Ivans Korņiļjevs

Ivans (Jānis) Korņiļjevs (1901. g. 13. novembrī Krievijas impērijas Pleskavas guberņas Višgorodas pagastā, Krievijas impērijā – 1977. g. 26. novembrī Rīgā, Latvijas PSR) – Latvijas Republikas 3. un 4. Saeimas deputāts.

Ivans (Jānis) Korņiļjevs ir dzimis 1901. gada 13. novembrī Pleskavas guberņas Višgorodas pagastā (Krievijas Impērija). Viņa tēvs Vasīlijs Korņiļjevs bijis zemnieks.

Ivans Korņiļjevs absolvējis Ostrovas reālskolu. 1919. gadā viņš iestājies Pēterpils (patlaban - Sanktpēterburgas) Universitātes Juridiskajā fakultātē, taču tajā pašā gadā bija spiests pārtraukt studijas.

Korņiļjevs strādājis Višgorodas (jeb Augšpils) pagasta un Gauru pagasta padomē (1925. gadā no Višgorodas pagasta dienvidu daļas izveidoja Gauru pagastu un to iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales [vēlāk Abrenes] apriņķī – tulkot. piezīme). 1928. gadā I. Korņiļjevs ticis ievēlēts Abrenes apriņķa pašpārvaldē.

Tajā pašā gadā viņš ievēlēts par LR 3. Saeimas deputātu no Leontija Špoļanska Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā saraksta, kas pārsvarā pārstāvējisLatgales pareizticīgās zemniecības intereses.  Būdams Saeimas deputāts, Ivans Korņiļjevs ne ar ko īpašu nebija izcēlies un sevi pārāk spoži neparādījis.

1931. gadā viņš ievēlēts 4. Saeimā bet jau no Pareizticīgo un vecticībnieku vēlētāju un Apvienoto krievu sabiedrisko organizāciju saraksta, kura priekšgalā bija arhibīskaps Jānis Pommers.

Ivans Korņiļjevs atbalstījis 1934. gada 15. maija apvērsumu. Par to viņš ticis atalgots ar īpašu uzdevumu ierēdņa amatu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Taču šajā amatā viņš ilgi nenoturējās.

1941. gadā (pēc Latvijas aneksijas PSRS sastāvā) I. Korņiļjevs tika pierunāts sadarboties ar Iekšlietu Tautas komisariāta (kriev. saīsin. – NKVD) orgāniem, “pamatojoties uz to rīcībā esošiem kompromitējošiem materiāliem par viņu.”

1950. gada 15. februārī Ivans Korņiļjevs ticis arestēts. Par iemeslu šim arestam kļuvis tas, ka viņš izvairījies no to uzdevumu izpildes, kurus viņam likuši veikt LPSR Valsts drošības ministrijas darbinieki. Korņiļjevam tika inkriminēts tas, ka viņš ir sadarbojies ar Balto kustību un bijis Krievijas Vismilitārās savienības (kriev. saīsin. - ROVS) loceklis (ko Korņiļjevs kategoriski noliedza).

Vēl viņu apvainoja tajā, ka būdams Saeimas deputāts, viņš sadarbojies ar kulaku (jeb budžu) partijas Zemnieku savienība labējo spārnu. Atbildot uz šo apvainojumu, 1950. gada 11. maija pratināšanā Korņiļjevs paziņoja:

“Kulaku partijas Zemnieku savienība reakcionārajam labējam spārnam es nebiju pievienojies, tiesa gan, jautājumos, kas attiecināmi uz zemniekiem, es kā Saeimas deputāts biju balsojis vienkopus ar zemnieku partijām – Zemnieku savienību, Jaunsaimnieku partiju, Latgales zemnieku partiju. Sociālajos jautājumos es ieņēmu kreiso deputātu pozīciju. Es neesmu atbalstījis Saeimas labējās strāvas uzskatus, kurai piederējuši Nacionālās apvienības deputāti. Kā Saeimas deputāts es aizstāvēju krievu minoritātes intereses, palīdzēju zemniekiem iegādāties zemes gabalus, palīdzēju zemniekiem, dodot naudu no personīgiem līdzekļiem [..].”

1950. gada 7. oktobrī ar Sevišķās apspriedes lēmumu viņam piespriesti 10 gadi spaidu darbos nometnēs. 1956. gadā (Hruščova laikos) viņš ticis atbrīvots. 

Pēc vadošā speciālista Baltijas krievu kultūras vēstures jautājumos Jurija Abizova ziņām, sava mūža pēdējos gadus Ivans Korņiļjevs pavadījis veco ļaužu pansionātā.

Bijušais Saeimas deputāts Ivans (Jānis) Korņiļjevs miris 1977. gada 26. novembrī Rīgā.

                                                                                     Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVA, 1986. f., 2. apr., П-5256. lieta; 

Т. Фейгмане. Русские в довоенной Латвии. Глава I. (T. Feigmane. Krievi pirmskara Latvijā. I nodaļa.) – Рига: Балтийский русский институт, 2000.