Marina Stetjuha
Marina Stetjuha (dz. Narkeviča; 1946. g. 18. februārī, Rīgā, Latvijas PSR) – Baltslāvu kultūras attistības un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētāja.
Marina Stetjuha (dzimusi Narkeviča; 1946. g. 18. februārī Rīgā, Latvijas PSR) – Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētāja.
1963. gadā Marina absolvēja Rīgas 34. vidusskolu, bet 1969. gadā – Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas strādāja projektēšanas institūtā par inženieri, vēlāk ieņēma galvenā inženiera posteni, pēc tam bija A. Popova Rīgas radiorūpnīcas informācijas biroja priekšniece.
M. Stetjuha vienmēr ir interesējusies par vēsturi, literatūru, glezniecību, arhitektūru. Lai padziļinātu savas zināšanas, 1976. gadā viņa iestājās ekskursiju vadītāju kursos, pēc gada tos beidza un paralēli pamatdarbam sāka sadarboties ar Jūrmalas ekskursiju biroju.
Marinas Stetjuha vīrs ir fiziķis Jurijs Stetjuhs, ģimenē ir divi bērni – meita Inna un dēls Mihails.
20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Jeļena Jaroševska uzaicināja Mrinu Stetjuha piedalīties 1988. gadā nodibinātās Baltslāvu kultūras attīstība un sadarbības biedrības darbā. Pirmais šīs biedrības vadītājs bija Vladimirs Stešenko, pēc tam šo amatu pildīja Viktors Popovs (1932–2008). Tajā sarežģītajā laikā biedrībā darbojās daudzi rīdzinieki – gan tehnisko, dabaszinātņu, gan humanitāro profesiju pārstāvji. Viņus vienoja interese par krievu kultūru, vēsturi, kā arī iespēja piedalīties dažādos kopīgos pasākumos. Atdzima Meteņu (Масленица), Lieldienu, Ziemassvētku svinēšanas tradīcija. Tika izdots literārs almanahs “Слово” (“Vārds”) un laikraksts “Церковь и мир” (“Baznīca un pasaule”).
Marina Stetjuha kopā ar Jeļenu Jaroševsku un Pjotru Paholkovu (tagad – tēvs Pjotrs) pirmais lielais projekts bija Trīsvienības Sergija klostera mūķeņu kora koncerta sarīkošana Rīgas Domā. Šodien tā liekas parasta, ikdienišķa lieta, bet 1997. gadā tas bija īsts notikums. Toreiz Doma baznīca bija pārpildīta, visiem klausīties gribētājiem nepietika vietas.
Lūk, kā par to laiku rakstīja M. Stetjuha: “Tajā pašā 1997. gadā rīdziniekiem ne mazāk interesanta šķita Rīgā dzīvojošā mākslinieka Aleksandra Misjureva gleznu izstāde “Krievu Ziemeļi” un Pētera Pirmā pils telpās Palasta ielā no privātkolekcijām aizdoto Kuzņecova porcelāna fabrikā tapušo izstrādājumu izstāde. Tolaik ēka bija izīrēta krievu biedrībām, tā netika apkurināta, tai bija nepieciešams remonts. Taču par spīti tam visam interese par izstādēm bija liela. Bailēs par porcelāna drošu saglabāšanu (cilvēka deva izstādei taču ģimenes relikvijas – bezgala vērtīgas lietas) nācās nolīgt apsardzi uz četrām dienām. Viss beidzās labi, porcelāna izstrādājumi nebija cietuši. 1998. gadā ēku bija nolemts pārdot un krievu organizācijām nācās to atstāt.
1999. gadā, Aleksandra Puškina divsimtajā dzimšanas dienas gadā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopā ar J. Jaroševsku organizējām bērnu zīmējumu izstādi “Mans Puškins”. Muzeja direktore Māra Lāce pirmo reizi (un vienīgo reizi!) muzeja vēsturē atļāva izstādīt vairāk nekā 300 konkursā izvēlētos bērnu mākslasdarbus. 2000. gadā šī izstāde deviņus mēnešus notika Pleskavā un Mihailovskā. Tur mēs iepazināmies ar Pleskavas Bērnu mākslas skolas direktoru Oļegu Cvetkovu, šī iepazīšanās pārauga ilggadējā sadarbībā un draudzībā. No 1999. līdz 2020. gadam kopā ar pleskaviešiem mēs īstenojām 32 projektus – sarīkojām izstādes, konferences un seminārus.”
2001. gadā Baltslāvu biedrības valdē darbojās Iraīda Gorškova (1918–2009), J. Jaroševska un M. Stetjuka. Jaunā valde turpināja attīstīt un stiprināt starpetniskos kultūras sakarus, iepazīstināt sabiedrību ar krievu tautas tradīcijām un kultūras vērtībām, popularizēt krievu iedzīvotāju vidē visu Baltijas tautu kultūru. Biedrības biedri vienmēr atbalstīja valdes ierosinājumus un palīdzēja tos ieviest un tādēļ izdevās īstenot iecerētos, dažreiz pat šķietami utopiskus, pasākumus.
Aizvadītajos divdesmit gados tika īstenoti ne mazums dažādu projektu. Baltslāvu biedrības darbība attīstījās dažādos virzienos – tie bija lekciju cikli, tikšanās ar pirmskara laika Latvijas krievu ģimnāziju beidzējiem, dažādas konferences, mākslas darbu izstādes, izdevējdarbība, ceļošana, fotogrāfiju izstādes (plašāka informācija pielikumā).
Балто-славянское общество культурного развития и сотрудничества
Fotoalbums «Baltlāvu kultūras un sadarbības biedrības» fotoalbums
Сборник воспоминаний «Они были гимназистами...» Projekta autori: Baltslāvu altlāvu kultūras un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētājas: Jeļena Jaroševska, M. Stetjuha. Māksliniece: Svetlana Narkeviča.
