Fotoalbums no krievu pareizticīgās Petrovu ģimenes arhīva. Šī ģimene nāk no Rīgas strādnieku nomales – Sarkandaugavas
Fotoalbums no krievu pareizticīgās Petrovu ģimenes arhīva. Šī ģimene nāk no Rīgas strādnieku nomales – Sarkandaugavas.
GENĀDIJS PETROVS
PAR SAVU ĢIMENI
Mans tēvs, Aleksejs Petrovs, ir dzimis 1929. gadā Tveras apgabalā (KPFSR). 1930. gados (lielinieku bezdievīgās varas laikos – tulk. piez.) lielākā daļa pareizticīgo dievnamu Krievijā jau bija aizvērta, taču bērnus pie sevis pulcinājusi un reliģiski izglītojusi svētīgā Olga. Tēvs daudz stāstījis par viņu. Par pievēršanos kristīgajai ticībai bija cietis arī mans vectēvs, Pjotrs Petrovs, kurš 1930. gadu beigās tika arestēts un tā arī neizdevās saņemt kaut kādas ziņas par viņa turpmāko likteni.
1951. gadā mans tēvs pēc darba aicinājuma bija nonācis Rīgā, kur sāka strādāt par galdnieku mēbeļu ražošanas firmā «Rīga». Drīz vien notikusi manu nākamo vecāku tikšanās. Vera Razinkova (1935–2006), kura bija dzimusi Kurskas apgabalā, kļuva par mana tēva dzīvesbiedri un manu māti. 1956. gadā mitroforais virspriesteris Joans (Ivans) Žuravskis salaulājis manus vecākus.
Tajos laikos t. Joans Žuravskis bija Rīgas Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas pārzinis, šis dievnams atradās Lāčplēša ielā 108. 1960. gadu sākumā pēc toreizējās PSRS kultūras ministres Jekaterinas Furcevas rīkojuma, bezdievīgās varas pārstāvji aizvēruši Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli Rīgas centrā, katedrāles ēkā tika izvietoti planetārijs, lekciju zāle un kafejnīca. Bet Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīca vienkārši tika nojaukta.
Virspriesteris Joans Žuravskis kļuva par manu vecāku garīgo ganu, 1960. gadā viņš kristījis manu jaunāko brāli Nikolaju. Pēc t. Joana Žuravska nāves 1964. gadā, mans tēvs bija palicis bez garīgā gana. Par tēva jauno garīgo ganu kļuva Valgundes Kristus Apskaidrošanās Tuksneša (klostera) shiarhimandrīts Kosma (Smirnovs; 1885–1968).
1966. gada oktobrī Rīgā bija ieradies jauns pareizticīgo Virsgans – Rīgas un Latvijas arhibīskaps Leonīds (Poļakovs; 1913 –1990). Arhibīskaps Leonīds bija Otrā Pasaules kara veterāns. 1979. gada 7. septembrī arhibīskaps Leonīds (Poļakovs) tika iecelts metropolīta garīgajā kārtā. Pateicoties šim Virsganam, tika likti pamati Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīgās dzīves atdzimšanai. Un tas, neskatoties uz to, ka Rīgas un Latvijas metropolīts Leonīds (Poļakovs) savu kalpošanu bija veicis grūtajos Brežņeva stagnācijas laikos. Taču pēc Krievzemes Kristīšanas 1000-gades svinībām 1988. gadā padomju varas pārstāvju attieksme pret Kristīgo Baznīcu mainījās uz labo pusi, un metropolīta Leonīda (Poļakova) darbības augļi tūlīt pat izpaudās gan saglabātajos dievnamos, gan pareizticīgo garīdznieku un draudžu garīgajā stāvoklī.
Mans tēvs, Aleksejs Petrovs, bija garīgi pieslējies Virsganam Leonīdam, viņš sāka kalpot kā hipodiakons Rīgas Svētās Trijādības katedrālē Kr. Barona ielā 126. Daudzus gadus mans tēvs pastāvīgi atradās Virsgana tuvumā. Kad tēva veselības stāvoklis pasliktinājies, viņš pārstāja dievkalpojumu laikā piekalpot metropolītam Leonīdam. Piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas tēvs sāka strādāt par galdnieku rūpnīcā RER.
1959. gadā mūsu ģimene bija saņēmusi dzīvokli jaunbūvē Rīgas strādnieku nomalē – Sarkandaugavā. Blakus mūsu mājai atrodas Rīgas Kristus Apskaidrošanās dievnams. Mana māte, Vera Petrova, pēc Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” dievnama slēgšanas kļuva par Rīgas Kristus Apskaidrošanās baznīcas draudzes locekli un pastāvīgi veda uz šo dievnamu mani un manu brāli Nikolaju. Ilgus gadus māte strādāja mēbeļu ražošanas firmā «Rīga», vēlāk – par sētnieci Viestura prospekta rajonā.
No 1983. līdz 1989. gadam par Rīgas Kristus Apskaidrošanās dievnama pārzini kļuva virspriesteris t. Aleksandrs Kudrjašovs, un mans tēvs dievkalpojumu laikā piekalpoja nākamajam Virsganam.
1992. gada sākumā atsākās dievkalpojumi Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē. Mans tēvs kļuva par altāra kalpotāju pie katedrāles pārziņa igumena Amvrosija (Savčenko), kopā ar kuru viņš kalpoja līdz 2000. gadam.
Mans tēvs aizgājis viņsaulē 2004. gada 28. janvārī, viņš tika apbedīts Ivana kapsētā Rīgā, netālu no tēva Joana Žuravska kapavietas, blakus kapličai.
Fotoalbumu sagatavojuši : G. Petrovs, S. Kovaļčuka, T. Feigmane.
