Sākumlapa > Tēmas > Personas
Ivans Nikoličs

Ivans Nikoličs

Ivans Nikoļičs (1820. g. 4./16. decembrī, Rīgā, Krievijas Impērijā – 1879.g. 2./14. martā, Kazaņā, Krievijas Impērijā) – krievu valodas pasniedzējs, publicists, tautas skolu direktors, sabiedriskais darbinieks, mācību grāmatu sastādītājs, Kazaņas mācību apgabala (1865-1868 un 1873-1879) un Tērbatas mācību apgabala (1868-1873) kuratoru palīgs.

Ivans Nikoļičs ir dzimis 1820. gada 4. decembrī Rīgā. Nikoļiču dzimta pēc etniskās izcelsmes ir serbu. Uz Krieviju Ivana Nikoļiča senči pārcēlušies ķeizarienes Katrīnas II laikos un apmetušies uz dzīvi Jekaterinoslavas guberņā (patlaban – Dņipropetrovskas apgabals Ukrainā), kā daudzi citi migranti no Serbijas, kur viņiem tika piešķirta zeme. Kalpojot militārajā dienestā, Ivana tēvs - Mihails Nikoļičs – dienējis par praporščiku Rīgas pils artilērijā. Māte – Anna Nikoļiča (dzim. Pavlovska), bija leksikogrāfa un krievu valodas pasniedzēja Ivana Pavlovska māsa.

Septiņu gadu vecumā Ivans zaudējis tēvu. Tēva vietā viņa audzināšanu uzņēmušies tēvoči: minētais Ivans Pavlovskis un Gavriils Tveritinovs (Ivana Pavlovska māsas vīrs), kurš bija Katrīnas apriņķa skolas kurators. Sākumizglītību Ivans ieguvis Katrīnas skolā, pēc tam turpinājis mācības Rīgas guberņas ģimnāzijā, ko absolvējis 1839. gada decembrī.

Pēc tam Ivans Nikoļičs iestājies Tērbatas (Tartu) Universitātē, kurā sācis studēt medicīnu, tomēr tur viņš nebija paspējis studēt ilgu laiku, jo ticis pārcelts un uzsācis studijas Pēterburgas Pedagoģijas institūta Vēstures un Filoloģijas fakultātē, ko absolvējis 1841. gada decembrī. Jau 1842. gada 19. februārī viņš tika iecelts par Tērbatas ģimnāzijas krievu valodas vecāko skolotāju.

1848. gada augustā Ivans Nikoļičs, pēc paša lūguma, tika pieņemts par vecāko krievu valodas skolotāju Mītavas/Jelgavas ģimnāzijā, šeit viņš pasniedza 15 gadus. Kurzemes galvenajā pilsētā – Mītavā – Nikoļičs apliecinājis sevi arī kā sabiedriskais darbinieks. 1856. gadā vietējās krievu sabiedrības attīstības labā viņš nodibinājis Krievu grāmatu un žurnālu lasītāju pulciņu un iknedēļas literārās sarunas.

Ivans Nikoļičs piedalījās arī Rīgas krievu sabiedriskajā dzīvē. 1862. gada 16. septembrī Rīgā, Mazajā ģildē viņš ņēmis aktīvu līdzdalību “Visu sabiedrības kārtu sarunās”, kuras tika veltītas Krievijas tūkstošgades piemiņai. Nikoļičs bija daudzu vietējo krievu sabiedrisko organizāciju biedrs.

1863. gadā Ivans Nikoļičs tika iecelts par Kostromas ģimnāzijas inspektoru; tā paša gada decembrī – par Vitebskas un Mogiļovas guberņu tautas skolu direktoru. Šajā amatā viņš dienēja gadu un 1865. gada februārī tika iecelts par Novgorodas guberņas tautas skolu direktoru. Drīzumā, 1865. gada 23. martā, viņš tika iecelts par Kazaņas mācību apgabala kuratora palīgu un šajā amatā nostrādājis līdz 1868. gadam.

1860. gadu beigās radās nepieciešamība pēc jaunajiem papildspēkiem, lai varētu pasniegt krievu valodu Baltijas mācību iestādēs. 1868. gadā tika izveidots Tērbatas mācību apgabala kuratora palīga amats, kura izpildītājam bija pienākums uzraudzīt krievu valodas pasniegšanas gaitu.1868. gada 4. decembrī šajā amatā iecelts I. Nikoļičs.

Nodarbojoties ar mācību administratīvo darbu, Ivans Nikoļičs iesniedza virkni priekšlikumu ar mērķi uzlabot Ticības Mācības pasniegšanu pareizticīgajiem audzēkņiem. Viņš sastādījis arī mācību projektus Baltijas Skolotāju semināram, Rēveles/Tallinas Aleksandra ģimnāzijai un Rēveles draudzes skolai. Būdams Tērbatas mācību apgabala kuratora palīgs, Nikoļičs Rīgas Lomomosova sieviešu ģimnāzijas (dibināta 1868. gadā) pirmajos pastāvēšanas gados aktīvi piedalījās tās darbībā. Pēc Tērbatas mācību apgabala kuratora nomaiņas, sajutis, ka viņš šeit vairs nav vajadzīgs, Nikoļičs lūdzis pārcelt viņu uz citu dienesta vietu, vēlams atpakaļ – uz Kazaņas mācību apgabalu. Viņa lūgums tika apmierināts, un no 1873. gada līdz pat sava mūža pēdējai dienai viņš strādāja Kazaņas mācību apgabalā.

I. Nikoļičs bija arī Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrības biedrs, kā arī Pētera-Pāvila pareizticīgās brālības loceklis.

Visās pilsētās, kurās I. Nikoļičs ieņēmis dienesta amatus, viņš izrādīja interesi par vietējo sabiedrisko dzīvi, vietējiem preses izdevumiem, kur publicējis savus rakstus. No 1847. līdz 1863. gada viņš bija Tērbatā (Tartu) izdotā iknedēļas izdevuma «Das Inland» līdzstrādnieks. Viņa raksti ar pseidonīmu “Serbovs” tika publicēti krievu laikrakstā “Rīgas Vēstnesis” (kriev. – «Рижский вестник») un “Rigasche Stadtblätter” (latv. – “Rīgas Pilsētas Lapas”; kriev. – «Рижские городские листки»).

Ivans Nikoļičs ir autors virknei mācību rakstu un mācību grāmatu, kuras viņš sastādījis gan individuāli, gan piedalījies kā līdzautors.

Ivans Nikoļičs ir miris pēkšņā nāvē 1879. gada 2. martā Kazaņā, un tika apbedīts tā paša gada 4. martā Kazaņā.

Savukārt, 1879. gada 11. martā Rīgā, Svēto Pētera un Pāvila katedrālē sakarā ar Ivana Nikoļiča nāvi tika noturēts baznīcas aizlūgums par nelaiķa dvēseli.

 

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g. oktobrī

 

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

 

Ivana Nikoļiča mācību raksti, krājumi un mācību grāmatas:

• Статья «Опыт пояснения видов русских глаголов», Дерпт, 1842 г.;

• «Грамматическое руководство для обучения русскому языку учащихся немецкого происхождения». 1846. (vairāki izdevumi);

 • Статья «О русских хрестоматиях и сборниках для чтения в учебных заведениях Дерптского учебного округа», Митава;

• Vocabularium zur Chrestomatie.Санкт-Петербург, 1847; Zusammengestellt von Nikolitsch. Mitau, 1850;

• «Русская хрестоматия», 2 части, Ревель, 1859/1860. Совместно с С. Н. Шафрановым;

• Сборник статей для руководства в переводах с языка немецкого на русский.

Informācijas avoti:

  1. Bibliographischer Bericht. Inland. 29.05.1850.
  2. Korrespondenz. Mitau. Inland № 24. 17.06.1863.
  3. Locales. Aus dem Protokoll der Sitzung der rigaschen griechisch. orthodoxen Peter-Pauls-Brüderschaft, Zeitung für Stadt und Land № 76, 02.04.1870.
  4. Dažādas ziņas. Rīgas Peterpāvula pareizticības brālība. Baltijas Vēstnesis № 14, 09.04.1870.
  5. Zur Tages-Chronik. Rigasche Stadtblätter № 46, 01.11.1873.
  6. Городская летопись. Рижский вестник № 268, 04.12.1873.
  7. Inland. Der ehemalige Curatorsgehilfe des Dorpater Lehrbezirks. Rigasche Zeitung № 51, 03.03.1879.
  8. Желтов, Иван. В память И. М. Николича, Рижский вестник № 55, 09.03.1879.
  9. Н. Миронов. Двадцатипятилетие Рижской Ломоносовской женской гимназии 13 октября 1868-1893 г. Рига, 1893.