Latvijas zeme kļūst par dzimteni krievu vecticībniekiem
XVII gadsimts bija liktenīgs Krievijas Pareizticīgo baznīcai. Pēc cara Alekseja Mihailoviča un patriarha Nikona iniciatīvas tika sākta baznīcas reforma, kuras gaitā izdarīja labojumus baznīcas grāmatās un mainīja dažus rituālus pēc Bizantijas (grieķijas) parauga. Piemēram, pēc baznīcas reformas krustu vaja-dzēja mest ar diviem, nevis trīs pirkstiem, krusta gājienu sāka iet pret sauli, nevis pa saulei, mainījās Kristus vārda rakstība utt. Taču daļa garīdzniecības un draudžu neatbalstīja reformu, un Krievijas Pareizticīgā baznīca sašķēlās divās daļās – oficiālajā, valdošajā Pareizticīgā baznīcā un Vecticībnieku baznīcā, kas noraidīja Nikona jaunievedumus. >>
XVIII gadsimts: Latvija Krievijas sastāvā
XVII gs. beigās saasinājās cīņa par dominējošu stāvokli Baltijas jūras reģionā. Dānija, Saksija un Krievija izveidoja koalīciju pret Zviedriju. Sākumā zviedrus karā pavadīja veiksme. Dānija un Polija no kara izstājās, bet enerģiskajam krievu caram Pēterim I īsā laikā izdevās modernizēt armiju. Par lūzuma punktu Ziemeļu karā kļuva kauja pie Poltavas (1709. gads), kurā krievi sagrāva zviedru armiju. Jau tā paša gada novembrī krievu karaspēks ielenca Rīgu. >>
