Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira baznīca Jūrmalā

Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira baznīca Jūrmalā

Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira baznīca – Jūrmala, Strēlnieku prospekts 26 (Dubultu stacija).

Jūrmala ir lielākā kūrortpilsēta Rīgas jūras līča krastā. Mūsdienu pilsēta veidojusies no virknes kūrortciematu, kas laika gaitā tika apvienoti vienā pilsētā. Attālums no Jūrmalas centra līdz Rīgas centram ir 25 kilometri.

19. gadsimta 60. gadu sākumā tika uzsākta jautājuma apspriešana par pareizticīgo baznīcas būvniecību Rīgas Jūrmalā, kas saukta arī par “Baltijas Rivjēru”. Saņemot Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskapa Platona (Gorodecka, 1803–1891) svētību, 19. gadsimta 60. gadu vidū Rīgas apgabala intendants īstenais valsts padomnieks B. Makašejevs uzsāka brīvprātīgo ziedojumu vākšanu dievnama būvniecībai Dubultos. Valsts īpašumu Baltijas palāta šim nolūkam piešķīra zemesgabalu. Pietrūkstošos līdzekļus sagādāja Rīgā izveidotā Pētera un Pāvila Pareizticīgā brālība.

Dubultu baznīcas būvdarbu vadību uzņēmies 1. ģildes tirgotājs Grigorijs Lomonosovs. Visi dievnama uzbūves un iekštelpu iekārtošanas darbi tika pabeigti 1867. gadā. Tajā pašā gadā Rīgas un Mītavas/ Jelgavas arhibīskaps Platons (Gorodeckis) iesvētījis jaunuzcelto baznīcu Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira, Kijivas Krievzemes Kristītāja vārdā.

Nedaudz vēlāk Dubultu dievnams tika apjozts ar žogu, bet Dubultu kroņa vasarnīcas teritorijā ierīkota pareizticīgo kapsēta.

Baznīcai nebija savas patstāvīgas draudzes, tā atradusies Pētera un Pāvila Pareizticīgās brālības pārziņā. Sākotnēji dievkalpojumi notikuši vienīgi vasarās, kad Rīgas Jūrmalā bija daudz atpūtnieku.

1884.–1885. gadā centrā virs dievnama koka pamatapjoma tika uzbūvēts liela apjoma pussfēriskas formas kupols, kas balstās uz daudzšķautņu zemkupola pamatnes ar iebūvētiem šauriem logiem. Kupola projekta autors bija arhitekts Aleksejs Kīzelbašs (1850–1916). 1890. gadā arhitekta Kīzelbaža vadībā baznīcas koka pamatapjomam tika piebūvēts augsts ķieģelu zvanu tornis ar betona ieejas portālu. Teltsveida zvanu torni vainagoja neliels sīpolveida kupols ar astoņstaru krustu. Vēlāk tapa koka dzīvojamās piebūves, kuras tieši piekļaujas dievnama ēkai, tika iekārtotas telpas draudzes skolai un kapliča kapsētā. Kopš 1897. gada baznīcas paspārnē uzsāka darbību draudzes skola.

Vienkupola dievnams ar tam piebūvēto zvanu torni ir celts eklektisma stilā, apvienojot sevī bizantiešu un senkrievu arhitektūras formas. Kulta celtne nav liela, bet visai grezna un bagātīgi dekorēta no ārpuses. Baznīcas interjerā uzstādīts vienrindas ikonostass, kas 19. gadsimta 60. gados samontēts no senatnīga 18. gadsimta ikonostasa fragmentiem. Ikonostasu rotā apzeltīti pilastri (pseidokolonnas) un citi grebti dekoratīvie elementi, Ķēniņa vārti arī ir grebti un apzeltīti. Dievnamā ir daudz mākslinieciski izteiksmīgu ikonu, iekšsienas rotā gleznojumi bizantiešu stilā.

20. gadsimta sākumā dievkalpojumus Svētā Vladimira baznīcā sāka noturēt visa gada garumā.

Pirmā pasaules kara laikā Dubultu pareizticīgo baznīca necieta lielus postījumus, tomēr dievnama pārziņa trūkuma dēļ dievkalpojumi šeit līdz 20. gadsimta 20. gadu sākumam faktiski nenotika.

Otrā pasaules kara laikā ļaundari vairākkārtīgi bija iekļuvuši baznīcā, cenšoties to aplaupīt, taču viss vērtīgais īpašums no tās bija savlaicīgi izvests.

Kopš 1962. gada 37 gadu garumā, līdz pat 1999. gadam, Svētā Apustuļiem pielīdzinātā lielkņaza Vladimira dievnama pārzinis bija virspriesteris Joanns Bortaščenko, pateicotis viņa centieniem, Dubultu pareizticīgo draudze tika stiprināta garīgi un materiāli. 2000. gadā par baznīcas pārzini kļuva virspriesteris Vladimirs Rjatseps.

Ne tik sen ir renovētas baznīcas fasādes, restaurēts centrālais kupols un atjaunots jumta segums. Patlaban baznīcas zvanu torni vainago zeltīts sīpolveida kupols, bet virs dievnama pamatapjoma un zvanu torņa slejas zeltīti astoņstaru krusti. Baznīcas ārsienas rotā ikonas ar Kristus Apskaidrošanās, Vissvētās Dievmātes un svēto attēliem.

Dubultu Svētā Vladimira pareizticīgo baznīca turpina darboties mūsu dienās. Dievnamā darbojas svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem “Svecīte” (“Svečečka”).

Dažādos laikposmos dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1882. gadā – t. Georgijs Ružencevs (1841–?).

1897. gadā – t. Aleksandrs Agronomovs (1853–1920).

1902. – 1905. gadā – t. Sergijs Okolovišc (?–?).

1906. –1916. gadā – t. Nikolajs Šalfejevs (1863–1941).

1925. gadā – t. Jānis Krampis (1872–1945).

1930. gadā – t. Filimons Ratnieks (1903–1963).

1931. gadā – t. Dimitrijs Zaharovs (1894–?).

1934., 1935. un 1937. gadā – t. Mihails Kravčenko (1901–?).

1942. gadā – t. Mihails Pētersons (1873–1952).

1943. – 1944. gadā – priestermūks Kirils (Smirnovs) (1885–1968).

1946. gadā – t. Nikolajs Haritonovs (1915–1983).

1947. – 1948. gadā – t. Gavriils Hoduns (1890–?).

1949. gadā – t. Antonijs Kostjuks (1898–?).

1953. gadā – t. Sergijs Mīkstiņš (1905–?).

1953. – 1960. gadā – t. Grigorijs Mihailovs (1904–1985).

1955. –1956. gadā  – t. Grigorijs Rjaskovs (1917–?).

1962. –1999. gadā – t. Joanns Bortaščenko (1928–1999).

2024. gads

Informācijas avoti:

Kņaza Vladimira baznīca Dubultos (Jūrmalā). Sk.:  http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=515&id=41;

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 459.– 461. lpp.

https://sobory.ru/article/?object=09837

Foto autore – Irina Andrejeva, 2014. gads.