Sākumlapa > Tēmas > Personas
Georgijs Stražnovs

Georgijs Stražnovs

Georgijs (Georgs)  Stražnovs (1947. g. 3. decembrī Gorkijā, Krievijas PFSR; 1990. gadā pilsētai tika atdots tās senais nosaukums Ņižņijnovgoroda) –  producents, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālists, lektors un publicists.

Georgijs Stražnovs ir dzimis kalpotāju ģimenē – tēvs Aleksandrs Stražnovs bija inženieris-konstruktors  Gorkijas Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcā. Māte Regīna Stražnova visu  mūžu strādāja Gorkijas Ūdenstransporta inženieru institūta administrācijā.

Pēc vidusskolas Georgijs Stražnovs iestājās Lobačevska Gorkijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Vēl studējot universitātē, viņš strādāja par diktoru Gorkijas televīzijā. Pēc universitātes beigšanas viņu uzaicināja vadīt Padomju Savienības  Tirdzniecības reklāmas apvienības Reklāmas aģentūras jaunizveidoto televīzijas reklāmas nodaļu. 1971. gadā viņš izveidoja pirmo reizi Padomju Savienībā “dzīvajā ēterā” skatāmu reklāmas programmu “Ņižegorodskas gadatirgus”.

1972. gadā pēc Padomju Savienības televīzijas reklāmu konkursā gūtajiem panākumiem G. Stražnovu uzaicināja darbā Rīgā. Taču viņš neieradās Rīgā noteiktajā laikā un nācās iekārtoties darbā dekoratīvās un lietišķās mākslas kombinātā “Māksla”,  interjera  nodaļā. Strādādams kombinātā “Māksla”, viņš iepazinās ar nākamo sievu,  mākslinieci-vitrāžisti, Inesi. Šeit  latviešu kolēģi sāka viņu saukt par Georgu, šis  vārds kļuva par viņa iesauku nākamajos dzīves gados. Šeit viņš iemācījās arī latviešu valodu.

1975. gadā viņš sāka strādāt Latvijas radio – programmā zvejniekiem un jūrniekiem “Atlantika”.  Redakcijā viņš gatavoja pārraides galvenokārt par notikumiem kultūras jomā, jo sievas mākslinieces ietekmē bija labi iekļāvies Latvijas kultūras dzīvē.

1983. gadā viņu uzaicināja vadīt Latvijas Reklāmas aģentūras Kino un televīzijas reklāmas nodaļu.  Aģentūrā tapušajām filmām vairākkārt piešķīra balvas gan Padomju Savienības, gan sociālistisko valstu reklāmas filmu starptautiskajos festivālos. l988. gadā Latvija pirmo reizi pārstāvēja Padomju Savienību starptautiskajā filmu festivālā “Kannu lauvas”.

1989. gadā, pārbūves gaitā rodoties jaunām ekonomiskām iespējām, Georgs Stražnovs atvēra pirmo reklāmas aģentūru Latvijā “BaltPrior”, par tās klientiem kļuva daudzas lielas Krievijas kompānijas. l992. gadā G. Stražnovs kopā ar Aleksandru Mirļinu nodibināja Latvijas Reklāmas asociāciju, par tās pirmo prezidentu kļuva G. Stražnovs.

1993. gadā tika pāršķirta jauna lappuse G. Stražnova biogrāfijā – pavērās aizkars  producenta darbībai. 1993. gada 2. martā, pirmoreiz pēc   Latvijas neatkarības iegūšanas, Dailes teātrī  ar viesizrādēm uzstājās Romana Viktjuka Maskavas teātris, pēc pusgada  šis teātris uzstājās Rīgā otru reizi. Šīs viesizrādes un vairākas citas G.  Stražnovs  organizēja kopā ar savu partneri Borisu Teterevu. Pēc tam bija Allas Demidovas Teātra “A” viesizrādes, bet 1995. gadā G. Stražnovs un B. Teterevs piedalījās Latvijas Operas teātra (pēc remonta) atklāšanas svinībās. Viņi abi organizēja Maskavas Lielā teātra, La Scalas, Metropolitēna, Berlīnes Valsts operas, Varnas Operas solistu koncertus.

1996. gadā British  Council uzaicināja G. Stražnovu par ekspertu  starptautiskajā teātru festivālā Edinburgā. Pēc festivāla viņš atveda uz Rīgu vairākus Lielbritānijas  mākslinieku kolektīvus. Vislielākos panākumus guva muzikālais iestudējums pēc Annas Ahmatovas  Rekviēma “Black over Red” – komponists  Antea Hedovs (Anthea Haddow), režisore Keti Boida (Cathie Boyd), dekorāciju un kostīmu mākslinieks Gļebs Panteļejevs, izpildītāji – Latvijas Radio koris Kaspara Putniņa vadībā – un Cryptic teātris no Glāzgovas. (G. Stražnova īstenoto kultūras projektu saraksts pielikumā.)

1997. gadā G. Stražnovs sāk lasīt  lekcijas programmā “Ievads reklāmā un sabiedriskajās attiecībās” Latvijas Kultūras akadēmijā, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju  augstskolā RISEBA, Psiholoģijas akadēmijā, bet Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā viņš lasa lekciju kursu kulturoloģijā un 20. gadsimta dizaina vēsturē.

2000. gadā Latvijas izdevniecība “Merkūrijs Lat” pasūtīja Georgam Stražnovam sagatavot rakstu krājumu par tēmu reklāmas teorija un prakse. 2004. gadā grāmata “Reklāma praktiskajā biznesā” iznāca divās valodās latviešu un krievu valodā. https://www.perkamkopa.lv/lv/atlaizu-kupons/Gramata-Reklama-praktiskaja-biznesa/1208

2018. gadā Georgs Stražnovs kopā ar pazīstamo rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Marinu Kosteņecku par personiskiem līdzekļiem izdeva atmiņu grāmatu  «Мой ХХ век» /“Mans XX gadsimts”. Grāmata ir veltīta simtgadei kopš Latvijas valsts dibināšanas.

No 2005. gada G. Stražnovs ir eksperts reklāmas un sabiedrisko attiecību jomā, viņš izstrādā un īsteno oriģinālus projektus personu un kompāniju attīstībai, publicē rakstus Latvijas žurnālos, lasa lekcijas.

Sieva Inese Stražnova ir Latvijā pazīstama vitrāžiste,  Mākslinieku savienības locekle. Dēls Juris Stražnovs darbojas interjera veidošanas nozarē.

Publikācijas:

  1. Георгс Стражновс. “Реклама в реальном бизнесе”. Rīga: Merkūrijs LAT, 2004.
  2. Georgs Stražnovs. “Reklāma praktiskajā biznesā . Rīga: Merkūrijs LAT,  2004. https://www.perkamkopa.lv/lv/atlaizu-kupons/Gramata-Reklama-praktiskaja-biznesa/1208
  3. Георгс Стражновс. ПЬЕСЫ. Rīga: CREA, 2014.
  4. Марина Костенецкая, Георгс Стражновс. “Мой ХХ век”. Rīga: CREA, 2018.      http://www.russkije.lv/files/images/text/PDF_Files/Moi-vek.pdf
  5. Ирина Погребецкая–Георг Стражнов. Интервью. Жива ли классика сегодна? 
  6. Daudzas publikācijas žurnālos “Бизнес-КЛАСС”, “Vip-LOUNGE”, almanahā  “Русский мир и Латвия”.

 

Georga Sražnova publicistika

KULTŪRAS PROJEKTI

Par viņu:

Андрей Шаврей. Гуру рекламы разгласил рецепт счастья

Ilustrācijas tēmai

Pēc tēmas

Vladimirs Rešetovs