs koka statņu karkass. Savukārt mūriem ir atvēlēta savdabīgu nožogojumu loma.

Bijušajā Goļicinu muižā ir saglabājies būvju komplekss, daļa no kurām ir datējama ar to pašu laikposmu. Tās ir saimnieciskās celtnes, muižas pārvaldnieka māja (1880. g.), nams kalpiem (kučiera māja). Nams kalpiem tika uzbūvēts 1820. gadā – vēl pie iepriekšējiem muižas saimniekiem. Muižkungu mājā ir saglabājusies tā interjera daļa, kas glabā sevī historisma iezīmes – dekoratīvo flīžu grīda, durvis, griestu rozetes.

Kopējā Zosnas muižas ainavā organiski iekļāvās neliels parks-dendrārijs, kas sniedzas līdz pat ezera krastam. Šeit auga ap četrdesmit dažādu koku un krūmu sugu (patlaban tas ir nolaistā stāvoklī). Ezera vidū atradās ērta dārza lapene.

Muižas teritorijā atrodas Zosnēnu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca, kas uzbūvēta 1800. gadā. Baznīcas interjeru grezno ievērojamas svētlietas – altārglezna “Madonna ar bērnu” un senatnīgs krucifikss.

1905. gada revolucionāro notikumu laikā Zosnas muižas ēku kompleksam tika nodarīts ievērojams kaitējums. 1921. gadā agrārās reformas gaitā Latvijā bijušais kņazu Goļcinu īpašums tika nacionalizēts. Muižkungu mājā pēc remonta tika atklāta skola. Līdz pat pēdējam laikam šeit bija bibliotēka. Muižkungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, muižas pārvaldnieka māja un parks – vietējās nozīmes pieminekļi.

Zosnas muiža nebūt nav vienīgais piemērs tam, ka mūsdienu Latvijas teritorijā par nekustamā īpašuma saimniekiem nereti bija kļuvuši arī krievu aristokrāti. Greznās muižas piederējušas daudziem dižciltīgu dzimtu pārstāvjiem: grāfiem Šeremetjeviem – Vecpiebalgā; kņaziem Kropotkiniem – Zēgevoldē/ Siguldā; grāfiem Šuvaloviem – Rundālē; visgaišākajiem kņaziem Līveniem – Mežotnē.

Tekstu sastādījis Aleksandrs Gurins

Skat. : Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710–2010). – Рига, 2010.

Informācijas avoti:

1. Центр документации Государственной инспекции по охране памятников. Инвентарные номера 88755 и 70827-6.

2. Rēzeknes rajons // Rēzeknes rajona padome, 2000.