Vasilijs Jemeļjanovs

Vasilijs Jemeļjanovs (1881. g. 22. martā Gatčinā, Sanktpēterburgas guberņā, Krievijas impērijā  – 1949. g. 12.oktobrī Molotovas apgabalā, Usoļlagā, Krievijas PFSR) – kinofilmu iznomātājs, Rīgas, Tallinas un Kauņas lielāko kinoteātru īpašnieks.

Vasilijs Jemeļjanovs dzimis kurpnieka ģimenē. Tēvs nomira, kad zēnam bija seši gadi. Jemeļjanovu ģimene (māte un septiņi bērni), palikusi bez apgādnieka, dzīvoja ļoti trūcīgi, mitinājās pagraba dzīvoklī. Septiņu gadu vecumā Vasilijs iestājās pilsētas četrgadīgajā skolā, kur nopelnīja arī iztiku, palīdzot klasesbiedriem sagatavot stundas. Tomēr trūkums piespieda viņu pamest skolu un kļūt par dienas strādnieku Valsts vērtspapīru fabrikas ekspedīcijā. 1893. gadā ekspedīcijā tika dibināta Krievijas pirmā papīra apstrādes skola. Vasilijs Jemeļjanovs sekmīgi izturēja konkursu un kļuva par šīs skolas audzēkni. Vakaros mācījās grāmatvedības kursos, kārtoja dokumentāciju tirdzniecības uzņēmumos, izpildīja rasējumu pasūtījumus. Skolu beidza ar vislabākajām sekmēm un tika ieskaitīts fabrikas papīru ražošanas nodaļā, kur strādāja līdz 1915. gadam, kad viņu iesauca dienestā. Armijā bija ierindas kareivis Petrogradas intendantūras mantu noliktavā.

Būdams talantīgs un uzņēmīgs cilvēks, Vasilijs Jemeļjanovs ātri saredzēja plašas iespējas arvien lielāku popularitāti iemantojušā kinematogrāfā. 1912. gadā viņš nolīga nelielu telpu un ierīkoja tajā kinozāli. Pirmo gadu šis bizness nebija pārāk ienesīgs, taču iedzimtā neatlaidība un gribasspēks (pats remontēja, būvēja skatuvi, ieviesa divertismentu) palīdzēja viņam to padarīt veiksmīgāku. 1916. gadā viņš noorganizēja kinematogrāfa biedrību, lai iepirktu ārzemju, pirmkārt, itāļu, filmas. Līdz oktobra revolūcijai Vasilijam Jemeļjanovam piederēja divi labiekārtoti Petrogradas kinoteātri – „Grand” Tarakanovkā un „Ermitāža”/”Ermitaž” Sadovaja ielā. Viņš bija arī kino „Lukss” un vairāku citu objektu līdzīpašnieks. Padomju vara pārvilka svītru Jemeļjanova plāniem. Viņa kinoteātrus nacionalizēja.

1918. gadā, aizbildinoties ar to, ka somu valdība aizturējusi Krievijai paredzēto itāļu filmu partiju, V. Jemeļjanovs aizbrauca uz Somiju. Drīz viņam pievienojās arī ģimene - 1895. gadā Jurjevā (Tartu) dzimusī sieva Marija (dz. Koima) ar tikko pasaulē nākušo meitiņu Tatjanu.

Drīz Vasilijam Jemeļjanovam tika piedāvāts organizēt kinematogrāfu Igaunijā. Viņš šo priekšlikumu pieņēma. Sāka gandrīz vai no nulles, taču darbi gāja uz priekšu ātri. Tomēr Igaunijā Vasilijs Jemeļjanovs neaizkavējās ilgi, jo nolēma dot priekšroku, viņaprāt, daudz perspektīvākajai Latvijai. 1921. gadā Rīgā tika izveidota akciju sabiedrība „ARS”/«АРС»,  par kuras līdzīpašnieku kļuva V. Jemeļjanovs. Viņš arī ierosināja pēc igauņu parauga izveidot akciju sabiedrību „Royal Films”. Šajos uzņēmumos viņam piederēja visvairāk akciju. 1923. gadā Rīgā uzbūvēja kinoteātri „Splendid Palace”, kas vēl līdz mūsdienām tiek uzskatīts par visgreznāko galvaspilsētas kinoteātri. 1926. gadā Tallinā uzbūvēja kinoteātri „Gloria Palace”. 1928. gadā Rīgā durvis vēra kinoteātris „Palladium”. V. Jemeļjanovam piederēja kinoteātri arī toreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā.

1940. gadā pēc padomju varas aneksijas Baltijas valstīs Vasilija Jemeļjanova īpašumus nacionalizēja. 1941. gada sākumā V. Jemeļjanova ģimene izmisīgi mēģināja repatriēties uz Vāciju, taču nekas no tā neiznāca. Vēlāk Vasilijam Jemeļjanovam piedāvāja direktora vietu paputējušā Pumpuru kinoteātrī „Līgo” Tūrmalā. Bet tur viņš pārāk ilgi nepalika.

1941. gada 14. jūnijā Jemeļjanovu ģimeni (ģimenes galvu, dzīvesbiedreni, sievasmāti un meitu) deportēja aiz Latvijas robežām. Vasilijs Jemeļjanovs nokļuva Usoļlagā, kur pret viņu uzsāka „izmeklēšanu”. Apsūdzības pamats bija viņa uzņēmējdarbība gan pirmsrevolūcijas Krievijā, gan Baltijas valstīs. Izmeklētāji centās apsūdzēt Vasiliju Jemeļjanovu sakaros ar nacistu izlūkdienestu, balstoties uz viņa kontaktiem ar vācu kino industrijas koncernu «UFA». Acīmredzot nekādus pierādījumus šajā jomā „izmeklēšana” nespēja atrast, jo 1942. gada 23. marta Apsūdzības slēdzienā tika minēta tikai viņa uzņēmējdarbība un sakari ar „Ukrainas politisko emigrantu nacionālo komiteju Latvijā”. „Izmeklēšana” rekomendēja Vasiliju Jemeļjanovu sodīt ar NOŠAUŠANU. Tomēr PSRS VDK Ārkārtas komiteja 1942. gada 16. maijā noteica vieglāku sodu – 10 gadus labošanas darbu nometnē.

1949. gada 12. oktobrī. Vasilijs Jemeļjanovs nometnē mira.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVA, 1986. f, 2. apr., П-5575. l.

Юлия Александрова. Красавица, которой посвятил танго Оскар Строк