Mihails Berlovs
Mihails Berlovs (1867. g. 22. maijā Hersonas guberņā, Krievijas impērijā – 1935. g. 6. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Politehniskā institūta profesors, Ivanovovozņesenskas Politehniskā institūta pirmais rektors 1918.-1921. gadā.
Mihails Berlovs ir dzimis Hersonas guberņā, ģimenē, kas piederēja pie sīkpilsoņu kārtas.
Pēc reālskolas absolvēšanas Vladikaukāzā, Mihails Berlovs iestājās Sanktpēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā.
1891. gada 23. maijā M. Berlovs ar izcilību absolvēja Pēterburgas Tehnoloģisko institūtu un viņam tika piešķirts inženiera tehnologa nosaukums.
Pēc institūta absolvēšanas Mihails Berlovs ieņēma Sanktpēterburgas Ieroču rūpnīcas mehāniķa palīga un rasēšanas darbnīcas vadītāja amatu (šajos amatos viņš tika apstiprināts 1892. gada 21. maijā). Tomēr, saskaņā ar 1892. gada 16. augustā izdoto rīkojumu, M. Berlovs, nenorādot iemeslus, bija atstājis dienestu. No 1892. gada 16. augusta līdz 1897. gada 31. augustam M. Berlovs skaitījās atstādināts no amata.
Šajā laikā Mihails Berlovs jau bija precējies ar Vassu (dzim. Boiļšakova), kas ir dzimusi 1868. gada 1. septembrī Tveras guberņā. Berlovu ģimenē auga divas meitas: Jevgeņija (dzimusi 1890. g. 14. decembrī) un Argipina (dzimusi 1893. g. 20. jūnijā). 1902. gada 21. martā, jau Rīgā, Berlovu ģimenē piedzima vēl viena meita – Darja.
Par iemeslu tam, ka Mihails Berlovs bija atstājis amatu, kļuva tas, ka viņš vēlējās pilnveidot savas zināšanas ārzemēs, Lježā (Beļģijā). M. Berlovs vēlējās arī praksē iepazīties ar dzelzceļnieka amatu. Viņš strādāja par lokomotīves mašīnistu Nikolajevas dzelzceļā un par desmitnieku (strādnieku grupas vadītāju) būvdarbos. Pēc šadas praktiskās sagatavošanās Mihails Berlovs ieņēma inženiera amatu Rīgas-Orlas dzelzceļā. Pēc viņa izstrādātajiem projektiem un viņa vadībā Daugavpilī tika uzbūvētas ļoti plašas dzelzceļa darbnīcas un depo. No dzelzceļa M. Berlovs pārgāja uz Krievu-Baltijas (Russobalt) Vagonu rūpnīcu, kur ieņēma nodaļas priekšnieka amatu.
No 1897. gada sākās jauns un pats galvenais posms Mihaila Berlova mūžā. 1896. gadā uz Rīgas Politehnikuma bāzes tika nodibināts Rīgas Politehniskais institūts (RPI), sakarā ar ko parādījās daudz jaunu vakanču.
Pēc RPI Padomes ieteikuma Mihails Berlovs no 1897. gada 1. septembra tika iecelts par praktiskās mehānikas profesora asistentu, bet jau no 1898. gada 1. septembra tika pārcelts praktiskās mehānikas pasniedzēja amatā. Bet gadu vēlāk viņš tika iecelts par adjunktprofesoru.
Kopš 1904. gada 1. jūlija Mihails Berlovs kļuva par Rīgas Politehniskā institūta profesoru. Viņa karjera veidojās visai veiksmīgi. Līdztekus pasniedzēja darbam Mihails Berlovs aktīvi pievērsās zinātniskajam darbam. 1902. gadā Rīgā klajā nāca M. Berlova mācību grāmata «Детали машин» („Mašīnu detaļas”), kura vēlāk tika daudzkārt pārpublicēta (1909., 1922., 1928., 1931., 1935. un 1938. gados), par ko liecina Krievijas Valsts bibliotēkas fondi. Šī mācību grāmata tika pārtulkota arī vācu valodā.
Profesora darbs tika atzīmēts ar augstiem apbalvojumiem: sv. Annas 2. un 3. pakāpes ordeņiem, sv. Kņaza Vladimira 4. pakāpes ordeni. M. Berlovam tika izdota apliecība, kas ļāva viņam nēsāt no gaišas bronzas darinātu medaļu, kas tika kaldināta par godu Romanovu Nama valdīšanas 300. gadskārtai.
Berlovu ģimene kļuva arvien kuplāka: 1902. gada 21. martā piedzima meita Darja, 1904. gada 20. aprīlī – dēls Nikolajs.
1913. gadā no 17. līdz 27. aprīlim Mihails Berlovs tika komandēts uz Sanktpēterburgu, lai piedalītos kalnrūpniecības, metalurģijas un mašīnbūves kongresā.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, tuvojoties frontes līnijai, M. Berlovs kopā ar RPI profesūru un studentiem evakuējās uz Maskavu. Pagaidu valdības laikos viņam tika piešķirts profesora ordinatora nosaukums un viņš strādāja RPI līdz pat tā likvidācijai 1918. gada vasarā. Šajos laikos Rīgu, kā arī visu Latvijas teritoriju, bija okupējis vācu karaspēks. Tādēļ pat nebija runas par atgriešanos mājās. Tajā pat laikā radās ideja nodibināt Ivanovovozņesenskā Politehnisko institūtu uz bijušā RPI bāzes. 1918. gada 6. augustā tika izdots dekrēts par Ivanovovozņesenskas Politehniskā institūta (IVPI) dibināšanu. Jaundibinātās augstskolas profesoru vidū bija arī rīdzinieki: M. Berlovs (mašīnu detaļu katedrā), N. Ozmidovs (elektrotehnikas katedrā), V. Keldišs (būvmehānikas katedrā) un citi. Par pirmo IVPI rektoru un mācību organizatoriskās komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Mihails Berlovs. Šos amatus viņš ieņēma līdz 1921. gadam.
1921. gadā Berlovu ģimene pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā, jo dzīves un darba apstākļi Padomju Krievijā izrādījās viņiem nepieņemami. Turklāt Berlova dzīvesbiedrei piederēja daudzdzīvokļu nams Rīgā Stabi ielā 93.
1919. gadā tika nodibināta Latvijas Universitāte un daļa bijušā RPI inženieru fakultāšu tika iekļauta jaundibinātajā mācību iestādē. Tomēr profesoram M. Berlovam tur vietas nebija. Viņam nācās pasniegt N. Okolo-Kulaka Krievu tehnikumā.
Profesors bija ne tikai tehnisko darbu autors vien, viņš bija sakrājis un izveidojis plašu visu laiku un tautu ievērojamo cilvēku portretu kolekciju, un šajā jomā pie viņa varēja sameklēt ļoti daudz retu un vērtīgu eksemplāru.
Mūža beigās M. Berlovs bija a/s „Pirmais privātais lombards” direktors un valdes loceklis un Trešās Rīgas Savstarpējā kredīta biedrības priekšsēdētāja biedrs.
M. Berlovs bija Krievu Inženieru Latvijā biedrības dibinātājs un goda loceklis. Mihails Berlovs ir miris Rīga, 1935. gada 6. februārī.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 7175. f., 1. apr., 79 l.;
LVVA, 2996. f., 2. apr., lietas.17804, 17805,17792, 17793, 17794, 17795, 17796; 15. apr., 12361 l.
Умер проф. М.Н.Берлов. – Cегодня, 1935, 7 февраля. (Miris prof. M. Berlovs. – Segodņa, 1935.g, 7. februārī.);
Album Academicum Рижского политехнического института. 1862-1912. – Рига, 1912.;
Alīda Zigmunde. Pedagoģiskā darbība Rīgas politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1919). – Rīga, 2002.;
Ю.К. Щипалов. - В кн. «Из золотого фонда». - Ивановский государственный химико-технологический университет, 2005, выпуск 1, под редакцией проф. О. И. Койфмана. (J. Ščipalovs. - Gr. „No zelta fonda”- Ivanovas Valsts ķīmijas tehnoloģijas universitāte, 2005.,1. izl., prof. O. Koifmana redakcijā);
Официальный сайт Российской государственной библиотеки (Krievijas Valsts bibliotēkas oficiālā mājas lapa):
Иваново-Вознесенский политехнический институт
Берлов М.H. – первый ректор ИВПИ. (M. Berlovs – pirmais IVPI rektors.)
http://www.isuct.ru/about/hist/golden_fond/html/golden_fond.htm?article=berlov
Nikolaja Berlova foto. LVVA, 2996. f., 2. apr., 17804. l.
Ilustrācijas tēmai
