Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca Limbažos

Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca Limbažos

Kristus Apskaidrošanās baznīca – Limbaži, Klostera ielā 6.

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs. Tā ir sena Hanzas savienības pilsēta, bijušais Rīgas arhibīskapijas Līvu gala administratīvais centrs. 10.–12. gadsimtā šeit atradusies līvu pils Lemesele, kas tulkojumā nozīmējis “plaša sala mežainā purvā”. Kopš viduslaikiem Limbažu pils un pilsētas nosaukums vāciski bijis Lemsal. Attālums no Limbažiem līdz Rīgai ir 87 kilometri.

Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Saglabājušās ziņas, ka pirmais pareizticīgo dievnams šeit ticis uzcelts 1766. gadā.

19. gadsimta sākumā Limbažos bija dislocēta viena no Krievu imperatora armijas 63. Ugličas kājnieku pulka komandām. Šai militārajai vienībai bija pārvietojamā Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. 1822. gadā pilsētā tika atvērta pareizticīgo draudze. Sākotnēji dievkalpojumi notikuši maģistrāta piešķirtajā nelielajā dzīvoklī.

Pareizticīgās konfesijas iedzīvotāju skaits Limbažos pieaudzis, un ar Vissvētākās Sinodes lēmumu 1828.–1829. gadā daļēji par naudas ziedojumiem un daļēji par Valsts kases līdzekļiem tika uzcelta mūra baznīca. Sakrālās celtnes pamatapjoms bija četrstūrains, ar diviem koka torņiem – viens atradās virs altārdaļas, otrais bija zvanu tornis. Dievnams bija mazs, līdzīgs mājai. Tam bija krāsots, dzelzs loksnēm klāts jumts. 1830. gada 30. maijā jaunuzceltā mūra baznīca tika iesvētīta Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra vārdā.

Laikam ritot, vecais dievnams, lai arī mūra, tomēr zems un šaurs, vairs nespējis apmierināt stipri pieaugušās baznīcas draudzes vajadzības. Tādēļ 1901. gadā Limbažos tika likts pamatakmens jaunai, lielai un majestātiskai baznīcai.

Pareizticīgo baznīca tika celta pēc poļu izcelsmes Vidzemes guberņas arhitekta Vladimira Lunska (1862–1920) projekta par Valsts kases un ziedojumu līdzekļiem. 1903. gada 26. oktobrī jaunuzceltais dievnams arī tika iesvētīts Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra vārdā. Sakrālā celtne atrodas kalnā un ir labi saredzama no jebkura pilsētas skatpunkta.

Kulta celtne ir būvēta eklektisma stilā, harmoniski apvienojot sevī neobizantiešu un senkrievu sakrālās arhitektūras formas. Plānojumā dievnama ēka ir krustveida, celta no sarkaniem ķieģeļiem, uz kuru fona izteiksmīgi izceļas baltas arhitektūras detaļas. Virs baznīcas pamatapjoma uzbūvēts tā dēvētais četveriks (jeb četrskaldņa formas apjoms pareizticīgajā arhitektūrā – tulk. piez.) ar iebūvētiem arkveida logiem. Centrā virs tā slejas vara loksnēm klāts galvenais sīpolveida kupols, kas balstās uz skaldņveida zemkupola pamatnes. Stūros, no četrām pusēm, izvietoti četri nelieli sīpolveida kupoli. Dievnama pamatapjoms ir ievērojami augstāks par sānu daļām. Austrumpusē pamatapjomam piekļaujas daudzstūra formas altāra apsīda, rietumpusē – divstāvu teltsveida zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols. Zvanu torņa, četverika un pamatapjoma fasādes rotā kokošņiki (kokošņiks ir ķīļveida vai noapaļots dekoratīvais ārsienu elements sakrālajā arhitektūrā – tulkot. piez.).

Baznīcas interjerā tika uzstādīts divrindu ozolkoka ikonostass ar apzeltītām ikonām, ikonostass ir bagātīgi rotāts ar grebtiem dekoratīviem elementiem. Baznīcas velves un sienas apgleznotas bizantiešu stilā.

Limbažu dievnamama paspārnē darbojusies baznīcas draudzes skola un kopš 1880. gada – Aizgādnības padome. 1895. gadā baznīcas draudzei piederošajā Limbažu pareizticīgo kapsētā tika uzcelta liela kapliča.

1937. gadā Limbažu pareizticīgo baznīca tika pārdēvēta un iesvētīta par godu Kristus Apskaidrošanai. Tas bija saistīts ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Augustīna (Pētersona; 1873–1955) darbību, kurš paziņojis, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas un Latvijas valsts mērķi ir vienoti, un uzstājīgi pieprasījis visos dievnamos noturēt dievkalpojumus latviešu valodā.

Padomju okupācijas laikos Limbažu pareizticīgo baznīcas draudze turpinājusi darboties. 1983. gadā Kristus Apskaidrošanās dievnams tika izremontēts.

2003. gadā notika svinīgais dievkalpojums par godu 100. gadadienai kopš Limbažu baznīcas iesvētīšanas. Par godu šim notikumam visus sešus kupolus pārklāja ar jaunām vara loksnēm. 2004. –2007. gadā dievnamā tika veikti vērienīgi remonta un restaurācijas darbi.

2007. gada 10. jūnijā Limbažus bija apmeklējis virspriesteris Sergijs Garklāvs (1927-2015), kurš Kristus Apskaidrošanās baznīcā noturējis Dievišķo liturģiju, līdzkalpojot dievnama toreizējam pārzinim priestermūkam Jānim (Sičevskim) un citiem garīdzniekiem. Pēc Dievišķās liturģijas tika iesvētīti seši jauni baznīcas zvani, no kuriem galvenais sver 97 kilogramus.

Limbažu draudzē starp svētlietām, līdzās brīnumdarošajai Tihvinas Vissvētās Dievmātes ikonai, Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja un Svētā Ņevas Aleksandra ikonām, īpaši tiek godināta Svētā Lielmocekļa un Dziednieka Panteleimona ikona, kas tika atsūtīta no Svētā Atona kalna Panteleimona klostera Grieķijā.

Patlaban Limbažu Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo draudze ir viena no kuplākajām Vidzemē. Dievkalpojumi dievnamā notiek latviešu un baznīcslāvu valodā. Tuvākie pareizticīgo dievnami: Pociema Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca, kas atrodas aptuveni 13 kilometru attālumā, un Lēdurgas Svētā Pravieša Jāņa Kristītāja baznīca – 21. kilometra attālumā.

Nesen tika izremontēts baznīcas draudzes kalpotāju nams, kurā ierīkots muzejs Čikāgas un Mineapoles arhibīskapa Jāņa Garklāva (1898-1982) piemiņai.

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1822.– 1823. gadā – t. Terentijs Ustinskis (1787–1862).

1823.–1835. gadā – t. Pāvels Ņevdačins (1799–1860).

1835.–1844. gadā – t. Feodors Pečerskis (1813–?).

1844.–1877. gadā – t. Stefans Meņšikovs (1815–1882).

1880.–1882. gadā – t. Mārtiņš Miķelsons (1834–1882).

1883.–1896 . gadā – t. Vladimirs Znamenskis (1848–1897).

1893.–1896. gadā – psalmotājs; 1896. – 1913. gadā – priesteris t. Georgijs Auziņš (1869–?).

1909.- 1911. gadā - psalmotājs Pēteris Gredzens (1887–1942).

1913.– 1930. gadā – t. Aleksijs Kolosovs (1864–1935).

1924.–1933. gadā – psalmotājs, 1943.–1944. gadā – Rīgas bīskaps, 1957.–1978. gadā – Čikāgas un Mineapoles arhibīskaps Jānis Garklāvs (1898–1982).

1931. –1938. gadā – t. Jānis Baumanis (1908–1985).

No 1938. gada – t. Nikolajs Vieglais (1907–1992).

No 1937. gada – psalmotājs; 1939.– 1945. un 1979. – 1985. gadā – priesteris t. Dimitrijs Okolovičs (1915–1985).

1943. gadā – t. Pāvils Bormeisters (1888–?).

1946.–1950. gadā – t. Nikolajs Koļencevs (1896–1975).

1950.–1957. gadā – t. Konstantīns Vītols (1870–1962).

1963.– 1965. gadā – t. Boriss Bērziņš (1891–?).

2001.– 2006. gadā – psalmotājs, 2006.–2007. gadā – priesteris, 2007.- 2008. gadā priestermūks Jānis (Sičevskis), tagad – Jelgavas bīskaps Jānis.

2024 . gads

Informācijas avoti:

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas mājas lapa: http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=8488&id=107

Gredzens P. Draudzes dzīve Limbažos // Ticība un Dzīve, 1934, № 10. 4.–6. lpp.

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Щеников Е. (сост.), Гаврилин А.В. (конс.). Рига, 2017. 217.–219. lpp.

https://sobory.ru/article/?object=07638

 

Ilustrācijas tēmai