Marija Vedrinska (1877–1948) – Rīgas Krievu teātra aktrise starpkaru laikā. >>

Rūdolfs Ungerns (1876–1942?) - Rīgas Krievu teātra galvenais režisors no 1926. līdz 1940.gadam. >>

Mihailam Muratovam un Aleksandram Grišinam Rīga var pateikties par Krievu teātra atdzimšanu. 1921. gada 27. septembrī uz Rīgas Latviešu biedrības nama skatuves (tur teātris darbojās līdz 1937. gadam) notika A. Gribojedova komēdijas „Gudra cilvēka nelaime” pirmizrāde. Rīga atkal ieraudzīja īstu teātri. >>

Otrais Rīgas pilsētas teātris – Krievu teātris. Ēka būvēta 1899.–1902. gadā pēc Augusta Reinberga projekta. Kopš 1919. gada šajā ēkā darbojas Latvijas Nacionālais teātris. >>

Konstantīns Ņezlobins (1857–1930) – Rīgas Krievu drāmas teātra antreprenieris 1902.–1909. un 1914.–1915. gados, krievu teātra profesionālo tradīciju pamatlicējs Latvijā. >>

Lidija Meļņikova (1879–1955) – Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise no 1921. līdz 1955. gadam. >>

Rīgas Krievu teātra valde 1909.–1912. gadā. Stāv no kreisās puses uz labo: A. Gusevs, teātra ārsts A. Rudakovs, M. Ņesterovs, A. Aleksejevs, F. Erns, M. Ivanovs. Sēž: ģenerālmajors A. Orjols, L. Ostrouhovs, A. Bohanovs, J. Galabutskis, P. Potjomkins. >>

Teātra trupa 1903. gadā. N. Mihailovskis (trešais no labās) – teātra antreprenieris, režisors un aktieris >>

Jefims Lavrovs (īstais uzvārds Sokolovs; 1848–1907) – aktieris, antreprenieris, 1883. gadā ielicis pamatus krievu teātrim Rīgā. >>

PIRMĀ AFIŠA, kas ziņo par Krievu teātra atklašanu Rīgā 1883.gada 2.oktobrī. Ar izrādi „Majoriene” Amatnieku arteļa zālē Jēzusbaznīcas ielā sākās Krievu teātra vēsture Rīgā.  >>