Vilhelms Mihailovskis

Vilhelms Mihailovskis  (1942. g. 2. oktobrī Doņeckas apgabala Konstantinovkā, Ukrainas PSR – 2018.g. 23. janvārī Rīgā, Latvijas Republika) – fotomākslinieks.

Pats Vilhelms Mihailovskis sauca sevi par brīvo mākslinieku un dramaturgu, bet patiesībā viņš bija filozofs ar fotokameru rokās. 

“Eksistē cilvēki, kuri ir tā saauguši ar pilsētu, kurā viņi dzīvo, ka tas piešķir to savstarpējām attiecībām īpašu jēgu. Ja atņemt Mihailovskim Rīgu, viņš kļūs par citādāku Mihailovski. Ja atņemt Rīgai Mihailovski, tā kļūs pavisam savādāka Rīga,” teicis kāds par šo izcilo fotomākslinieku.  

Pašam fotomāksliniekam nepatīka stāstīt par to, ar ko viņš ir nodarbojies pirms pievērsies fotomākslai: ”Fotogrāfija – tā nav kā profesija, arods vai māksla, tā ir misija. Pirms pievēršanās fotografēšanai man bija milzīga vilšanās. [..] Es mēģināju dzejot. Man pat ir dzejoļu krājums. Pēc kāda laika es to biju parādījis Ludmilai Azarovai, viņa bija pārsteigta: «Kādēļ tu esi atstājis dzejošanu?» [..] Bet kad vilšanās jau bija iezīmējusies kā dziļas depresijas stāvoklis, te pēkšni uzradās fotogrāfija. Kā kaut kas tāds, kas ticis saskatīts, izlasīts, par ko ticis aizlūgts...”

No 1971. gada Vilhelms Mihailovskis ir piedalījies fotogrāfiju izstādēs; pavisam no 1971. līdz 1982. gadam viņš piedalījies vairāk kā 300 izstādēs 50 pasaules valstīs, t. sk. 51 kolektīvajā izstādē 12 valstīs un 54 personālizstādēs Rīgā un 10 ārvalstīs  (1976.-2010. g.).

Fotomākslinieks bija apbalvots ar vairāk kā 100 starptautiskajiem apbalvojumiem, tajā skaitā ar PSA un FIAP zelta medaļām, NIEPCE medaļām (1974.-1982. g.). 1979. gadā viņš pirmais no padomju fotomāksliniekiem saņēma Starptautiskās Fotomākslas federācijas EXCELLENCE EFIAP goda nosaukumu.  

No 1976. līdz 1996. gadam Vilhelms Mihailovskis kā fotogrāfs sadarbojies ar žurnālu «Māksla», no 1980. līdz 1982. gadam – ar laikrakstu «Literatūra un māksla». 1991.-1995. gadā viņš bijis iknedēļās izdevuma “Baltijskaja gazeta” līdzīpašnieks un mākslinieciskais redaktors.

1987. gadā kā līdzautors kopā ar režisoru Hercu Franku viņš ir piedalījies  pilnmetrāžas dokumentālās filmas „Augstākā tiesa” uzņemšanā. Šīs filmas uzņemšanas laikā Mihailovska veidotā fotokolekcija ir saņēmusi WORLD PRESS PHOTO prēmiju 1988. gadā Amsterdamā. Bet 1989. gadā par šo filmu viņš saņēmis Latvijas PSR valsts prēmiju.  

1991. gadā V. Mihailovskis ticis uzņemts profesionālajā apvienībā KODAK PRO. Viņš ir 1996. gada Martina Buclera prēmijas laureāts.

1996. gadā ir startējusi akcija “Vilhelms MIHAILOVSKIS. FOTOGRAFIJA - NON STOP”. „Mēs, sava laika liecinieki, veidojot savu personisko vēsturi, veidojam arī CILVĒCES vēsturi,” apgalvo fotomākslinieks.

2000. un  2002. gados V. Mihailovska fotoalbumi ieguvuši prēmijas, kā labākie Latvijā izdotie mākslas albumi. 2007. gadā viņš kļuvis par prēmijas CICERON laureātu, ko piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija.

2010. gadā fotomākslinieks Vilhelms Mihailovskis ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.  

Vilhelms Mihailovskis: „Mēs, sava laika liecinieki, veidojot savu personisko vēsturi, veidojam arī CILVĒCES vēsturi”.

Vilhelms Mihailovskis miris Rīgā 2018. gada 23. janvārī.

V. Mihailovskis ir izdevis daudzus fotoalbumus, to vidū:

“Atklāsme” (Rīga, 1982. g.);

“Fotoattēlu izlase” («Избранные фотографии») (Maskava, 1988. g.);

“Veltījums Rīgai” (Rīga, 1992. g.);

“Laikmeta sejas” (Rīga, 1998. g., 29,5 x 20,5, 108 lpp., 150 fotoattēli, Viktora Avotiņa teksts);

“Lidojums 2000” (Rīga , 2000. g.);

“Manas 365 dienas” (Rīga, 2001. g., 24 x 34, 128 lpp., 969 fotoattēli, V. Mihailovska teksts);

“Gadsimti raugās uz mums” (Rīga , 2002. g., 21 x 24, 72 lpp., 180 fotoattēli, V. Mihailovska teksts);

“Ielūgums uz navessodu...” (Rīga, 2002. g., 20 x 24,5, 96 lpp., 79 fotoattēli, V. Mihailovska teksts);

„Portreti. Likteņu grāmata” (Rīga, 2014.g.) un citus.  

V. Mihailovska fotogrāfijas ir publicētas šādos izdevumos: 

CONTEMPORARY PHOTOGRAPHERS (Chicago and London, 1982, 1988, 1995);

PRIBEH FOTOGRAFIE (Daniela Mrazkova, Praga, 1985); ENCYCLOPEDIE INTERNATIONALE DES PHOTOGRAPHES (Michele-Michel Auer, Geneva, 1985, 1997);

IMAGES.COLLEKTION MUSEE L’ELYSEE (Charles-Henri Faurod, Lausane, 1994);

Latvijas Enciklopēdija, 3., 5. sējumos (Rīga, 2003. g.);

COLLECTION M.+M.AUER (Une histoire de la photographie, Lausane, 2004);

BEYOND MEMORY (DianeNeumaier general editor, New Jersey and London, 2004);

FOTO 60-70 (Maskava, 2008. g.);

“Viena diena Latvijā” (Rīga, 2008. g.).  

V. Mihailovska autorkolekcijas atrodas šādos muzejos: 

Musee Francais de la Photographie (Bievres, Francija);  

Мusee de L’Elysee (Lozanna, Šveice);

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (Rīga, Latvija);

Latvijas Fotogrāfijas muzejs (Rīga, Latvija);

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (Rīga, Latvija). 

Tekstu sagatavojis Aleksandrs Malnačs

(Saīsināts tulkojums no krievu valodas)

Foto: V. Mihailovskis. Pašportrets ar bērniem, 1976. gads.

Informācijas avoti:

Александр Малнач. Вильгельм, как много в этом звуке...

Fotoattēli aizgūti no interneta vietnēm:  http://russpressphoto.ru/photographers/4352/portfolio/

http://www.russpressphoto.ru/photographers/4352/?sphrase_id=3259#.UH_TaGc8A1J

http://spbphotographer.ru/2012/10/mikhailovsky/