Sākumlapa > Tēmas > Personas
Bīskaps Joanns (Ļegkijs)

Bīskaps Joanns (Ļegkijs)

Joanns (laicīgas vārds – Ivans Ļegkijs; 1907. g. 29. aprīlī Dvinskā/Daugavpilī,  Krievijas impērijā – 1995. g. 10. martā Ņūdžersijas štatā, ASV) – Krievu Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs (KPBĀ) Roklendas bīskaps.

Ivans (Joanns) Ļegkijs ir dzimis pareizticīgo priestera t. Savvas Ļegkija ģimenē. Jaunībā Ivans (Joanns) Ļegkijs bijis piekalpotājs un priekšlasītājs Daugvpils sv. Ņevas Aleksandra katedrālē. 1926. gadā I. Ļegkijs absolvējis Daugavpils krievu ģimnāziju. No 1927. līdz 1930. gadam viņš strādājis par tautas skolotāju lauku skolā. 1930. gadā viņš eksternā absolvējis Rīgas Garīgo semināru. 

1931. gada 14. septembrī Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers) iesvētījis Ivanu Ļegkiju par diakonu un 1931. gada 21. septembrī — par ijereju (pareizticīgo priesteri). Jaunais priesteris tika nosūtīts kalpot sava tēva vietā - par Ilūkstes apriņķa Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas virspriesteri. 

1934. gadā t. Joanns (Ivans) Ļegkijs tika iecelts par Daugavpils sv. Ņevas Aleksandra katedrāles otro priesteri. Vienlaicīgi viņš kalpojis Daugavpils svēto Pētera un Pāvila baznīcā (Vecajā forštatē). Kopš 1936. gada viņš bija Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priesteris un Ticības Mācības pasniedzējs vietējās skolās.

No 1937. līdz 1940. gadam viņš studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Pareizticīgajā nodaļā. No 1936. līdz 1941. gadam viņš bija Rīgas Eparhiālās padomes loceklis; no 1936. līdz 1944. gadam - Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes loceklis. 

No 1941. gada 17. augusta līdz 1943. gada jūlijam t. Joanns (Ivans) kalpojis kā misionārs, būdams Pleskavas Pareizticīgās Misijas loceklis. Vienlaicīgi viņš kā priesteris kalpojis līdz pat 40 draudzēs. 1941. gadā - no augusta līdz novembrim – t. Joanns pastāvīgi apbraukāja draudzes, kurās nebija pareizticīgo priesteru. Bieži vien viņš noturējis dievkalpojumus no plkst. 6 rītā līdz pat 8 vakarā, ikdienas pasniedzot Sv. Dāvanas 500-600 cilvēkiem. Šajā laikposmā viņš kopumā bija nokristījis 3,5 tūkstošus cilvēku. Kā priesteris viņš bija kalpojis Talabu salās, Gdovas pilsētas sv. Afanasija baznīcā (no 1942. gada 27. janvāra), kā arī Gdovas rajona pareizticīgo dievnamos un Pleskavas Svētās Trijādības katedrālē (no 1942. gada septembra). No 1942. gada 8. jūlija līdz 1943. gada aprīlim viņš bijis Gdovas baznīcas apriņķa (kurā ietilpuši 5 Ļeņingradas apgabala rajoni) blagočinnijs (jeb prāvests). Kopš 1942. gada septembra un līdz 1943. gada aprīlim – Pleskavas Misijas vecākais revidents un priekšnieka palīgs (vietnieks).

1942. gada 17. augustā visas Baltijas Ekzarhs Valdnieks Sergijs (Voskresenskis) apbalvojis t. Joannu (Ivanu) Ļegkiju ar Misijas 1. pakāpes ordeni “par pašaizliedzīgu Apustulisku kalpošanu un darbiem, kuru mērķis ir atdzīvināt bezdievības plosīto Krievu Tautas dvēseli.”

1942. gada vasarā pēc Ekzarha Sergija (Voskresenska) uzdevuma t. Joanns sastādījis nodarbību programmu Ticības Mācības pasniedzējiem, kas strādājuši Ļeņingradas apgabala nacistu okupētajā daļā. 1942. gada rudenī viņš izveidojis jauniešu pulciņu Pleskavas Svētās Trijādības katedrālē, bet Gdovā – brīvprātīgo labdarības biedrību „Tautas palīdzība” («Народная по­мощь»). Priesteris-misionārs regulāri rakstījis apcerējumus un pamācības Pleskavas Pareizticīgās Misijas preses izdevumam - žurnālam „Pareizticīgais kristietis” («Православ­ный христианин»).

1943. gada jūlijā t. Joanns Ļegkijs tika iecelts par Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atslēgu glabātāju un iesvētīts par protojereju. Viņš kalpojis par Rīgas baznīcas apriņķa blagočinniju (jeb prāvestu), bijis Eparhiālās padomes loceklis. 1944. gada oktobrī viņš evakuējies no Rīgas uz Vāciju, kurp pavadījis Rīgas bīskapu Jāni (Garklāvu).

1945. gada februārī Karlsbādē (Karlovi Varos) pēc pārrunām ar Metropolītu Anastasiju (Gribanovski) protojerejs Joanns (Ivans) Ļegkijs pārgājis Krievu Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs (KPBĀ) jurisdikcijā, kļūdams par 15. kazaku kavalērijas korpusa kapelāna kandidātu (šo korpusu vācu virspavēlniecība bija organizējusi Dienvidslāvijā). Kopš 1946. gada protojerejs Joanns bijis Lībekas un Šlēzvigas pareizticīgo dievnamu virspriesteris, Šlēzvigas-Holšteinas KPBĀ baznīcas apriņķa blagočinnijs (jeb prāvests). 1946.-1949. gadā viņš bijis sinodālais misionārs un Ticības Mācības pasniegšanas krievu bēgļu skolās Vācijā novērotājs. 

1949. gada augustā protojerejs Joanns (Ivans) Ļegkijs emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm. No 1949. līdz 1959. gadam viņš bija Debesbraukšanas katedrāles Bronksā (Ņujorkā) otrais priesteris. No  1959. gada līdz 1987. gada 1. janvārim viņš bija Patersonas Dieva Erceņģeļa Mihaila katedrāles (Ņūdžersijas štatā) virspriesteris, Eparhiālās padomes loceklis (1949-1987), Austrumamerikas un Ņujorkas eparhijas baznīcas apriņķa vadītājs (1961-1987), līdz 1987. gadam – laikraksta «Епархиальный листок Вос­точно-Американской епархии» („Austrumamerikas eparhijas Eparhiālā lapa”) pastāvīgais līdzstrādnieks.

Protojerejs Joanns Ļegkijs bija lielisks sludinātājs, viņš prasījis no pareizticīgo priesteriem precīzu dievkalpojumu statūta izpildi. 1972. gadā protojerejs J. Ļegkijs tika iecelts par protopresbiteru. 

1987. gadā t. Joanns aizgājis pelnītajā atpūtā. 1989. gada 14. janvārī, pēc dzīvesbiedres matuškas Jekaterīnas (dz. Perminova) nāves, viņš tika iesvētīts mūku kārtā, pieņemdams garīgo vārdu Joanns.

1990. gada 28. augustā t. Joanns (Ļegkijs) tika iesvētīts par Buenosairesas un Argentīnas-Paragvajas pareizticīgo bīskapu (arhijereju). Viņš kalpojis Argentīnā, Paragvajā, Čīlē, Brazīlijā.

1994. gada 2. oktobrī arhijerejs Joanns tika iecelts par Roklendas bīskapu, Austrumamerikas un Ņujorkas eparhijas vikāru; viņš kalpojis Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamā Naijakā (Ņujorkas štatā).

Bīskaps Joanns (Ivans Ļegkijs) ir apbedīts Novodivejevas pareizticīgo sieviešu klostera kapos (Ņujorkas štata Pavasara ielejā – Springwally).

Joanna (Ivana) un Jekaterīnas (dz. Perminova) Ļegkiju ģimenē ir dzimušas divas meitas – Iraīda Ļegkaja (1932) – radiožunāliste, kura 24 gadus strādājusi raidstācijā “Amerikas Balss”, un Gaļina.

 

                                                                           А. Gavriļins, М. Škarovskis  

Informācijas avoti:

Pareizticīgā enciklopēdija, 23. sēj.;

Ираида Лёгкая. Летающий архиерей. (Iraīda Ļegkaja. Lidojošais arhijerejs.) – Москва: Посев, 2014.

 

Ilustrācijas tēmai