Imants Kirtovskis

Imants Kirtovskis (1930. g. 24. janvārī Puškinskije Gori ciematā, Krievijas PFSR – 2020. g. 12. septembrī, Rīgā, Latvijas Republikā) –  ekonomists, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. LPSR ZA Ekonomikas institūta direktors 1974.–1990. g.g.

Imants Kirtovskis ir dzimis Puškinskije Gori ciematā Ļeningradas  / no 1944. g. Pleskavas apgabals. Tēvs – Kristiāns Kirtovskis (1895–1975), bijušais sarkanais strēlnieks, strādāja par agronomu. Māte Aleksandra (dzim. Bogdanjva; 1899–1993) bija skolotāja. 1941. gadā, sākoties karam,  Kirtovsku ģimene evakuējās uz Kaļiņinas apgabalu. Kopš 1945. gada septembra Imants Kirtovskis dzīvoja Latvijā.

1947. gadā I. Kirtovskis pabeidza vidusskolu un  iestājās Latvijas Valsts universitātē, kuru pabeidza 1952. gadā. Tanī pašā gadā viņš sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā par  jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1957. gadā pēc zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšanas viņš strādāja šeit par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Vienlaikus viņš lasīja lekcijas politekonomijā un ekonomisko teoriju vēsturē vairākās augstskolās Rīgā. Viņš piedalījās tēmas  “Ekonomiskās domas vēsture Latvijā” izstrādē, publicēja rakstu “Latviešu progresīvā ekonomiskā doma strādnieku kustības dzimšanas periodā Latvijā”. 1956. gadā tika izdota viņa monogrāfija “Latviešu progresīvās ekonomiskās domas attīstība XIX gs. 80. un 90. gados”.

1961. gadā I. Kirtovskis kļuva par Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1990. g. – Rīgas Tehniskā universitāte) Politekonomijas katedras docentu. 1967. gadā konkursa kārtībā viņu ievēlēja par Rīgas Politehniskā institūta Zinātniskā komunisma katedras vadītāju. 1968. gadā viņš kļuva par Politekonomijas katedras vadītāju. 1978. gadā pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas viņu ievēlēja par Politekonomijas katedras profesoru.

Kopš 1974. g. līdz 1990. gadam – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta  direktors, vienlaikus viņš turpināja  iesākto pedagoģisko darbu (pusslodzes apjomā) Rīgas Politehniskajā institūtā.

1979. gadā I. Kirtovskis bija 51 zinātniskās publikācijas autors, to kopīgais apjoms bija 70 iespiedloksnes. Viņš bija līdzautors 1979. gadā izdevniecībā “Liesma” izdotajiem mācību līdzekļiem sociālisma politekonomijas jautājumos. I. Kirtovska publikācijās bija raksturīgs novatorisms, piemēram, viņš viens no pirmajiem izvirzīja problēmu par inflāciju sociālisma zemēs (oficiālā padomju ekonomiskā zinātne apgalvoja, ka sociālisma valstīs inflācijas nav).

1987. gadā sakarā ar lielo darba slodzi Zinātņu akadēmijas  Ekonomikas institūtā I. Kirtovskis aizgāja no pedagoģiskā darba Rīgas Politehniskajā institūtā. Ekonomikas institūtu viņš turpināja vadīt līdz 1990. gadam.

1990. un 2000. gados I. Kirtovskis bija docētājs dažādās Latvijas Republikas augstskolās. Ilgus gadus viņš lasīja lekcijas  Starptautiskajā Baltijas akadēmijā (agrāk: Baltijas Krievu institūts).

Apbalvojumi

Par nopelniem zinātnes labā Imants Kirtovskis ir iekļauts Kembridžas sarakstā  2000 izcili 20. gadsimta cilvēki. Viņš apbalvots ar medaļu “Par izcilu darbu” un ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.

1981. gada apbalvots ar ordeni "Goda Zīme".

Dzīvesbiedre: Gaļina Kirtovska (1930–2001).

Meitas: Valērija, Marina un Sandra.

Imants Kirtovskis miris Rīgā 2020. gada 12. septembrī. Apbedīts Jaunciema kapsētā.

                                                                                          Sergejs Čuhins, Sergejs Coja