Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca Pociemā

Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca. – Limbažu novads, Katvaru pagasts, Pociems, Liepu ielā.

Pociems ir apdzīvota vieta Limbažu novada Katvaru pagastā, atrodas pagasta ziemeļu daļā, aptuveni 15 kilometru attālumā no Limbažiem un 19 kilometru attālumā no Alojas. Vidējciems ir izveidojies uz Pozendorfas/ Pociema muižas zemes (vācu: Posendorf).

1847. gadā, laikā, kad latvieši masveidā pārgāja pareizticībā, šeit tika izveidota Ubenormas/ Umurgas pareizticīgo latviešu draudze par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai. Taču pareizticīgo baznīcu Pozendorfā/ Pociemā izdevās uzbūvēt tikai 28 gadus vēlāk. Sākotnēji pareizticīgo dievkalpojumi notikuši skolas un lūgšanu namā Ābelītes ciemā.

1872. gadā Baltijas Kristus Pestītāja Pareizticīgā brālība uzsāka būvēt pareizticīgo dievnamu Pozendorfā/ Pociemā. Kā zināms, šīs Pareizticīgās brālības statūtos bija paredzētas rūpes “par jaunu baznīcu būvēšanu tajās Baltijas novada pilsētās un ciemos, kur ir radusies šāda ārkārtēja nepieciešamība.”

1872. gada 30. decembrī Baltijas Pareizticīgās brālības padome paziņoja par dievnama celtniecības uzsākšanu Rīgas un Mītavas/ Jelgavas bīskapam Venjaminam (Karelinam; 1822–1874). Dievnama un baznīcas klēra mājas celtniecībai no vietējā muižkunga barona fon Volfa tika nopirkts vairāk nekā pushektārs zemes. No šī paša muižnieka tika iegādāts arī zemesgabals pareizticīgo kapu ierīkošanai.

Baznīcas projekta autors bija krievu arhitekts Aleksejs Malovs (1841–1901); būvuzņēmējs – Kārlis Kleins. Daudz pūliņu dievnama būvniecībai bija veltījis vietējais pareizticīgais priesteris latvietis t. Aleksandrs Baumanis. 1874. gada 19. septembrī t. Aleksandrs ziņojis Rīgas Garīgajai konsistorijai, ka dievnama celtniecība tiks pabeigta 1875. gada septembrī. Finanšu līdzekļu ierobežotības dēļ Baltijas Pareizticīgā brālība nolēma atlikt baznīcas klēra un skolas māju celtniecību. Tomēr vēlāk, 1878. gadā Pareizticīgā brālība sameklējusi nepieciešamos līdzekļus un uzbūvēja divstāvu ķieģeļu baznīcas klēra ēku, kurā tika izvietota arī draudzes skola.

1875. gada 26. oktobrī jaunuzceltā mūra baznīca tika iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai.

Majestātiskā baznīcas ēka ir uzbūvēta no ķieģeļiem un pēc tam apmesta. Arhitektoniski sakrālā celtne tika risināta eklektisma stilā. Centrā virs dievnama pamatapjoma divslīpju jumta slejas sīpolveida kupols, kas balstās uz zemkupola pamatnes ar iebūvētiem arkveida logiem. Austrumpusē pamatapjomam piebūvēta altārdaļa daudzstūra apsīdas veidā. Virs priekštelpas bija uzbūvēts augsts teltsveida zvanu tornis, ko vainagoja miniatūrs sīpolveida kupols. Pamatapjoma fasādes rotāja lizēnas (lizēna - plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā – tulkot. piez.), kā arī divi nelieli frontoni ar arkveida “aklo” logu nišām. Baznīcas logu un durvju ailu forma arī ir arkveida.

Par Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas interjera rotu kļuva krāšņs divrindu ikonostass, bagātīgi dekorēts ar koka grebumiem.

Zināms, ka 1937. gadā Umurgas pareizticīgo latviešu draudzē bija 437 draudzes locekļi. Pēc Otrā pasaules kara, 20. gadsimta 40. gadu beigās, pēc padomju ateistiskā režīma ierēdņu lēmuma Umurgas pareizticīgo draudze tika slēgta. Baznīcas telpās ierīkoja minerālmēslu noliktavu. Pakāpeniski, laika zoba sagrauzta, kulta ēka bija pamatīgi novecojusi, rezultātā pārvēršoties par drupām, no dievnama pamatapjoma tika noņemts jumts, neskarts palicis tikai zvanu tornis.

2007. gadā ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību sākās pakāpeniska Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas dievnama atjaunošana. 2007. gada 26. augustā Pociema Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas priekštelpā priestermūks t. Jānis (Sičevskis; patlaban Jelgavas bīskaps, Rīgas eparhijas vikārs) latviešu valodā nokalpojis ūdens iesvētīšanas aizlūgumu. Pēc aizlūguma beigām t. Jānis teicis sprediķi un aicinājis vietējos iedzīvotājus kopīgiem spēkiem atjaunot dievnamu.

Priestermūks Jānis (Sičevskis) pats sastādījis dievnama restaurācijas projektu. Baznīcas iepriekšējais veidols pamazām tika atjaunots, līdz 2021. gadam kulta ēka bija pārsegta ar jaunu divslīpju jumtu, tika renovēts arī teltsveida zvanu tornis. Virs baznīcas pamatapjoma un zvanu torņa uzstādīti jauni zeltīti kupoli un krusti. Pociema dievnama restaurācijas darbi turpinās.

2024. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1847.–1858. gadā – t. Pāvils Dubrovskis (1828-1861).

1859.–1860. gadā – t. Andrejs Zaķis (1836–1899).

1862.–1882. gadā – t. Aleksandrs Baumanis (1838–1889).

1888.–1894. gadā – t. Konstantīns Dobšinskis (1833–1894).

1894.–1909. gadā – t. Vladimirs Šahovs (1852–?).

1909.–1918. gadā – t. Jānis Eniņš (1879–1952).

1919.–1942. gadā – t. Pēteris Barbāns (1875–?).

1945.–1946. gadā – t. Pāvils Bormeisters (1888 –?).

1945.–1946. gadā – t. Aleksandrs Rozenšteins (1916–?).

2006.–2007. gadā – priesteris; 2007.–2008. gadā – priestermūks Jānis (Sičevskis)(patlaban Jelgavas bīskaps).