Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pjotrs Izvoļskis

Pjotrs Izvoļskis

Pjotrs Izvoļskis (1863. g. 14. februārī Jekaterinoslavā, Krievijas impērijā – 1928. g. 9. decembrī Levezina, Francija) – Rīgas mācību apgabala kurators (1902-1904), Svētītās Sinodes oberprokurors (1906-1909). 

Pjotrs Izvoļskis ir dzimis Jekaterinoslavā (1926.–2016. gados –  Dņepropetrovska, patlaban – Dņepras pilsēta), muižnieku ģimenē. 1886. gadā viņš absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. P. Izvoļskis bijis Pizas Universitātes (Itālija) stipendiāts. 1887. gadā viņš ieguvis zinātnes kandidāta zinātnisko grādu, viņa disertācija tika veltīta sv. Asīzes Franciskam.  

1886.-1891. gadā P. Izvoļskis kalpojis par ierēdni Krievijas Ārlietu ministrijā, pēc tam – Iekšlietu ministrijā un Kaukāza virspavēlnieka Civilajā daļā, no 1891. gada – Tautas izglītības ministrijā. Viņš strādājis par tautas izglītības apgabala  inspektoru Krievijas Impērijas dienvidrietumos. No 1901. gada Izvoļskis – Imperatora galma kambarkungs.  

No 1902. līdz 1904. gadam Pjotrs Izvoļskis bijis Rīgas mācību apgabala kurators, no 1904. gada – Sanktpēterburgas mācību apgabala kurators. 1905. gada beigās viņš iecelts par tautas izglītības ministra biedru.  

1906. gada 27. jūlijā Pjotrs Izvoļskis iecelts Svētītās Sinodes oberprokurora amatā. Tā kā tautas izglītības lietas vienmēr bijušas saistītas ar Pareizticīgo Baznīcu un tās darbību, tad Izvoļskis ir bijis tuvs Baznīcai un izpratis tās vajadzības, - teikts preses izdevuma “Rižskije eparhiaļnije vedomosti” rakstā, kas veltīts viņa iecelšanai amatā. Viņš ieņēmis amatu kā laju pilnvarotais un uzstājies par Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no valsts.  

Izvoļskis nebija aizmirsis arī par Baltijas novadu. Tā, 1907. gada 18.-19. novembrī viņš bija viesojies Rīgā un piedalījies klostera Sv. Trijādības katedrāles iesvētīšanā. Pēc tam viņš apmeklējis vietējās garīgās mācību iestādes (semināru un garīgo skolu) un konsistoriju. 

No 1909. gada 5. februāra un līdz pat 1917. gadam Pjotrs Izvoļskis – Krievijas Valsts padomes loceklis. No 1915. gada – Imperatora galma hofmeisters. Valsts dienestu viņš pabeidzis, pēc ranga būdams slepenais padomnieks.  

1917. gada Oktobra revolūcijas un Pilsoņu kara laikā  Izvoļskis dzīvoja vasarnīcā Jaltā (Krimā). No 1920. gada - emigrācijā.

1920. gadu sākumā Izvoļskis dzīvojis Parīzē un bijis Sv. Ņevas Aleksandra baznīcas draudzes padomes loceklis.  

Kopš 1921. gada viņš bijis diakons. 1922. gadā metropolīts Jevlogijs (Georgijevskis, 1868-1946; Maskavas Patriarhijas Rietumeiropas draudžu Valdnieks) iesvētījis Pēteri Izvoļski par priesteri, kopš 1923. gada viņš – virspriesteris. Viņš bijis Sv. Nikolaja dievnama Briselē pārvaldnieks. P. Izvoļskis ieņēmis baznīcas draudžu apriņķu blagočinnija (jeb uzrauga) amatu Beļģijā un Holandē. 1923.-1927. gadā - metropolīta Jevlogija  Eparhiālās padomes loceklis. Tēvs Pēteris aktīvi nodarbojās ar palīdzības sniegšanu krievu emigrantiem.  

Pēc metropolīta Jevlogija atmiņām, “..tēvs Pjotrs Izvoļskis [..] bijis brīnišķīgs, parauga mācītājs. Viņš apvienojis sevī pazemību un lēnprātību [..] ar nelokāmību, ar prasmi kļūt par autoritāti draudzes locekļu acīs.” 

Pēteris Izvoļskis bijis precēts, viņa dzīvesbiedre – Marija (dzim. Goļicina, 1866-1929). Ģimenē bija četri bērni.  

P. Izvoļskis ticis apbalvots ar daudziem Krievijas valdības apbalvojumiem: Sv. Staņislava 3. un 2. pakāpes ordeni, Sv. Annas 3. un 1. pakāpes ordeni, Sv. Vladimira 2. pakāpes ordeni, Baltā Ērgļa ordeni.

Viņš ir dažu grāmatu autors. Viņa brālis – Aleksandrs Izvoļskis (1856-1919), 1906.-1910. gadā bijis Krievijas ārlietu ministrs.        

1928. gadā slimības dēļ Pēteris Izvoļskis aizgājis no štata un tā paša gada 9. decembrī Levezinā (netālu no Parīzes) nomiris. Viņš ir apbedīts Sv. Ženevjēvas de Buā kapsētā.  

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1)   А.Г.  Новый обер-прокурор Св. Синода. // Рижские епархиальные ведомости, № 16. 1906 год, С. 623-627.

2)  Митрополит Евлогий. Путь моей жизни. М.: Московский рабочий, Изд. отдел Всецерковного православного молодежного движения, 1994. С. 378, 391.  

3) Нивьер А. Православные священнослужители, богословы и церковные деятели русской эмиграции в Западной и Центральной Европе. 1920-1995. Биографический справочник. М.: Русский путь, YMCA-PRESS, 2007. С. 221.

4) Епархиальная хроника. Пребывание г. обер-прокурора Св. Синода в г. Риге. // Рижские епархиальные ведомости, № 23. 1907 год, С. 893-900.