Žanna Gļebova

Žanna Gļebova (pēc apprecēšanās – Hromova; 1950. gada 19. decembrī Doneckā, Ukrainas PSR) – operetes dziedātāja (soprāns), skatuves māksliniece un kinoaktrise. 

Žanna Gļebova ir dzimusi 1950. gada 19. decembrī Doneckā (Ukraina). Viņas tēvs – Ivans Gļebovs Otrā pasaules kara laikā pārdzīvojis visas nacistu koncentrācijas nometnes šausmas, tāpēc viņš agri aizgājis no dzīves. No agrīnās bērnības gadiem Žanna nodarbojusies ar mūziku un dziedāšanu. Absolvējusi skolu, viņa devās uz Kijivu, lai turpinātu apgūt vokālo mākslu. Viņa pabeidza Kijivas operetes teātra studiju, mācījās Kijivas Konservatorijā (kopš 1995. gada – P. Čaikovska Ukrainas Nacionālā mūzikas akadēmija). Pēc tam aktrise uzstājās Ivana Franko Akadēmiskajā drāmas teātrī Kijivā un Kijivas Operetes teātrī. 

1976. gadā Žanna Gļebova tika uzaicināta strādāt Rīgas Operetes teātrī, kur viņa uzstājās līdz pat 1990. gadam kopā ar dzīvesbiedru aktieri Jefimu Hromovu. Viņa bija Rīgas Operetes teātra krievu trupas vadošā aktrise. Tajos laikos šajā teātrī, papildus klasiskajām operetēm, tika iestudēti daudzi mūzikli. Visās šajās muzikālajās izrādēs aktrise atveidoja galvenās lomas.

Nozīmīgākās lomas Rīgas operetes teātrī: 

Silva Varesku – Imres Kālmana operetē “Silva”, Leo Šteina un Bellas Jenbaha librets;

Sona – Gijas Kančeli operetē “Hanumas nedarbi”, pēc Vladimira Konstantinova, Borisa Racera lugas;

Dona Žuana lomā komiskajā mūziklā “Toreiz Seviljā”, Marka Samoilova mūzika, pēc Samuila Aļošina lugas; 

Kerija – mūzikla “Māsa Kerija” krievu versijā, Raimonda Paula mūzika, Kārļa Pamšes un Jāņa Petera librets; 

Elīza Dūlitla  – Frederika Lova mūziklā “Mana skaistā lēdija”, Alana Džeja Lernera librets; 

Dulsineja – mūziklā “Cilvēks no Lamančas”, Mitča Li mūzika, Deila Vasermana un Džona Deriona librets, kā arī un daudzas citas lomas. 

Uzstājoties uz Rīgas Operetes teātra skatuves, Žanna Gļebova demonstrēja dabas doto izcilo aktrises talantu, lieliskās vokālās dotības un spilgtu skatuvisko šarmu. Publiku allaž apbūris skatuves mākslinieces patīkamais balss tembrs un izteiksmīgais deju kustību plastiskums. 

Spēlēt kinofilmās Žanna Gļebova sāka, pateicoties latviešu režisoram Aleksandram Leimanim (1913–1990). Viņš piedāvājis aktrisei piedalīties bērnu filmā "Atklātā pasaule", kurā tiek stāstīts par Rīgas vecāko klašu skolēnu vasaras praksi rūpnīcā. 

Pēc tam aktrise piedalījās kinodramas "Aiz stikla durvīm" filmēšanā, kur viņa tēloja Ausmas lomu. Šajā filmā viņa spēlēja kopā ar Rīgas Kinostudijas zvaigznēm: Gunāru Cilinski, Elzu Radziņu, Eduardu Pāvulu; galveno varoni – Gunāru Bergu – tēloja Mārtiņš Kalniņš. 

Aktrise Žanna Gļebova ieguvusi plašu atpazīstamību 1981. gadā, kad uz ekrāniem iznāca muzikālā spēlfilma “Silva”, kas tika ekranizēta pēc Imres Kālmana tāda paša nosaukuma operetes. Šajā filmā viņa atveidojusi galveno lomu – Silvu Varesku, varietē “Orfeum” dziedātāju . 

Žannas Gļebovas kandidatūru galvenajai lomai piedāvājis Ļeņingradas komponists Georgijs Portnovs (1928–2017), kura muzikālais uzvedums "Mīlestībai visi vecumi" tolaik tika iestudets Rīgas Operetes teātrī. Viņš pārliecinājis režisoru Janu Frīdu (1908–2003) doties uz Rīgu un apskatīt operetes aktrisi, kas viņam ļoti patika. Jo kinorežisoram bija nepieciešams, lai Silvas lomas izpildītāja prastu labi dziedāt, dejot, lai viņai būtu šarms un izsmalcināta gaume. Tomēr Jans Frīds pieņēmis lēmumu uzticēt vokālās partijas filmā operdziedātājiem, un Silvas partiju izpildīja operdziedātāja Jevgeņija Celovaļņika (soprāns; 1938–1997). Galveno vīriešu lomu – skaistuli Edvīnu Valerheimu – tēloja populārais latviešu aktieris Ivars Kalniņš. 

Pazīstamā krievu aktrise Tatjana Piļecka, kura spēlfilmā "Silva" atveidoja Edvīna mātes lomu, teikusi par Žannu Gļebovu: "Tas bija tas retais gadījums, kad aktrises skaistums apvienojās ar dramatisko talantu un brīnišķīgu balsi. Jo Žanna taču ir absolvējusi konservatoriju." 

Un tas patiesi tā, jo tajā laikā aktrise Žanna Gļebova, kurai bija lieliskas vokālās dotības, bija Rīgas Operetes teātra prīma. Tomēr muzikālajā filmā "Silva" skatītāji tā arī nedzirdēja viņas dziedāšanu... Pēc šīs filmas iznākšanas aktrisi sāka saukt par "mūsu Marlēnu Dītrihu" un par vienu no skaistākajām to laiku aktrisēm.

1990. gadā Žanna Gļebova kopā ar vīru Jefimu Hromovu emigrēja uz Izraēlu. Dzīvesbiedri bija apmetušies Rehovotā. Viņi aktīvi koncertēja, piedalījās Dana Šilona programmā "Izraēlas operete". Kopā ar J. Hromovu aktrise iestudējusi savu muzikālo izrādi "Jautrā atraitne" (pēc tāda paša nosaukuma Franča Lehāra operetes). Žanna Gļebova un viņas vīrs Jefims Hromovs tika saukti par operetes flagmaņiem Izraēlā. 

Pašlaik (saskaņā ar 2022. gada datiem) Žanna Gļebova kopā ar vīru dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, kopā ar meitu, audzina mazbērnus, daudz ceļo. Viņu dēls arī dzīvo ASV. 

Dzīvesbiedrs:

Jefims Hromovs – dziedātājs, operetes aktieris, 1960. gados spēlējis Muzikālās komēdijas teātrī Krasnojarskā, pēc tam pārcēlies uz Latviju, kur uzstājies Rīgas Operetes teātrī. Žanna Gļebova iepazinusies ar viņu vēl savas skatuviskās karjeras sākumā. 

Filmogrāfija: 

Irina – bērnu kinofilmā “Atklātā pasaule” (režisors A. Leimanis, Rīgas Kinostudija, 1978–1979); 

Ausma, Liepiņa sieva – kinodrāmā “Aiz stikla durvīm” (režisors Oļģerts Dunkers, Rīgas Kinostudija, 1979); 

Silva Varesku – divsēriju muzikālajā telefilmā “Silva” (I. Kālmana mūzika, režisors Jans Frīds, kinostudija “Ļenfiļm”, 1981) u.c. 

Goda nosaukums: 

Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1976. g.)

Tekstu sastādījusi Irēna Ase 

Informācijas avoti: 

https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/993/bio/

https://kulturologia.ru/blogs/280118/37618/ 

https://stuki-druki.com/authors/glebova-zhanna.php