Sākumlapa > Tēmas > Personas
Maksims Didkovskis

Maksims Didkovskis

Maksims Didkovskis  (1887. g. 26. martā Kijevā, Krievijas impērijā –1954. g. 4. septembrī Krasnojarskas novadā, GULAGā, Krievijas PFSR) – Krievu impērijas armijas  virsnieks, grāmatu tirgotājs un grāmatu izdevējs.  

Maksims Didkovskis ir dzimis Kijevā, privātā advokāta Mečislava Didkovska ģimenē. Ģimenes ticība bija luterānisms.

1906. gadā Maksims Didkovskis absolvējis Sanktpēterburgas Kājnieku junkuru skolu un ticis nosūtīts uz 178. Vendenas pulku, kas tika dislocēts Lībavā (Liepājā). No 1910. līdz  1913. gadam M. Didkovskis studēja Ģenerālā štāba akadēmijā, pēc tās absolvēšanas viņš dienēja Somijā.  

Maksims Didkovskis bija Pirmā pasaules kara dalībnieks. Vēlāk viņš dienējis Ģenerālā štābā pie getmana Pāvela Skoropadska par Mobilizācijas nodaļas priekšnieku, pēc tam ieņēma tādu pašu amatu Simona Petļuras valdībā. 1920. gada rudenī M. Didkovskis tika iecelts par Baltijas Konferences delegātu no S. Petļuras valdības.

Uz Baltijas Konferenci Rīgā viņš ieradās kopā ar savu dzīvesbiedri un dēlu. Turpmākos 20 sava mūža gadus viņš bija veltījis grāmatu tirdzniecībai un izdošanai. Pēc literatūras zinātnieka Jurija Abizova aplēsēm, M. Didkovskis ir izdevis 104 grāmatas. Grāmatu izdevēja M. Didkovska autoru vidū bija: ģenerālis Jurijs Gaļičs-Gončarenko, ģenerālis Pāvels Petrovs, Leonīds Zurovs, Sergejs Minclovs, Aleksandrs Kļizovskis, Nikolajs Belocvetovs, Ivans Noļkens, Lidija Rindina, Nadežda Lappo-Daņiļevska, Vera Križanovska-Ročestere, Nikolajs Breško-Breškovskis, Edvarts Virza un citi.  

1940. gadā, drīzumā pēc Latvijas anektēšanas un padomju varas nodibināšanas Latvijā, Maksims Didkovskis tika arestēts. Viņš ir miris Krasnojarskas novadā 1954. gada 4. septembrī.

Maksima Didkovska dzīvesbiedre Sofija Didkovska (1889 – 1968), dzimusi Ņikitina, bija dzimusi Lībavā (Liepājā); dēls Rostislavs Didkovskis (1914 –  2003) –  advokāts.

Svetlana Kovaļčuka

Informācijas avoti:

Судьбы деятелей культуры, репрессированных советской властью (Padomju varas represēto kultūras darbinieku likteņi) (предисловие и публикация Ю. Абызова) (J. Abizova priekšvārds un publikācija) //Балтийский архив. Русская культура  в Прибалтике. Таллинн, Авенариус, 1996. 2. sējums–  57. – 69. lpp.

LVA, 1986.f., 1. apr., 7421.l.

 

Ilustrācijas tēmai