Sākumlapa > Tēmas > Personas
Gali Sabardina

Gali Sabardina

Gali Sabardina  (1914. g. 13. augustā Tomskā – 1973. g. 23. aprīlī Rīgā) – ģeobotāniķe, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1968), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta direktora vietniece (1951–1973).

Gali Sabardina  ir dzimusi Tomskā agronoma ģimenē. 1922. gadā kopā ar māti pārcēlās uz Ļeņingradu, šeit viņa pabeidza vidusskolu, bet 1936. gadā – Ļeņingradas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūdama specialitāti ģeobotāniķe. 1937. gadā viņa iestājās Ļeņingradas Valsts universitātes aspirantūrā, pēc tās beigšanas 1940. gadā viņa aizstāvēja disertāciju  bioloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. 1940.–1942. gadā viņa strādāja par Boļšezemeļskas (Narjanmarā) zemes ierīcības ekspedīcijas nodaļas priekšnieci,  pēc tam 1942.–1944. gadā  bija  Polārās zemes izstrādes zinātniskās pētniecības institūta Igarkas Lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece. 1944. gadā viņu pārcēla darbā  par šā institūta   lopbarības iegūšanas sektora vadītāju. Tā kā G. Sabardinas vītu pārcēla darbā uz Latviju 1946. gadā arī visa Sabardinu ģimene pārcēlās uz šejieni.   Kopš 1946. gada novembra G. Sabardina strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas sistēmā – bija Zootehnikas un zoohigiēnas   institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece, bet kopš brīža, kad 1951. gadā tika izveidots Bioloģijas institūts, viņa kļuva par tā direktora vietnieci un nostrādāja tur līdz sava mūža beigām. Viņa bija viena no šī institūta izveidotājiem un vadošā zinātniece botānikas nozarē. 1954. gadā viņa PSRS Zinātņu akadēmijas Botānikas institūtā aizstāvēja bioloģijas zinātņu doktora disertāciju “Latvijas PSR  pļavu veģetācija”, pēc disertācijas materiāliem vēlāk bija publicēta monogrāfija. Vairāk nekā  25 gadus G. Sabardina pētīja Latvijas veģetāciju, īpašu uzmanību pievēršot, kā augu valsti ietekmē vide, kā kāpināt pļavu un ganību produktivitāti, kā palielināt augu ekoloģiju,  viņa vadīja Botānikas laboratorijas projektus, viņa izstrādāja Latvijas pļavu veģetācijas tipoloģiju un klasifikāciju. G. Sabardina daudzus gadus bija Padomju Savienības Botānikas biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētāja, PSRS Zinātņu akadēmijas “Augu  valsts racionālas izmantošanas, pārveidošanas un aizsardzības bioloģisko pamatu” problēmu zinātniskās padomes locekle, viņa darbojās arī vairākās citās zinātniskajās padomēs. G. Sabardina ir vairāk nekā 60 zinātnisku darbu, starp tām triju monogrāfiju,  autore. 1968. gadā viņu ievēlēja par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli  bioloģijas specialitātē.

Gali Sabardina pēc smagas un ilgas slimības nomira 1973. gada 23. aprīlī, nenodzīvojusi līdz 60 gadu vecumam. Viņa ir apglabāta Pirmajos Meža kapos, Rīgā.

 

         Ērika Tjuņina