Krievu cilvēki un Rīga Johana Kristofa Broces (1742–1823) zīmējumos
Johans Kristofs Broce (1742. g. 12. septembrī Gerlicā, Saksijā – 1823. g. 16. augustā Rīgā, Krievijas impērijā) - Rīgas Ķeizariskā liceja rektors, filozofijas doktors, mākslinieks, etnogrāfs un vēsturnieks.
Johans Kristofs Broce ir dzimis 1742. gada 12. septembrī Gerlicā (tolaik bija Saksijas kūrfirstistes sastāvā). Leipcigas un Vitenbergas Universitātē viņš studējis teoloģiju un filozofiju, kā arī apguvis tehnisko zīmēšanu (rasēšanu).
1768. gadā Johans Kristofs Broce pārcēlās dzīvot uz Rīgu un sākumā šeit strādāja par mājskolotāju, bet no 1769. gada – par pedagogu Rīgas Ķeizariskajā licejā, no 1801. gada viņš bijis šā liceja rektors; no 1801. līdz 1815. gadam – vecākais pasniedzējs. Ar šo mācību iestādi J. K. Broce bijis saistīts 46 gadus.
Līdzās sekmīgai pedagoģiskajai darbībai, J. K. Brocem bija divas nopietnas aizraušanās. Pirmā aizraušanās – Rīgas pilsētas, Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas vēsture. Lai izprastu vēsturiskās liecības, viņš centās savākt vispusīgus vēstures faktus, viņu interesēja ekonomikas attīstības detaļas, administratīvās pārvaldes īpatnības un politisko personu raksturojumi. J. K. Broce jutās brīvi, apzinoties un novērtējot vēsturiskos notikumus. Tostarp, viņa arhīvā līdz pat šai dienai glabājas 1783.–1789. gada Rīgas ģenerālgubernatora Aleksandra Bekļešova biogrāfija un zīmēts portrets profilā.
J. K. Broces otrā aizraušanās bija zīmēšana, kas organiski papildinājusi viņa veiktos vēstures pētījumus. Johans Kristofs Broce atstājis pēctečiem unikālas skices - Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas baznīcu, piļu, parku, muižu, dzīvojamo namu zīmējumus. Laika gaitā daudzi no viņa attēlotajiem objektiem ir gājuši bojā vai zuduši, taču ziņas par tiem saglabājušās Broces zīmējumos un aprakstos.
Daudzos Johana Kristofa Broces zīmējumos ir attēloti dažādu etnisko grupu pārstāvji, kuri 18. gadsimta 70.–90. gados dzīvojuši Rīgā, un viņu tērpu īpatnības. Lielu kolekciju veido Broces zīmējumi, kuros ar apbrīnojamu precizitāti atveidoti ģerboņi, monētas, pilsētu plāni, senatnīgās gravīras un tā laika tehniskie jaunievedumi.
Savus zīmējumus viņš izpildījis ar tušu, akvareļa glezniecības tehnikā vai zīmējis ar spalvu uz ūdenskrāsām tonētā papīra. Pēc daudzām desmitgadēm, 20. un 21. gadsimtā Broces zīmējumiem pievienotie autora komentāri un apraksti padarījuši šos reizēm visai nepilnīgos, taču aizkustinošos darbus, par unikāliem vēsturiskiem dokumentiem.
J. K. Broces zīmējumi un to apraksti ir apkopoti viņa galvenajā darbā “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente...”/ “Dažādu Vidzemes pieminekļu kolekcija...”. Šis krājums aptver 10 ādā iesietus sējumus (3246 lappuses; lapu formāts – 33 x 21 cm).
J. K. Broces radošais mantojums glabājas Rīgā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.
Johans Kristofs Broce ir miris 1823. gada 16. augustā Rīgā, apbedīts Rīgas Sv. Jēkaba luterāņu kapos.
J.K. Broces darbus apkopojusi S. Kovaļčuka.
